Janka Kupala

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Janka Kupala
Янка Купала
Janka Kupala
Personīgā informācija
Dzimis 1882. gada 7. jūlijā
Vjazinka, Minskas guberņa, Krievijas impērija
(Maladzječnas rajons, Minskas apgabals, Karogs: Baltkrievija Baltkrievija)
Miris 1942. gada 28. jūnijā (59 gadi)
Maskava, PSRS
(Karogs: Krievija Krievija)
Literārā darbība
Nodarbošanās rakstnieks, dramaturgs un publicists
Valoda baltkrievu valoda
Rakstīšanas laiks 1903—1940
Literatūras virzieni neoromantisms, simbolisms, socreālisms

Janka Kupala (baltkrievu: Янка Купала, īstajā vārdā Ivans Lucevičs (baltkrievu: Іван Дамінікавіч Луцэвіч); dzimis 1882. gada 7. jūlijā, miris 1942. gada 28. jūnijā) bija baltkrievu dzejnieks un dramaturgs. Baltkrievu literatūras klasiķis, viens no baltkrievu literāras valodas pamatlicējiem.

Dzimis netālu no Minskas nabadzīga šļahtiča ģimenē. Viņa pirmie dzejoļi, kuri tika uzrakstīti 1903.–1904. gadā, bija poļu valodā. Darbojies baltkrievu avīzē "Naša Niva" Viļņā, pēc tam Pēterburgā. Padomju laikā saņēmis daudzus goda nosaukumus un apbalvojumus. Miris 1942. gadā viesnīcā Maskavā neskaidros apstākļos. Ir viedoklis, ka tā bija PSRS drošības iestāžu organizēta slepkavība.[nepieciešama atsauce]

Galvenie darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzejas krājumi:

  • Жалейка (1908)
  • Гусьляр (1910)
  • Шляхам жыцьця (1913)

Poēmas:

  • Зімою (1907)
  • Адплата каханьнем (1907)
  • Адвечная песьня (1908)
  • Сон на кургане (1910)
  • Яна і я (1913)
  • Тарасова доля (1939)

Lugas:

  • Паўлінка (1912)
  • Тутэйшыя (1922)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]