Antons Megnis
| Antons Megnis | |
|---|---|
 | |
| Dzimis |
1907. gada 20. jūlijā Alšvangas pagasts, Aizputes apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad  Latvija) |
| Miris |
1982. gada 1. maijā (74 gadu vecumā).svg){kind=small} Rīga, Latvijas PSR (tagad Latvija) |
| Tautība | latvietis |
| Nozares | gleznošana |
Antons Megnis (dzimis 1907. gada 20. jūlijā, miris 1982. gada 1. maijā) bija latviešu (suitu) gleznotājs-ekspresionists, vairāk zināms kā akvarelists, bet daudz gleznojis arī citās tehnikās.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis daudzbērnu zemnieku Andreja un Annas Megņu ģimenē Alšvangas pagasta "Jaunarājos" (tagad Gudenieku pagastā).[1][2][3] Par mākslu sāka interesēties agrā jaunībā. Gleznotāja māte bijusi ļoti reliģiska un gribējusi, lai dēls (kurš bija ģimenē otrais jaunākais bērns) mācītos teoloģiju, un piekritusi dēla izvēlei studēt glezniecību tikai ar norunu, ka viņš gleznos svētbildes. Par mākslinieka uzgleznotām svētbildēm gan nekādu liecību nav.
Jau mācoties Liepājas Daiļamatniecības vidusskolā, bet jo sevišķi studiju gados Mākslas akadēmijā izpaudās Megņa dotības monumentālajā glezniecībā. Viņa darbi guva ievērību akadēmijas studentu izstādēs. Akadēmijā Megnis mācījās profesora Jāņa Kugas meistardarbnīcā un beidza to 1941. gadā ar mākslinieka dekoratora grādu.[4]
Strādājis par pedagogu Kuldīgas un Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā, par mākslinieciskās darbnīcas vadītāju uzņēmumā „Māra”, monumentālās noformēšanas darbos kombinātā „Māksla”.
Pastāvīgās studijās un meklējumos Megnis lielu vērību veltīja klasiskajam mantojumam, analizēja un pārvērtēja vecmeistaru kompozīcijas principus un paņēmienus. Gadu gaitā viņa daiļrade guvusi visai plašu sazarojumu, jo mākslinieks darbojies gan dažādās dekoratīvās glezniecības jomās, gan stājglezniecībā.
Gleznas raksturo dinamika, ekspresija, interesanta krāsu gamma, oriģināla gleznojuma maniere. Spilgta lappuse mākslinieka daiļradē ir viņa sasniegumi akvareļglezniecībā.
Izstādēs Megnis piedalījies kopš 1933. gada. Bija Mākslinieku savienības biedrs kopš 1961. gada. Gleznojis galvenokārt ainavas — smagnējas, monumentāli vērienīgas, krāsu klājis biezi un kontrastaini. Otrs tuvākais temats, kā mākslinieks pats teicis, mūžīgais, vispārcilvēciskais — mīlestība, māte, sieviete.[5]
Dzīvojis Ikšķilē. Sieva Irēna Megne – keramiķe.[6]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. - 1.sējums. - 330.lpp.
- ↑ Geni.com[novecojusi saite]
- ↑ Gleznotājam Antonam Megnim - 110[novecojusi saite]
- ↑ «Gleznotājam Antonam Megnim - 100». Izklaide (latviešu). Skatīts: 2018-01-05.[novecojusi saite]
- ↑ «Megnis Antons - Glezniecība - Klasiskās mākslas galerija ANTONIJA». www.antonia.lv. Skatīts: 2018-01-05.
- ↑ «Antons Megnis – Ogres Centrālā bibliotēka». www.ocb.lv (en-US). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-08-03. Skatīts: 2018-01-05.