Garkalnes pagasts

Garkalnes pagasts
Karogs	Ģerbonis
Novads:	Ropažu novads
Centrs:	Berģi (Rīga)
Kopējā platība:	152,5 km2
• Sauszeme:	142,8 km2
• Ūdens:	9,7 km2
Iedzīvotāji (2024):	10 520
Blīvums (2024):	73,7 iedz./km2
Mājaslapa:	www.garkalne.lv
	Garkalnes pagasts Vikikrātuvē

Garkalnes pagasts ir viena no Ropažu novada administratīvajām vienībām. Robežojas ar sava novada Vangažu pilsētu, Stopiņu un Ropažu pagastiem, Siguldas novada Inčukalna pagastu, Ādažu novada Ādažu pilsētu un Ādažu un Carnikavas pagastiem, kā arī ar Rīgu. Lielākās apdzīvotās vietas Garkalnes pagastā ir Garkalne, Langstiņi, Bukulti, Priedkalne, Suži, Berģi un Upesciems. Pagasta administrācijas jeb teritoriālās pārvaldes ēkā atrodas Rīgas pilsētas robežās — Berģos, Brīvības gatvē 455.

No 2006. gada līdz 2021. gada administratīvi teritoriālajai reformai pastāvēja kā Garkalnes novads. 2021. gadā Garkalnes novadu iekļāva jaunajā Ropažu novadā.

Daba

Garkalnes pagasts atrodas Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā un Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā. Augstākais punkts ir Buļļu kalns (32,3 m).^[5]

Galvenās upes ir Lielā Jugla, Mazā Jugla (kā robežupe starp Garkalnes pagastu un Stopiņu pagastu), Krievupe, Jugla, nelielā upes posmā Tumšupe. Lielākie ezeri pagastā ir Lielais Baltezers, Langstiņu ezers, Lielais Jūgezers, Mālezers, Mašēnu ezers un Upesciema dīķi. Pagasta austrumu daļā atrodas Maltuves purvs.

Vēsture

1549. gadā pirmo reizi rakstos minēts Ādažu-Carnikavas draudzes novads (Neuermühlen-Zarnikau), 1826. gadā tajā ietilpa Sv. Pētera un Pāvila Ādažu baznīca ar divām filiālbaznīcām — esošo koka Carnikavas baznīcu un koka^[6] Garkalnes baznīcu jeb Vesterotes kapellu (Weterotten, Hilchens Kapelle).

Pēc 1920. gada agrārās reformas Ādažu muiža (Aahof), saukta arī par Gaujas-Pļavas muižu, tika sadalīta 104 vienībās 1358 ha kopplatībā, Carnikavas muiža saukta arī par Gaujas-Meņģeļu jeb Sānkaules muižu, tika sadalīta 101 vienībā 2237 ha kopplatībā, Iļķenu muiža 17 vienībās 475 ha kopplatībā, Remberģes muiža 47 vienībās 761 ha kopplatībā, Štāles muiža (Stalenhof) 18 vienībās 252 ha kopplatībā, Berģu muiža 35 vienībās 215 ha kopplatībā, Alderu muiža 29 vienībās 93 ha kopplatībā, Ādažu mācītājmuiža 1 vienībā 57 ha kopplatībā, Baloža muiža 4 vienībās 24 ha kopplatībā, Kluses (Klus) obroka gabals 1 vienībā 12,6 ha platībā.^[7]

1935. gadā Rīgas apriņķa Ādažu pagasta platība bija 402 km² un tajā dzīvoja 3338 iedzīvotāji.^[5] 1945. gadā pagastā izveidoja Ādažu, Berģu, Carnikavas un Garkalnes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Garkalnes ciems ietilpa Saulkrastu (1949—1956) un Rīgas (pēc 1956. gada) rajonā. 1977. gadā Garkalnes ciemam pievienoja daļu likvidētā Berģu ciema un daļu Vangažu ciema teritorijas, bet daļu Garkalnes ciema pievienoja Ādažu ciemam.^[8] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2006. gadā Garkalnes pagastu reorganizēja par novadu.^[9] 2021. gadā Garkalnes novadu pievienoja jaunajam Ropažu novadam. Tomēr arī pēc tā turpinājās apspriešana par pagasta daļas nodošanu Ādažu novadam, jo vēsturiski un ģeogrāfiski Garkalnes pagasts vairāk saistīts ar Ādažiem nekā ar Ropažu novada centru Ulbroku.^[10]

Teritoriālais iedalījums

Garkalnes pagastu veido 14 ciemi: Amatnieki, Baltezers, Berģi, Bukulti, Garkalne, Langstiņi, Makstenieki, Priedkalne, Priežlejas, Skuķīši, Sunīši, Suži, Upesciems un Ziemeļnieki.

