Apaļlapu ziemciete

Apaļlapu ziemciete Pyrola rotundifolia L.
Apaļlapu ziemciete (Pyrola rotundifolia)
Klasifikācija
Valsts	Augi (Plantae)
Nodalījums	Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase	Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Rinda	Viršu rinda (Ericales)
Dzimta	Ziemciešu dzimta (Pyrolaceae)
Ģints	Ziemcietes (Pyrola)
Suga	Apaļlapu ziemciete (P. rotundifolia)
Apaļlapu ziemciete Vikikrātuvē

Apaļlapu ziemciete (latīņu: Pyrola rotundifolia) - mūžzaļš, daudzgadīgs 15 - 30 cm augsts ziemciešu dzimtas lakstaugs. Bieži sastopams mežos, birztalās, krūmājos. Saknenis garš, zarains, tievs. Stumbrs stāvs vai pacils, šķautņains, ar rozetē sakārtotām apakšējām lapām, bet augstāk ar 1 - 2 iegareni olveidīgām, makstainām, rūsganām lapiņām. Rozetes lapas vienkāršas, apaļas vai ovālas, 2 - 6 cm garas, 1,5 - 5,5 cm platas, ādainas, mazliet spīdīgas, pa daļai ziemojošas. Zied jūnijā un jūlijā. Ziedu ķekars 6 - 16 cm garš, ar 8 - 15 ziediem, ziedi atliekušies, retāk nokareni. Zieda kāts atrodas 2 plēvainu pieziedlapu žāklītēs, pieziedlapas tikpat garas kā zieda kāts vai garākas par to. Kauslapas 5, olveidīgi lancetiskas. Vainags plaši atvēries, balts, ar kreimeņu smaržu. Vainaglapas 5, pabiezas, ieapaļi olveidīgi lancetiskas, strupas, 0,6 - 1 cm garas, 0,4 - 0,6 cm platas. Putekšņlapas 10. Irbulis garāks par vainagu. Auglis - saplacināta olveida pogaļa ar sīkām sēklām. Iecienīts krāšņumaugs. Pavairojams, sadalot sakneni. Jāaudzē pēc iespējas ēnainā vietā. Kultivējams grūti. Tautas medicīnā lapas lieto kā diurētisku līdzekli, diabēta, nieru hroniska iekaisuma gadījumā, strutojošu brūču dziedēšanai.