Andrejs Spāģis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Andrejs Spāģis
Andrejs Spāģis
Personīgā informācija
Dzimis 1820. gada 14. janvārī
"Spāģi" Aizputes apriņķis, Kurzemes guberņa
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1871. gada 29. jūlijā (51 gads)
Saratova, Krievijas impērija
(tagad Karogs: Krievija Krievija)
Tautība latvietis
Literārā darbība
Nodarbošanās publicists, skolotājs, sabiedrisks darbinieks
Valoda latviešu valoda, vācu valoda
Žanri publicistika

Andrejs Spāģis (vecajā rakstībā: A.Spāg, dzimis 1820. gada 14. janvārī, miris 1871. gada 29. jūlijā) bija latviešu skolotājs un publicists, viens no jaunlatviešu kustības aizsācējiem. Sarakstījis mācību grāmatas: "Bērnu prieks", "Pārcēlējs", kā arī strādājis pie gramatikas un fizikas mācību grāmatu izdošanas latviešu valodā. Kopā ar Frici Brīvzemnieku sāka darbu pie "Krievu – latviešu – vācu" vārdnīcas (1872) sagatavošanas.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Andrejs Spāģis dzimis 1820. gada 14.janvārī toreizējā Aizputes apriņķa Dunalkas pagasta "Spāģu" saimnieka Andreja un viņa sievas Ortes mājās. 13 gadu vecumā viņš ar ģimeni pārcēlās dzīvot "Raibenieku" mājās Durbes tuvumā. Pēc Cīravas luterāņu mācītāja Johana Kristapa Voltera (etnogrāfa Eduarda Voltera vectēva) ieteikuma Meldzeres muižas īpašnieks Georgs fon Dorotēzens 1834.—1837. gadā par saviem līdzekļiem pabalstīja spējīgā pusaudža mācības Cīravas-Dzērves skolā, pēc kuras beigšanas viņš vienu gadu strādāja par skolotāja Andreja Bergmaņa palīgu.

No 1838. līdz 1853. gadam Spāģis strādāja par skolotāju Meldzeres skolā, kuru viņa labdaris Georgs fon Dorotēzens 1841. gadā ierīkoja pārtaisītajā krogus ēkā, dāvinādams pagastam skolu līdz ar zemi un noguldīdams kapitālu skolotāja algai un pensijai. Viņš pavadīja vasaras Liepājas jūrmalā, apmeklēja Irlavas skolotāju semināru, 1847. gadā Latviešu literāriskās biedrības sapulci Rīgā. Skolotājs Spāģis sarakstīja lasāmgrāmatu "Bērnu prieks" (1844), un, Irlavas semināra direktora Kārļa Sadovska ierosināts, vācu valodas mācību grāmatu "Pārcēlējs" (1847). Mācību grāmata "Fizika" palika neiespiesta. Šajā laikā ietekmējās no Krišjāņa Valdemāra idejām, kas tajā laikā strādāja par Ēdoles muižas skrīveri. Spāģis piedalījies arī K. Valdemāra vadītajā "Baltijas jūras izsmelšanas biedrībā".

Pēc Georga fon Dorotēzena nāves viņa pēcnācēji anulēja Meldzeres pagastam likumīgi norakstīto dāvinājumu. Spāģis uzņēmās pagastu aizstāvēt un 1853. gadā iesniedza tiesā sūdzību pret jauno muižas īpašnieku. Zaudējis tiesvedību, Spāģis 1854. gadā bija spiests atstāt skolotāja vietu Kurzemē un pārcelties uz Krieviju, kur viņš strādāja par muižas pārvaldnieku un no 1859. gadā papildināja savas zemkopības zināšanas Berlīnē. 1860. gadā viņš publicēja kritisku rakstu par Kurzemes zemnieku apstākļiem Ķelnes avīzē Kölner Zeitung, bet 1863. gadā Pēterpilī sarakstīja grāmatu par šo tēmu.

Līdz 1867. gadam Andrejs Spāģis strādāja par dažādu Krievijas uzņēmumu direktoru - Rjazaņas guberņā par degvīna brūža, bet Maskavā par rauga fabrikas vadītāju. Bez tam viņš strādāja, Brīvzemniekam palīdzēdams, pie krievu-latviešu-vācu vārdnīcas.

