Alberts Bels
- Šis raksts ir par rakstnieku. Par citām jēdziena Cīrulis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| |||||||||||||
|
Alberts Bels (līdz 1971. gadam Jānis Cīrulis; dzimis 1938. gada 6. oktobrī Ropažu pagasta "Jaunmežplepjos", miris 2024. gada 11. jūnijā Rīgā)[1] bija latviešu rakstnieks, prozaiķis. Latvijas Zinātņu akadēmijas goda biedrs (1999). Atmodas laikā darbojies politikā, bijis Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāts un balsojis par Latvijas neatkarības atjaunošanu.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1938. gadā. Mācījās Rīgas Celtniecības tehnikuma Elektrotehnikas fakultātē, tad Maskavā Valsts Cirka mākslas skolā (1955—1956). Pēc obligātās karaklausības kā eksterns ieguva vidējās izglītības atestātu Rīgā un studēja Augstākajos scenāristu kursos Maskavā.
Kopš 1963. gada nodarbojās ar rakstniecību. Otrais A. Bela romāns, 1967. gadā uzrakstītais "Bezmiegs", kurā autors kritizēja padomju iekārtu un pret kuru tika ierosināta krimināllieta, cenzētā variantā tika publicēts 1987. gadā, bet necenzētā — tikai 2003. gadā. Pēc A. Bela romāniem uzņemtas filmas “Uzbrukums slepenpolicijai” (1974), “Šāviens mežā” (1983), “Būris” (rež. Ansis Epners, 1993).
No 1976. līdz 1989. gadam bijis PSKP biedrs, Atmodas laikā kļuva par Latvijas Tautas frontes (LTF) biedru. 1988. gada 11. novembrī Alberts Bels un Ēvalds Valters Rīgas pils Svētā Gara tornī uzvilka mastā Latvijas valsts karogu. No 1990. līdz 1993. gadam A. Bels bija Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāts (ievēlēts kā LTF kandidāts Ropažu vēlēšanu apgabalā), balsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarāciju.
2010. gadā izdota literatūrzinātnieču Daces Lūses un Daces Ūdres grāmata "Alberts Bels".
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Valsts Prezidenta cildinājuma raksts un Ministru kabineta balva par izcilu sniegumu Latvijas literatūrā un ieguldījumu Latvijas neatkarības atjaunošanā. 2012. gadā viņš saņēma Latvijas literatūras gada balvu.[2] A. Belam piešķirta arī A. Upīša prēmija (1977), LPSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieka nosaukums (1982), arī LPSR Valsts prēmija literatūrā (1989) par romānu "Cilvēki laivās", Barikāžu piemiņas zīme (1991) un Triju Zvaigžņu ordenis (2000).
Bibliogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Romāni
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Izmeklētājs. Rīga: Liesma, 1967.
- Bezmiegs [sarakstīts 1967, periodikā 1986, grāmatā 1987].
- Būris. Rīga: Liesma, 1972.
- Saucēja balss. Rīga: Liesma, 1973.
- Poligons. Rīga: Liesma, 1977.
- Saknes. Rīga: Liesma, 1982.
- Slēptuve. Rīga: Liesma, 1986.
- Sitiens ar teļādu. Rīga: Liesma, 1987.
- Cilvēki laivās. Rīga: Liesma, 1987.
- Saulē mērktie. Rīga: Preses nams, 1995.
- Melnā zīme. Rīga: Preses nams, 1996.
- Latviešu labirints. Rīga: Daugava, 1998.
- Uguns atspīdumi uz olu čaumalām. Rīga: Daugava, 2000.
- Vientulība masu sarīkojumos. Rīga: Jumava, 2005.
Īsproza
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Spēles ar nažiem. Rīga: Liesma, 1966.
- "Es pats" līdzenumā. Rīga: Liesma, 1968.
- Sainis. Rīga: Liesma, 1980.
Izlases
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Robeža: proza. Mineapole: Tilts, 1969.
- Izmeklētājs. Būris: romāni. Rīga: Liesma, 1977.
- Cilvēki laivās: romāni. Rīga: Liesma, 1987.
- Cilvēki pilsētās: romāni. Rīga: Liesma, 1988.
- Cilvēki pārvērtībās: romāni. Rīga: Liesma, 1989.
Darbu tulkojumi citās valodās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1969 — 1989
- Uurija [Izmeklētājs, igauņu valodā tulk. Ita Saks]. Tallinn: Perioodika, 1969.
- Vyšetřovatel [Izmeklētājs, čehu valodā tullk. Vojtěch Gaja]. Praha : Práce, 1970.
