Janka Kupala

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Janka Kupala
Янка Купала
Janka Kupala
Personīgā informācija
Dzimis 1882. gada 7. jūlijā
Vjazinka, Minskas guberņa, Krievijas impērija
(Maladzječnas rajons, Minskas apgabals, Karogs: Baltkrievija Baltkrievija)
Miris 1942. gada 28. jūnijā (59 gadi)
Maskava, PSRS
(Karogs: Krievija Krievija)
Literārā darbība
Nodarbošanās rakstnieks, dramaturgs un publicists
Valoda baltkrievu valoda
Rakstīšanas laiks 1903—1940
Literatūras virzieni neoromantisms, simbolisms, socreālisms

Janka Kupala (baltkrievu: Янка Купала, īstajā vārdā Ivans Lucevičs (baltkrievu: Іван Дамінікавіч Луцэвіч); dzimis 1882. gada 7. jūlijā, miris 1942. gada 28. jūnijā) bija baltkrievu dzejnieks un dramaturgs. Baltkrievu literatūras klasiķis, viens no baltkrievu literāras valodas pamatlicējiem.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1882. gadā Minskas guberņas Vjazinkas sādžā nabadzīga šļahtiča ģimenē. Viņa pirmie dzejoļi, kuri tika uzrakstīti 1903.–1904. gadā, bija poļu valodā. Darbojies baltkrievu avīzē "Naša Niva" Viļņā, pēc tam Pēterburgā. Pirmā pasaules kara laikā bija iesaukts Krievijas impērijas armijā, strādāja ceļu būves karaspēka vienībā.

1919. gadā pārvācās uz dzīvi Minskā, kur piedalījās baltkrievu teātra, Baltkrievijas Valsts universitātes un Baltkrievijas PSR Zinātņu akadēmijas dibināšanā, vadīja avīzi Звон ("Zvans", 1919), izdeva dzejas krājumu Спадчына ("Mantojums", 1922) un traģikomēdiju Тутэйшыя ("Vietējie", 1922). 1920. gados saņēma daudzus goda nosaukumus un apbalvojumus. 1930. gadā Kupalu apvainoja buržuāziskajā nacionālismā, bet viņa ģimeni kā "kulakus" izsūtīja uz Sibīriju, tādēļ viņš mēģināja izdarīt pašnāvību.

Pēc Baltkrievijas vācu okupācijas laikā viņš pārcēlās uz dzīvi Tatārijā. 1942. gada 18. jūnijā viņu ielūdza piedalīties Visslāvu komitejas (Всеславянский комитет) 2. kongresā Maskavā. Miris 1942. gada 29. jūnijā viesnīcā "Maskava", neskaidros apstākļos nokrītot kāpņu telpā. Ir viedoklis, ka tā bija PSRS drošības iestāžu organizēta slepkavība.[1]

Galvenie darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzejas krājumi:

  • Жалейка (1908)
  • Гусьляр (1910)
  • Шляхам жыцьця (1913)

Poēmas:

  • Зімою (1907)
  • Адплата каханьнем (1907)
  • Адвечная песьня (1908)
  • Сон на кургане (1910)
  • Яна і я (1913)
  • Тарасова доля (1939)

Lugas:

  • Паўлінка (1912)
  • Тутэйшыя (1922)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]