Andrejs Teikmanis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Andrejs Teikmanis
Andrejs Teikmanis
Personīgā informācija
Dzimis 1877. gada 22. septembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Ādažu pagasts, Rīgas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1956. gada 25. jūnijā (78 gadi)
Stokholma Karogs: Zviedrija Zviedrija
Tautība latvietis
Nodarbošanās mežkopis

Andrejs Teikmanis (1877—1956) bija latviešu mežkopis, Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas profesors un prorektors (1939). Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda autoriem un parakstītājiem.

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1877. gada 22. septembrī Ādažu pagasta „Vecvilciņu” saimnieka ģimenē (tagad Garkalnes novadā). Mācījās Rīgas reālskolā (1892—1898), studēja Pēterburgas mežu institūtā (1898—1902). Strādāja par virsmežzini Altajā (1903—1908), tad par muižu taksatoru un likvidatoru Mogiļevas guberņā (1909—1913) un kokapstrādes fabrikas direktoru Penzas guberņā (1913—1916). Bija Krievijas agrārbankas nodaļas valdes loceklis Rīgā un Orlā (1916—1917). Krievijas pilsoņu kara laikā devās uz Baltās kustības pārvaldībā esošo Sibīriju.

1921. gadā atgriezās Latvijā, bija Mežu departamenta vecākais mežu inspektors (1921—1922), Latvijas Universitātes docents no 1922. gada, LU Mācību un izmēģinājumu virsmežniecības vadītājs (1925—1939).[1]

A. Teikmanis piedalījās Starptautiskā lauksaimniecības institūta zinātniskās komitejas darbā Romā kā komitejas loceklis un viceprezidents (1927), Tautu Savienības Ekonomiskās komitejas koksnes konferencē Ženēvā (1932), Starptautiskās mežsaimniecības un koktirdzniecības konferencēs Vīnē (1932, 1934).[2]

Pēc Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas nodibināšanas bija tās ārkārtas profesors (1939), mežzinātņu goda doktors (1942). Otrā pasaules kara beigās devās bēgļu gaitās uz Zviedriju.

Miris 1956. gada 25. jūnijā Stokholmā, Zviedrijā.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pētījis koksnes anatomisko uzbūvi, egļu un apšu trupi, meža statistiku, koktirdzniecību, mežu nozīmi lauksaimniecībā.

  • Latvijas mežu statistika. 3 sējumos, 1926-1930
  • Izrakumi Raunas Tanīsa kalnā 1927. gadā. Rīga: Pieminekl̦u valdes izdevums, 1928 (kopā ar F. Balodi, P. Kundziņu, L. Kundziņu)
  • Forestry, Timber Trade and Industry in Latvia. The Latvian Economist, 1928 (angliski)
  • Die Wälder der Baltischen Staaten und ihre Bedeutung für den internationalen Holzmarkt. Lettlands Ökonomist, 1930 (vāciski)
  • Valsts saimnieciskā politika un darba spēka trūkums mūsu lauksaimniecībā. Lauksaimniecības Mēnešraksts, 1931

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latviešu konversācijas vārdnīcas XXI. sējuma 42 405-42 407
  2. Antons Vasilevskis. Docents Andrejs Teikmanis un Latvijas mežu politika. LU Zinātniskie raksti 653. sējums ZINĀTŅU VĒSTURE UN MUZEJNIECĪBA, 2003., 262.-272. lpp.