Apatīts
 | Šajā rakstā nav ievēroti latviešu valodā pieņemtie pareizrakstības principi. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, izlabojot pareizrakstības kļūdas. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Apatīti (no grieķu: ἀπατάω — 'meloju') ir fosfātu klases minerālu kopums, ar kopējo ķīmisko formulu Ca10(PO4)6(OH,F,Cl)2. Tiem ir raksturīga bāli zaļgana, zila, dzeltenzaļa vai arī rozā krāsa ar stikla spīdumu. Nosaukums ir saistīts ar to, ka dabā apatītu var sastapt dažādos veidos, tādēļ tas bieži tiek sajaukts ar citiem minerāliem (berilu, diopsitu, turmalīnu) .
Īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Apatīta kopējā ķīmiskā formula ir Ca10(PO4)6(OH,F,Cl)2, ir trīs atšķirīgi apatīta veidi: apatīts: Ca10(PO4)6(OH)2, fluorapatīts Ca10(PO4)6(F)2 un hlorapatīts: Ca10(PO4)6(Cl)2. Pēc sastāva un satura: kalcija oksīds (СаО): 53—56%; fosfora(V) oksīds Р2O5: 41%; fluors (F): līdz 3,8% (fluorapatītā); hlors (Cl) : līdz 6,8% (hlorapatītā); saturā arī var atrast mangāna, dzelzs, stroncija, alumīnija, torija, kalcija karbonāta — CaСО3 (karbonātapatīts) piemaisījumus.
Kristālu forma ir prizmatiska līdz adatveidīga, retāk īsi stabveidīga un tablešveidīga. Minerālu agregāti ir cukurveidīgas, blīvas masas. Apatīts ir izplatīts nogulumiežos kā smalki šķiedraina konkrēcija — fosforīts. Kolekcijām izmanto kvalitatīvi slīpētu, caurspīdīgu vai puscaurspīdīgu kristālu, atsevišķi vai kopā ar kādu citu iezi.
Galvenā apatīta atšķirība ir kristālu ārējais prizmatiskais izskats, atšķirībā no berila, apatītam ir mazāka cietība.
Apatīts ir galvenā kaulu un zobu neorganiskā sastāvdaļa mugurkaulniekiem.
Atradnes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielas rūpnieciskas apatīta atradnes ir retas. Vislielākā apatīta atradne pasaulē ir Hibīnu atradne Kolas pussalā, Krievijā. Tur iegūst apatīta rūdu, kas sastāv no fluorapatīta un eleolīta. Lielu gabalu apatīta kristāli (tā saucamais moroksīts) ir atrodami Baikāla ezera piekrastē, Sļudjankas atradnē (Irkutskas apgabalā). Apatīta atradnes ir zināmas arī Brazīlijā, Meksikā, ASV, Čīlē , Dienvidāfrikā, Somijā, Spānijā, Norvēģijā un citur.
Izmantošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Apatīts tiek izmantots kā izejviela fosforu saturošiem minerālmēsliem, fosforam un fosforskābei. To izmanto melnajā un krāsainajā metalurģijā, keramikas un stikla rūpniecībā. Juvelieri gandrīz neizmanto apatītu, jo minerāla cietība ir ļoti zema un minerāls ir trausls. Juvelierapatīta izmērs ir mazs — līdz 5 karātiem, reti līdz 20 karātiem, taču apatīti ir nozīmīgi kolekcionēšanā. Vislielākais apatīta kristāls (augstas kvalitātes) tika atrasts Kenijā un svēra 147 karātu.
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Ферсман А. Е. Наш апатит. — М., 1968
- Киевленко Е. Я., Чупров В. И. Декоративные коллекционные минералы. — М.: Недра, 1987. — 223 с.
- Волошин А. В., Майстерман С. А. Минералы Кольского полуострова. — Мурманское книжное издательство, 1983. — 110 с. ISBN 5-85510-011-1.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Apatīts.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Апатит на Кристаллов. NET (рус.)
- Апатит в GeoWiki
- Номенклатура надгруппы апатитов
|