Anna Freida

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Anna Freida
Anna Freud
Anna Freida 1957. gadā
Anna Freida 1957. gadā
Personīgā informācija
Dzimusi 1895. gada 3. decembrī
Valsts karogs: Austroungārija Vīne, Austroungārija
Mirusi 1982. gada 9. oktobrī (86 gadi)
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Londona, Anglija, Apvienotā Karaliste
Pilsonība Austrija (1895—1946)
Apvienotā Karaliste (1946—1982)
Zinātniskā darbība
Zinātne psiholoģija
psihoanalīze
Sasniegumi, atklājumi darbi par ego psiholoģiju

Anna Freida (vācu: Anna Freud; dzimusi 1895. gada 3. decembrī, mirusi 1982. gada 9. oktobrī) bija austriešu-britu psiholoģe un psihoanalītiķe, jaunākā no psihoanalīzes pamatlicēja Zigmunda Freida sešiem bērniem.[1]

Līdzās Melānijai Kleinai Anna Freida tiek uzskatīta par psihoanalīzes metodes izveidotāju bērnu psiholoģijā. Viņa piemēroja psihoanalīzi bērniem, izmantojot spēles un rotaļlietas. Freida sarakstījusi darbus par cilvēka ego psiholoģiju, uzsverot ego nozīmīgumu, kā arī sociālās apmācības ietekmi uz to. Amerikāņu psihologu asociācijas žurnāls Review of General Psychology 2002. gadā publicēja 100 ievērojamāko 20. gadsimta psihologu sarakstu, ierindojot Annu Freidu 99. vietā.[2]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zigmunds Freids ar savu meitu Annu 1913. gadā

Anna Freida piedzima 1895. gadā Vīnē, Austroungārijā. Anna bija jaunākā no Zigmunda Freida sešiem bērniem. 15 gadu vecumā Anna sāka lasīt sava tēva darbus. 1912. gadā pabeidza liceju Vīnē. 1914. gadā nokārtoja eksāmenu, lai varētu strādāt par skolotāju mācekli. Pēc pāris gadiem sāka strādāt par skolotāju, bet 1920. gadā biežas slimošanas dēļ skolotājas darbu pameta.

Freida nopietni sāka interesēties par tēva darbu 1918. gadā, kad viņš uzsāka Annas psihoanalīzi. Vēlāk viņa iesniedza rakstu Vīnes Psihoanalītiskajā biedrībā, kļuva par tās biedru. 1923. gadā Freida uzsāka savu psihoanalīzes praksi bērniem. Pēc diviem gadiem sāka lasīt lekcijas Vīnes Psihoanalītiskās apmācības institūtā par bērnu psihoanalīzes tehniku. No 1925. līdz 1934. gadam bija Starptautiskās Psihoanalītiskās asociācijas sekretāre. 1935. gadā kļuva par Vīnes Psihoanalītiskās apmācības institūta direktori, kā arī publicēja savu pētījumu The Ego and the Mechanisms of Defence, kas kļuva par ietekmīgu darbu ego psiholoģijas jomā.

Lai izvairītos no nacistiskā režīma, 1938. gadā Anna Freida kopā ar ģimeni pārcēlās uz Angliju. Viņas tēvam bija attīstījies žokļa vēzis, un Freidai izdevās iegūt atļauju ģimenes izbraukšanai no Austrijas. Freida Londonā rūpējās par tēvu, bet 1939. gadā tēvs nomira.

1946. gadā Freida ieguva britu pilsonību naturalizācijas kārtībā.[3]

Otrā pasaules kara laikā Londonā Freida veica pētījumus par bērnu-bezpajumtnieku attīstību. 1947. gadā Freida nodibināja bērnu psihoanalīzes kursus, bet 1952. gadā atvēra klīniku. Kopš 20. gadsimta 50. gadiem Freida bieži viesojās ASV, kur uzstājās ar lekcijām. Visas savas karjeras laikā Freida rakstīja darbus par psiholoģiju.[4]

Annas Freidas dzīves vieta Londonā no 1938. līdz 1982. gadam

Freida nomira Londonā 1982. gadā 86 gadu vecumā. Par godu Freidai Hempstedas klīnika 1984. gadā tika nosaukta par Annas Freidas centru.[5] 1986. gadā Freidas mājā Londonā saskaņā ar viņas vēlēšanos tika iekārtots Freida muzejs, kas veltīts viņas tēvam Zigmundam Freidam un Britu Psihoanalītiskajai biedrībai.

Pazīstamākie darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • The ego and the mechanisms of defense (1935)
  • Normality and pathology in childhood: assessments of development (1966)
  • The writings of Anna Freud, 8 sējumi (1966—1980)
Piemiņas plāksne pie Annas Freidas mājas Londonā

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]