Ziemeļāzija

Ziemeļāzija

Ziemeļāzija ir Āzijas ziemeļdaļas reģions, kas atrodas Āzijas ziemeļos un aizņem 14 000 000 km² lielu platību. To veido divas daļas: reģiona rietumos ir Sibīrija, bet austrumu daļu sauc par Tālajiem Austrumiem.

Klimats

Ziemeļu Ledus okeāna piekrastē klimats ir auksts. Aiz Ziemeļu polārā loka vērojam polārā diena un polārā nakts. Dienvidu un austrumu virzienā klimats kļūst kontinentālāks. Aukstais gaiss pa līdzenumiem ieplūst tālu iekšzemē. Izplatīts mūžīgais sasalums. Daudz purvu un ezeru. Tālajos Austrumos klimatu ietekmē Klusais okeāns.

Iekšējie ūdeņi

Virzienā no dienvidiem uz ziemeļiem pa Sibīriju tek lielās upes: Oba, Jeņiseja, Ļena. Sibīrijā tās ir galvenie transporta ceļi. Upju augštecē uzbūvētas lielas hidroelektrostacijas. Šeit atrodas pasaulē dziļākais ezers — Baikāls.

Reljefs

Kļuču sopka — augstākais vulkāns ne tikai Ziemeļāzijā, bet arī Eirāzijā

Reģiona rietumos atrodas Urāli, kas vienlaikus ir arī dabiskā Āzijas un Eiropas robeža. Tie ilgu laiku bija Krievijas minerālu ieguves centrs. Uz austrumiem no tiem plešas Rietumsibīrijas līdzenums, bet aiz Jeņisejas — Vidussibīrijas plakankalne. Ziemeļāzijas dienvidaustrumos atrodas šādi kalni: Sajāni, Altajs, kalni Baikāla apkārtnē. Arī Tālie Austrumi ir kalnaini.

Kamčatkas pussalā ir vairāk par 200 vulkāni. Augstākais no tiem ir Kļuču sopka, kas ir arī Eirāzijas augstākais vulkāns. Kamčatkā atrodas Geizeru ieleja, kas slavena ir ar karstajiem avotiem.

Dabas resursi

Milzīgas dabas bagātības: taigas koksne un kažokzvēri, upju ūdens resursi un zivis, neskartās dabas ainavas, lieli minerālu resursi — nafta, dabasgāze, akmeņogles, metālu rūdas, dārgmetāli, dārgakmeņi. Tās izmantot kavē bargais klimats, mūžīgais sasalums un reljefs.

Demogrāfija

Reti apdzīvota. Vairāk iedzīvotāju ir reģiona dienvidu daļā, Sibīrijas upju vidustecē. Lielākās pilsētas ir Novosibirska, Omska, Krasnojarska, Barnaula, Irkutska, Habarovska, Vladivostoka. Iedzīvotāju vairums ir krievi.

Valstis

Ziemeļāzijā atrodas tikai Krievijas Āzijas daļas teritorija.

Vēsture

Ziemeļāzija, īpaši Sibīrija, Krievijai vienmēr bijusi vieta cietumniekiem. Padomju Savienības laikos te bija gulagi, kurp izsūtīja ap 18 miljoniem cilvēku.