Baikāls
| Baikāls | |
|---|---|
 Šamaņu klints Oļhonas salā | |
 Baikāls no kosmosa | |
| Atrodas |
 Krievija |
| Koordinātas | 52°45′58″N 107°14′45″E / 52.76611°N 107.24583°EKoordinātas: 52°45′58″N 107°14′45″E / 52.76611°N 107.24583°E |
| Platība | 31 500 km2 |
| Lielākais garums | 636 km |
| Lielākais platums | 79,5 km |
| Vidējais dziļums | 758 m |
| Lielākais dziļums | 1637 m |
| Tilpums | 23 600 km3 |
| Augstums v.j.l. | 456 m |
| Izteka | Angara |
| Sateces baseins | 560 000 km2 |
| Baseina valstis |
Krievija Mongolija |
| Salas | Oļhona, 22 mazākas salas |
| Apdz. vietas krastos | Baikaļska, Sļudjanka, Babuškina |
  Baikāls  Baikāls | |
 Baikāls Vikikrātuvē | |
Baikāls (krievu: Байкал, burjatu: Байгал далай) ir viens no pasaulē unikālākajiem ezeriem, atrodas Krievijā. Tas ir pasaules dziļākais un vecākais ezers, pēc platības (31 500 km²) septītais lielākais ezers pasaulē, taču pēc tilpuma lielākais saldūdens ezers pasaulē. Satur vairāk nekā 20% no pasaules virszemes šķidrā saldūdens krājumiem un vairāk nekā 90% no Krievijas šķidrā virszemes saldūdens krājumiem. Otrs lielākais ezers Krievijas teritorijā. Baikāls atrodas Sibīrijas dienvidos starp Irkutskas apgabalu un Burjatiju. Iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Ezerā atrodas pasaulē trešā lielākā ezera sala Oļhona, kas ir 72 km gara, platība 730 km².
Ģeogrāfija un hidroloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ezera pētījumi 19. gadsimta beigās parādīja, ka Baikālā atrodas vairāk saldūdens ūdens nekā visos Amerikas Lielajos ezeros kopā. Ezera lielais vecums un izolācija no citiem nozīmīgiem ūdens baseiniem nodrošinājuši, ka šajā ezerā attīstās savdabīga ekosistēma, kam ir ļoti liela nozīme evolūcijas procesu pētīšanā.
Ezers ir dziļākais pasaulē — 1637 metri. Līdz ar to ezera gultne atrodas 1285 metrus zem jūras līmeņa; Baikāls ir arī dziļākā kriptodepresija pasaulē. Taču ezera gultni klāj vēl ap 7 km biezs ezera nogulumu slānis, tātad kontinentālā Zemes garoza zem Baikāla sākas tikai 8—9 km dziļumā, līdz ar to Baikāls ir uz planētas dziļākā vaga kontinentālajā Zemes garozā.
Baikāla lūzuma zona ir aktīva — lūzums ik gadu paplašinās par aptuveni 2 cm. Ezera apkaimē notiek seismiskas aktivitātes; šeit atrodas karstie avoti, diezgan bieži notiek zemestrīces.
Uzskata, ka ezera vecums ir 25—30 miljoni gadu — tas ir viens no vecākajiem zināmajiem ezeriem. Vēl viens aspekts, kas padara ezeru ļoti vērtīgu no Zemes vēstures pētījumu viedokļa ir fakts, ka ezeru nekad nav klājis ledājs un līdz ar to tā nogulumi ir veidojušies nepārtraukti, veidojot kvalitatīvu Zemes vēstures šķērsgriezumu, kas potenciāli dos precīzus datus par Zemes klimatu ļoti senā pagātnē.
Par spīti lielajam dziļumam, ezera ūdeņos notiek apmaiņas procesi un ezerā neveidojas ūdens slāņi, kā, piemēram, Tangaņikas ezerā vai Melnajā jūrā.
Baikālā ietek 336 upes un strauti. Vasarā ezera ūdens temperatūra sasniedz 8—9 °C, dažos līčos ūdens sasilst līdz 15 °C. Baikāla dziļumā ūdens sasilst līdz 4 °C. Baikāls parasti aizsalst ap 20. janvāri. Ziemas beigās ledus biezums sasniedz 1 m, līčos — 1,5-2 m.
Visapkārt ezeram atrodas kalni. Baikāla grēda ziemeļos no ezera un ap ezeru esošie taigas masīvi kopā ar pašu ezeru un tā 22 salām veido nacionālo parku. Par spīti valsts institūciju daļēji slāpētiem protestiem, ezera dienvidu piekrastē uzcelts celulozes pārstrādes kombināts (1966), kas izmanto hlora balināšanas procesu un ezerā iepludina neattīrītus notekūdeņus.
Ezeru apdraud arī Austrumsibīrijas—Klusā okeāna naftas vads, kura būvniecība iecerēta 800 m no ezera krasta. Tā kā šeit atrodas seismiska zona, ezeru apdraudēs naftas piesārņojums. Pēc ilgstošiem un plašiem protestiem valsts prezidents Vladimirs Putins licis projekta attīstītājiem plānot naftas vadu tālāk no ezera krastiem un pašlaik šis projekts vairs nerada tiešus draudus ezeram.
Dzīvā daba
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Baikālā atrastas 1085 augu sugas un 1550 dzīvnieku sugas un pasugas. Vairāk nekā 60% šo dzīvnieku sugu ir endēmas, tai skaitā endēmas ir arī 27 no ezerā sastopamajām 52 zivju sugām. Vienīgais ezerā sastopamais zīdītājs ir endēmais Baikāla ronis (Phoca sibirica).
No saimnieciskā un tūrisma piesaistes viedokļa vērtīga zivs ir omulis (Coregonus autumnalis migratorius), kuru pārdod kūpinātu Baikāla apkaimes tirgos. Šī zivs uzskatāma par izcilu delikatesi.
Ezera dziļākā punkta sasniegšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2008. gada 28. jūlijā Krievijas dziļūdens izpētes aparāts "Mir-1" Anatolija Sagaļeviča un Vjačeslava Nagovicina vadībā sasniedza pasaules ieniršanas dziļuma rekordu saldūdens vidē. Aparāts iegremdējās starp Ižimejas un Uhanas ragiem, sasniedzot līdz šim neizpētītas dzelmes dibenu 1580 m zem ezera līmeņa.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Baikāls.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Lielās Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Informācija par Baikālu angliski Arhivēts 2006. gada 7. novembrī, Wayback Machine vietnē.
- Neatkarīga ceļojumu rokasgrāmata, angliski un vāciski
- Save Baikal Greenpeace — angliski Arhivēts 2006. gada 8. septembrī, Wayback Machine vietnē.
- Baikāla reģiona karte
- Baikāla fotogrāfijas[novecojusi saite]
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|