Amīns el Hāfezs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Amins al-Hafezs

Amins al-Hafezs (dzimis 1921. gada 12. novembrī, miris 2009. gada 17. decembrī) bija Sīrijas armijas virsnieks un politiķis. Pēc Luaja al-Atasi atkāpšanās no amatiem, kā militārā režīma izveidotās Nacionālās Revolucionārās Pavēlniecības Padomes un Sīrijas Prezidentālās Padomes priekšsēdētājs no 1963. gada 27. jūlija līdz 1966. gada 23. februārim izpildīja Sīrijas Arābu Republikas Prezidenta pienākumus. No 1963. gada 12. novembra līdz 1964. gada 13. maijam un no 1964. gada 4. oktobra līdz 1965. gada 23. septembrim arī Sīrijas premjerministrs. Gāzts no varas pēc Bās partijas radikālā spārna veiktā 1966. gada apvērsuma.[1]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Al-Hafezs ir dzimis Alepo, policista ģimenē. 1946. gadā pabeidz militāro akadēmiju, piedalās Izraēlas Neatkarības karā. 1958. gada janvārī piedalījās Sīrijas virsnieku delegācijā pie Nāsers, kas panāca Sīrijas apvienošanos ar Ēģipti un Apvienotās Arābu Republikas izveidošanu. AAR pastāvēšanas laikā al-Hafezs pārcelts dienēt uz Kairu.

Pēc 1963. gada 28. septembra apvērsuma Sīrijas valdība viņu nosūta trimdā uz Argentīnu par Sīrijas vēstniecības militāro atašeju, kur viņš iepazīstas ar Izraēlas spiegu Eliju Koenu.

Pēc 1963. gada 8. marta apvērsuma atsaukts uz Sīriju. Apvērsuma organizētāji bija jaunākie virsnieki, kas, lai arī varu paturēja savās rokās, vēlējās izmantot pieredzējušāku virsnieku autoritāti. Al-Hafezs nākamo trīs gadu laikā ieņem virkni augstāko valsts un armijas amatu, daudzus no tiem vienlaicīgi. No 1963. gada maija ir Iekšlietu ministrs un 18. jūlijā personīgi vada nāserītu virsnieka Alvana Džasīma vadītā apvērsuma mēģinājuma militāru apspiešanu. Pēc šī uzticības demonstrējuma režīmam tiek iecelts par valsts vadītāju. 1964. gada sākumā notiek jauna sacelšanās pret Bās militāro diktatūru, šoreiz to vada reliģiskie līderi. Al-Hafezs pavēl to apspiest tankiem un kara aviācijai. Kad 1965. gada janvārī tiek atklāta Koena spiegošana, al-Hafezs pavēl viņu publiski pakārt Damaskā.

Šajos gados Sīrija pastiprina sakarus ar PSRS un sociālistiskajām Austrumeiropas valstīm. Tiek nacionalizētas visas bankas un naftas kompānijas. Tiek sniegts atbalsts PAO un pieaug saspīlējums pie robežas ar Izraēlu.

Paralēli armijas un valdības amatiem, al-Hafezs ieņem Bās partijas Sīrijas Reģionālās nodaļas Reģionālās pavēlniecības sekretāra amatu. 1965. gadā saasinās politiskie strīdi starp Bās partijas dibinātājiem, civilajiem politiķiem un 1963. gada apvērsuma organizētājiem, kreisi radikālajiem virsniekiem. Lai arī sākotnēji saistīts ar radikālajiem virsniekiem, al-Hafezs izlemj nostāties Bās partijas dibinātāju pusē. Kad 1966. gada 23. februāri strīds partijas iekšienē noved pie kārtējā militārā apvērsuma, al-Hafeza māja tiek ieņemta pēc trīs stundas ilgstošas apšaudes. Vinš tiek arestēts, 1967. gada jūnijā izraidīts uz Libānu bet no 1968. gada dzīvo Irākā. Pēc Sadama Huseina gāšanas saņem atļauju atgriezties Sīrijā.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]