Garkalnes pagasta platība ir 150,5 kvadrātkilometri. Deklarēto iedzīvotāju skaits — 9172.(2018)

Apdzīvotās vietas

Pamatraksts: Garkalnes novada ciemu uzskaitījums

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

1967.gadā ar Rīgas pilsētas daļam

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±%
1935	1 000	—
1967	7 245	+624.5%
1979	3 218	−55.6%

Gads	Iedz.	±%
1989	2 949	−8.4%
2000	3 382	+14.7%
2011	7 768	+129.7%

Gads	Iedz.	±%
2021	9 425	+21.3%

Etniskais sastāvs

Garkalnes pagasta iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā^[11]

latvieši (5652)			63.7%
krievi (2100)			23.7%
baltkrievi (182)			2.0%
poļi (102)			1.1%
ukraiņi (192)			2.2%
cita tautība (400)			4.5%
nav izvēlēta (251)			2.8%

Pašvaldība

Tautsaimniecība

Transports

Pagasti šķērso autoceļi A1 (E67), A2 (E77), A4 (kā Rīgas apvedceļa daļa), kā arī 1. šķiras autoceļš P3 un citi, zemākas kategorijas ceļi. Pagastu šķērso dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži (stacijas Baltezers — slēgta kopš 2019. gada, Garkalne, Krievupe).

Izglītība

Sports

Kultūra

No 1995. gada līdz 2021. gada administratīvi teritoriālajai reformai tika izdots Garkalnes novada (līdz 2006. gadam — pagasta) reģionālais laikraksts Garkalnes novada vēstis, kurā lasāmas ziņas par kultūras un cita veida notikumiem Garkalnes novadā. Paralēli tam pastāvēja arī Garkalnes novada televīzija, kurā arī tagad, pēc reformas, tiek publicēti video par norisēm pagastā. Pēc administratīvi teritoriālās reformas tiek izdots jaunā novada laikraksts "Tēvzemīte".

Pagasta pārvaldes ēkā darbojas Kultūras centrs "Berģi".

Reliģija

Ievērojamas personības

Ievērojamas vietas

Skatīt arī: Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Garkalnes novadā

Attēlu galerija

Atsauces

↑ «Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 26. aprīlī. Skatīts: 2009. gada 28. augustā.
↑ ^2,0 ^2,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
↑ ^3,0 ^3,1 ^3,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 9. decembrī. Skatīts: 2018. gada 12. februārī.
↑ ^5,0 ^5,1 Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
↑ «Garkalnes baznīca». www.garkalnesbaznica.lv.
↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. I. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 1427. sleja.
↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
↑ «Garkalnes novada nolikums».^{[novecojusi saite]}
↑ «Apspriež Garkalnes pagasta sadalīšanu». www.retv.lv (latviešu). Skatīts: 2023-12-22.
↑ «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 16.01.2017. Skatīts: 12.01.2017.

Ārējās saites

Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] «Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 26. aprīlī. Skatīts: 2009. gada 28. augustā.

[wikidata-3012e31b590567a0bce197f51308c9fccb8f6374-2] 2,0 ^2,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.

[wikidata-d63fe4f9b7d344c580a498a73197df380eb506ae-3] 3,0 ^3,1 ^3,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.

[4] «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 9. decembrī. Skatīts: 2018. gada 12. februārī.

[EncLP-5] 5,0 ^5,1 Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.

[6] «Garkalnes baznīca». www.garkalnesbaznica.lv.

[7] Latviešu konversācijas vārdnīca. I. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 1427. sleja.

[8] Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9

[9] «Garkalnes novada nolikums».^{[novecojusi saite]}

[10] «Apspriež Garkalnes pagasta sadalīšanu». www.retv.lv (latviešu). Skatīts: 2023-12-22.

[11] «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 16.01.2017. Skatīts: 12.01.2017.

[2]

[3]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]

[10]

[11]