Padures pilskalns

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Padures pilskalns
Citi nosaukumi Beltes pilskalns
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Padures pagasts, Kuldīgas novads, Latvija
Veids Pilskalns ar apmetni
Piezīmes
Izrakumi 2003 - 2007.g.
Arheologi Andrejs Vasks
Īpašuma tiesības Pašvaldības īpašums
Publiska piekļuve Brīvi pieejams
Oficiālais nosaukums: Padures (Beltes) pilskalns ar apmetni
Aizsardzības numurs 1248
Vērtības grupa Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa Arheoloģija
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 15. decembris

Padures pilskalns (citviet Beltes pilskalns)[1] atrodas Kurzemē, Kuldīgas novada Padures pagastā, pašā Ventas krastā.

Padures pilskalns pēc sava izveidojuma un izskata ir tipisks kuršu nocietinājums un kādreiz bijis diezgan ievērojams senās Bandavas zemes centrs. Pilskalna vecums un atrašanās vieta to padara par Kurzemes mērogā unikālu arheoloģijas pieminekli.

Pilskalna rietumu malā izveidots 15 m plats un 4 m augsts, vizuāli izteiksmīgs valnis, aiz kura izrakts aizsarggrāvis. Pilskalna nogāzes ļoti stāvas. Pret Ventas upi vērstajā nogāzē izveidota terase. Neskatoties uz to, ka pilskalna plakums ilgstoši arts, kultūrslānis pilskalnā vidēji 70 cm biezs, atsevišķās vietās pārsniedzot pat metru.

Apdzīvotība Padures pilskalnā ir aizsākusies jau bronzas laikmetā un turpinājusies līdz mūsu ēras sākumam, kad pārtrūkusi. Ap 6. gadsimtu pilskalnā apdzīvotība atkal atsākusies un savu maksimumu sasniegusi vēlajā dzelzs laikmetā. Iespējams kuršu ekspansijā vai iekšējās cīņās pilskalns un Padure kā centrs gājis bojā 12. gadsimtā, kad apdzīvotība pilskalnā spēji apraujas.

Padures vārds arī vairs neparādās Kursas dalīšanas dokumentos, tomēr pilskalns savu nozīmi nav zaudējis arī vēlāk. Arheoloģiskajos izrakumos pilskalnā ir atklāta 16.—17. gadsimtu apbūve. Sarkano ķieģeļu ēku ar kārniņu jumtu un podiņu krāsni arheologs Andrejs Vasks saista ar Kurzemes hercogisti. Ēkas izvietojums pašā pilskalna nogāzē vedina domāt par kādu Ventas ūdensceļa sargposteni.[2]

Pilskalnu pirmais atklājis un aprakstījis Augusts Bīlenšteins. 1923. gadā savas Kurzemes pilskalnu apzināšanas ekspedīcijas laikā pilskalnu apsekojis un uzmērījis Ernests Brastiņš. 1964. gadā Ēvalds Mugurēvičs veic pārbaudes izrakumus pilskalnā pakājē. Izdodas konstatēt plašu apmetni (senpilsētu) ap pilskalnu, kuras apdzīvotība attiecas uz vēlo dzelzs laikmetu. No 2003. līdz 2007.gadam izrakumus pilskalnā veic Latvijas universitātes vēstures studenti Andreja Vaska vadībā. Izrakumos iegūtie materiāli uzrāda arī zināmas Baltijas somu pēdas pilskalnā, līdz ar to ne viss apdzīvotības posms būtu piederīgs kuršiem.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. JS Baltija/JS Latvija. Interaktīvā karšu sistēma. SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta". Rīga.
  2. Padures pilskalns zem lupas Kurzemnieks. 16.07.2007.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koordinātas: 57°2′36″N 21°55′21″E / 57.04333°N 21.92250°E / 57.04333; 21.92250