Andrejs Makajonaks
| ||||||||||||||
|
Andrejs Makajonaks (baltkrievu: Андрэй Ягоравіч Макаёнак, dzimis 1920. gada 12. novembrī, miris 1982. gada 16. novembrī) bija baltkrievu dramaturgs un scenārists. Baltkrievijas PSR tautas rakstnieks (1977). PSKP biedrs no 1945. gada.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1920. gada 12. novembrī Borhavas ciemā (tagadējā Gomeļas apgabala Rahačovas rajonā) zemnieku ģimenē. Viņa tēvs Jahors Makajonaks bija viens no pirmo kolhozu organizētājiem. 1927. gadā iestājies Borhavas sākumskolā, turpināja mācības Žuraviču vidusskolā, kuru pabeidza 1938. gadā.
Pēc tam iestājās kara skolā. 1939. gadā pēc konkursa rezultātiem neiekļuva Viskrievijas Valsts kinematogrāfijas institūtā un tajā pašā gadā tika mobilizēts Sarkanajā armijā, dienējis Gruzijā.
Kara pirmajos mēnešos piedalījās Irānas operācijā, pēc tam karoja Ziemeļkaukāzā, piedalījās Kerčas desanta operācijā Krimā. 1942. gada aprīlī tika smagi ievainots, pārcieta vairākas operācijas un veselības stāvokļa dēļ tika demobilizēts. No 1942. līdz 1943. gadam strādāja par vojenruku vienā no Gruzijas ciemiem. 1943. gadā pēc Gomeļas apgabala atbrīvošanas atgriezās Žuraviču ciemā.
Baltkrievijā nodarbojās ar komjaunatnes un partijas darbiem: bija Žuraviču rajona komjaunatnes komitejas (1944) un Grodņas pilsētas komjaunatnes komitejas sekretārs, strādāja par Mogiļevas dzelzceļa mezgla partijas kabineta vadītāju (1945—1946), Žuraviču rajona komitejas partijas sekretāra palīgu (1946—1947). Kopš 1949. gada bija PSRS Rakstnieku savienības biedrs.
1947. gadā iestājies Baltkrievijas Komunistiskās partijas centrālkomitejas partijas skolā, kuru pabeidza 1949. gadā. Pēc mācību beigām tika sūtīts žurnālā Vožik, kur strādāja līdz 1953. gadam prozas nodaļas vadītāja amatā.
No 1966. līdz 1978. gadam bija žurnāla Нёман galvenais redaktors. Pēc rakstnieka Georgija Popova uzskatiem tieši Makajonaka darbības laikā žurnāls piedzīvoja savu uzplaukumu.[1]
1966. gadā Baltkrievijas PSR delegācijas sastāvā piedalījās ANO Ģenerālās asamblejas XX sesijā, no 1971. līdz 1982. gadam bija Baltkrievijas PSR Augstākās padomes deputāts.
Miris 1982. gada 16. novembrī.[2] Apbedīts Minskas Austrumu kapos.
Daiļrade
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Savu pirmo darbu publicēja 1946. gadā. Rakstīja humoreskas, feļetonus, noveles. 1952. gadā uz Jankas Kupalas Nacionālā akadēmiskā teātra skatuves tika iestudēta viņa luga На досвітку ("Rītausmā"). Rakstīja arī filmu scenārijus.
Bibliogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Komēdija Лявоніха на арбіце (uz kuras pamata tika veidota 1960. gadu radioizrāde)
- Komēdija Святая простота
- Komēdija Таблетку под язык
- Luga Трибунал
- Traģikomēdija Затюканный апостол
Izdevumi krievu valodā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Макаёнок А.Е. Левониха на орбите. — М.: Советский писатель, 1963. — 288 с. — ISBN ghhhg.
- Макаёнок А.Е. Затюканный апостол. — М.: Советский писатель, 1974. — 280 с.
- Макаёнок А. Верочка // Нёман. — 1980. — № 3. — С. 62—92.
- Макаёнок А.Е. Избранное. — М.: Искусство, 1984. — 535 с.
Apbalvojumi un pagodinājumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Oktobra Revolūcijas ordenis (1980)
- Darba Sarkanā Karoga ordenis (1970)
- Ordenis "Goda zīme"
- medaļas
- Jankas Kupalas Literārā balva (1962)
- Baltkrievijas PSR Jakuba Kolasa vārdā nosauktā balva (1974)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Георгий Попов. «Откуда течёт «Нёман». Нёман, 1995. gadā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 2. decembrī. Skatīts: 2020. gada 29. oktobrī.
- ↑ Беларускія пісьменнікі (1917—1990) : Даведнік / Склад. А. К. Гардзіцкі. — Мінск : Мастацкая літаратура, 1994. — С. 356—357.
|
- 1920. gadā dzimušie
- 1982. gadā mirušie
- Baltkrievu valodā rakstošie
- Baltkrievu rakstnieki
- Padomju rakstnieki
- 20. gadsimta rakstnieki
- PSKP biedri
- Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie
- Ar ordeni "Goda Zīme" apbalvotie
- Ar Oktobra Revolūcijas ordeni apbalvotie
- Ar Sarkanās Zvaigznes ordeni apbalvotie
- Gomeļas apgabalā dzimušie