I869. gadā viņš bija pārvaldnieks Meščerska muižās Smoļenskas guberņā un saimnieciskos nolūkos ieradās Saratovā, kur saslima ar holeru un nomira 1871. gada 29. jūlijā.

1938. gada 24. jūlijā Dunalkā viņam atklāja pieminekli un vietējā skola ieguva Andreja Spāģa nosaukumu. Pieminekli rotā uzraksts: "Krājat zināšanas un apgaismojiet tautu!"

Krievu-latviešu-vācu vārdnīcas titullapa

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • BĒRNU PRIEKS jeb maza, maza grāmatiņa, caur ko bērni viegli, ātri un skaidri var iemācīties lasīt. Visiem Latviešu bērniem par labu apgādāta. Veltīta "AS Den Freunden der Lautirmethode", Jelgavā 1844., atkārtots izdevums 1894. gadā.

Citāts: "Grāmatas ir trepes, kas celtas no zemes uz debesīm. Bet katram, lai kungs vai kalps, zemnieks, amatnieks, mācītājs vai māceklis, luters, jūds vai katolis, ņemams vērā šāds norādījums: To darīt, kas tev pienākas, Bez viltus un bez blēdības."

  • PĀRCĒLĒJS, kas māca skolas bērniem viegli no Latviešu valodas uz Vācu valodu pārcelties. Gaismā laists no A. Spāg, Meldzeres pagasta skolmeistera. Jelgavā, driķēts pie J. V. Stefenhāgen und dēla, 1847. Jelgavas mācītāja V. Pantēnija priekšvārds.
  • Lai paliek lepnība pa vienu un līšana pa otru roku; ej to labo vidus ceļu: raksts viņa brāļa piemiņai izdotā grāmatā "Draugu vaiņags", 1853.

Citāts: «Tāds līdējs ir sliktāks nekā zaglis un slepkava; šie ņem un maitā laicīgu mantu un mirstamu miesu; bet līdējs maitā mūsu zināmu sirdi, mūsu garu.»

  • Zur Emancipationsfrage des russischen Volkes. Die Zustande des Freien Bauernstandes in Kurland. Von einem Patrioten. Leipzig, 1860., 40 lappuses (Krievu tautas emancipācijas sakarā. Par brīvās zemnieku kārtas stāvokli Kurzemē. No kāda patriota.)
  • Zustande des freien Bauernstandes in Kurland nach dem Gesetze und nach der Praxis im Lichte des modernen Russlands., II Theil, Leipzig, 1863., 380 lappuses (Brīvās zemnieku kārtas stāvoklis Kurzemē pēc likuma un pēc prakses mūsdienu Krievijas gaismā). A.Spāģa atbilde uz viņa iepriekšējās brošūras kritikām. Grāmatas moto: "Nav allaž strīdiņš uz ļaunu, Bet daudzreiz ir labu dar: Tas gaišumu dzemdina jaunu Un sasilda sirsniņas ar." - Hūgenbergera aforisma tulkojums latviešu valodā.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Andrejs Spāģis". Friča Brīvzemnieka Raksti II, 1, 6-19.
  • A. Birkerts. "Andreja Spāģa vēstules Kurzemes skolu tēvam J. K. Volteram", Izgl. Min. Mēnešraksts 1926, 6-24, 119-136. -
  • Kr. Bahmanis. "Andreja Spāģa laikmeta liecinieki", Izgl. Min. Mēnešraksts 1929., 4. burtn.
  • Kr. Bahmanis. "Cīņa pret Andreja Spāģa skolu un viņa kultūras darbu Meldzerē", Izgl. Min. Mēnešraksts 1929. 7./8. burtn.
  • Latviešu literatūras darbinieki. Rīga: Zinātne, 1965., 274.-275. lpp.
  • Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003., 547.-548.l lpp.
  • Latvijas PSR Mazā enciklopēdija. 3.s. Rīga: Zinātne, 1970., 390.lpp.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]