- Puur [Būris, igauņu valodā tulk. Ita Saks]. Tallinn: Eesti Raamat, 1974.
- Häkki [Būris, somu valodā tulk. Martti Rauhala]. Karisto, 1976.
- Klec [Būris, čehu valodā tulk. Vojtěch Gaja]. Praha: Svoboda, 1976.
- Deckname: "Karlsons" [Saucēja balss, vācu valodā tulk. Welta Ehlert]. Berlin: Volk und Welt, 1976.
- Голос зовущего: романы [Būris; Izmeklētājs; Saucēja balss, krievu valodā tulk. Сергей Цебаковский]. Москва: Известия, 1979.
- Клетка; Полигон [Būris; Poligons, krievu valodā tulk. Сергей Цебаковский]. Москва: Сов. писатель, 1979.
- Polügoon [Poligons, igauņu valodā tulk. Valli Helde]. Tallinn: Eesti Raamat, 1979.
- The Voice Of The Herald; The Investigator [Saucēja balss; Izmeklētājs, angļu valodā tulk. David Foreman]. Moscow: Progress Publishers, 1980.
- Vyšetřovatel; Klec; Střelnice [Izmeklētājs; Būris; Poligons, čehu valodā tulk. Vojtěch Gaja un Vladimír Novotný]. Praha: Odeon, 1981.
- Hlas volajícího: výbor próz [Saucēja balss: prozas izlase, čehu valodā tulk. Vojtěch Gaja]. Praha: Svoboda, 1981.
- Hüüdja hääl [Saucēja balss, igauņu valodā tulk. Lembit Vaba un Mari Vaba]. Tallinn: Eesti Raamat, 1981.
- Cuşca; Poligonul [Būris; Poligons, rumāņu valodā tulk. Natalia Stănescu]. Bucureşti: Univers, 1986.
- Klitka [Būris, ukraiņu valodā]. Kijiva: Dnipro, 1986.
- Tainik; Korni [Slēptuve; Saknes, krievu valodā]. Москва: Сов. писатель, 1987.
- Люди в лодках; Голос зовущего; Клетка; Бессонница [Cilvēki laivās; Saucēja balss; Būris; Bezmiegs, krievu valodā tulk. Сергей Цебаковский, Юрий Абызов]. Рига: Лиесма, 1987.
- Juured [Saknes, igauņu valodā tulk. Lembit Vaba un Mari Vaba]. Tallinn: Eesti Raamat, 1987.
- Šauklio balsas; Slėptuvė [Saucēja balss; Slēptuve, lietuviešu valodā tulk. R. Zajančkauskaite]. Vilnius: Vaga, 1988.
Kopš 1990
- The Cage [Būris, angļu valodā tulk. Ojārs Krātiņš]. Peter Owen Publishers, 1990.
- Ihmiset veneissa [Cilvēki laivās, somu valodā]. Helsinki: Orient Ekspress, 1992.
- Žmones valtyse; Nemiga [Cilvēki laivās; Bezmiegs, lietuviešu valodā tulk. Arvydas Valionis]. Vilnius: Lietuvos rašytoju s-gos l-kla, 1992.
- Nespavost [Bezmiegs, čehu valodā]. Lubor Kasal, 2006.
- Insomnia [Bezmiegs, angļu valodā tulk. Jayde Will]. Parthian Books, 2019.
- The Cage [Būris, angļu valodā tulk. Ojārs Krātiņš]. Peter Owen Publishers, 2020.
- La Jaula [Būris, spāņu valodā tulk. Rafael Martín Calvo]. Automática Editorial, 2024.
- [Būris], spāņu valodā tulk. Habiba Wael. Jusur Publishing House, 2024.
Par autoru
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Dace Ūdre. Nomods. Rīga: Liesma, 1989.
- Dace Lūse, Dace Ūdre. Alberts Bels. Rīga: Mansards, 2010.
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Tālavs Jundzis. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Mūžībā devies rakstnieks Alberts Bels». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-06-12.
- ↑ Latvijas Nacionālā enciklopēdija. «Alberts Bels».
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|
- 1938. gadā dzimušie
- 2024. gadā mirušie
- 20. gadsimta rakstnieki
- 21. gadsimta rakstnieki
- Latviešu rakstnieki
- Latviešu valodā rakstošie
- PSKP biedri
- LR Augstākās Padomes deputāti
- Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri
- Ar ordeni "Goda Zīme" apbalvotie
- Ropažu novadā dzimušie
- Latvijas PSR Nopelniem bagātie kultūras darbinieki