Apple Inc.

Vikipēdijas raksts
(Pāradresēts no Apple Inc)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Koordinātas: 37°19′55″N 122°01′52″W / 37.33182, -122.03118

Apple Inc.
Tips Publiska kapitālsabiedrība
Dibināts 1976. gada 1. aprīlis
Dibinātājs
Galvenais birojs Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Kupertino, Kalifornija, ASV [2]
Darbības zona Visa pasaule
Galvenās personas Arturs Levinsons (priekšsēdētājs)[3]
Tims Kuks (valdes priekšsēdētājs)
Produkti
Pakalpojumi
Ieņēmumi US$ 156,508 miljardi (2012)[4]
Pamatdarbības ienākumi US$ 055.241 miljards (2012)[4]
Neto ienākumi US$ 041,733 miljardi (2012)[4]
Aktīvi US$ 176,064 miljardi (2012)[4]
Kopkapitāls US$ 118,210 miljardi (2012)[4]
Darbinieki 72 800 (2012)[5]
Mājaslapa apple.com

Apple Inc. ir ASV daudznacionāla korporācija, kas izstrādā un pārdod sadzīves elektroniku, datoru programmatūras un personālos datorus. Kompānijas vislabāk pazīstamie produkti ir Macintosh ierīces – iPod, iPhone un iPad. Pazīstamākās Apple programmatūras ir Mac OS X operētājsistēma, iTunes izklaides programma, iLife, iWork dokumentu veidošanai, Final Cut Studio profesionāla audio un filmu apstrādes programmatūra, Safari interneta pārlūkprogramma un iOS, mobilo ierīču operētājsistēma. Kopš 2010. gada augusta Apple pieder 301 preču veikals desmit valstīs un interneta veikals, kur ir iespēja iegādāties visus Apple produktus. Kopš 2011. gada maija Apple ir viena no lielākajām kompānijām pasaulē un visuzticamākā tehnoloģiju kompānija pasaulē, kas ir apsteigusi Microsoft.

Dibināta 1976. gada 1. aprīlī Kalifornijā un atvērta 1977. gada 3. janvārī, kompāniju no sākuma sauca Apple Computer, Inc. savos pirmajos 30 gados, bet vārdu Computer noņēma 2007. gada 9. janvārī, jo kompānija specializējās dažādu preču ražošanā, nevis tikai datoru ražošanā. 2010. gada septembrī kompānijai bija 46 600 patstāvīgie darbinieki un gada laikā nopelnīja $65,23 miljardus.

Apple ir ieguvusi lielu nozīmi elektronikas preču jomā, ļoti daudz cilvēku ir pievērsušies tikai Apple produktiem, visvairāk ASV. Žurnāls „Fortune” Apple nosauca par visvairāk apbrīnotāko kompāniju ASV 2008. gadā un pasaulē 2008., 2009. un 2010. gadā.

Dibināšana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tālajā 1976. gadā divi draugi — Stīvs Vozņaks (Steve Wozniak) un Stīvs Džobss (Steve Jobs) pieņēma lēmumu dibināt jaunu kompāniju, lai darbotos tam laikam jaunajā datortehnoloģiju jomā. Viņi bija spiesti pārdot pat sev tuvas lietas, lai sakrātu naudu un izveidotu savu kompāniju. Vozņaks kā artavu deva pat savu dārgumu — HP kalkulatoru, bet Džobss — VW busiņu. Apple Computer uzlēkšana slavas zenītā ir viens no Amerikas lieliskākajiem stāstiem. Un nu — pēc 30 gadiem kompānija, kura tika dibināta aprīļa joku dienā, jeb 1. aprīlī un tika nosaukta par Apple, bez īpašas atzīmēšanas uzsāk savu 31. dzīves gadu, lai turpinātu pasauli iepazīstināt ar programmatūru un aparatūru, kas nāk no sirds.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1976.-1980.: Agrie gadi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apple I, Apple pirmais produkts, tam nebija ne klaviatūra, ne korpuss, bet šī Apple I īpašnieks tam pievienoja klaviatūru un izveidoja korpusu

1976. gada martā, kad kompānijas dibināšana Vozam vēl nebija ne prātā, viņš bija pabeidzis savu Apple I datoru, kuru viņš piedāvā Hewlett Packard kompānijai: „Vai neesat ieinteresēti pirkt mašīnu, kas strādā ar BASIC un maksā 800 ASV dolārus?” Apple I nebija ne klaviatūra, ne korpuss (kādu mēs to pazīstam), ne skaņa vai grafiskā vide — principā, tā bija tikai mātesplate. HP šo piedāvājumu noraidīja, un S.Vozņaks izlēma, ka jādibina kompānija. Pirmais aprīlis, kas tradicionāli ir joku diena šoreiz nebija nekāds joks — Kalifornijā divi tehniski puiši — Stīvs Džobss un Stīvs Vozņaks dibināja Apple Computer. Abi Stīvi bija draugi jau kopš 1972. gada, kad Džobss ieinteresēja Vozņaku personālo datoru veidošanā un pārdošanā. "Ziniet, Apple tika izveidots aprīļa joku dienā 1976. gadā. Tolaik mēs domājām, ka tas ir smieklīgi,” teicis S.Džobss kādā intervijā. Jau tā paša gada maijā Home Brew datoru klubā abi puiši satika Paulu Terelu (Paul Terell), kas bija Byte Shop veikalu ķēdes prezidents, un viņi noslēdza līgumu par 50 datoru piegādi. Katru — par 666,66 dolāriem. Apple I tika piegādāts jūnijā. Kopā tika izveidoti aptuveni 200 šie aparāti.

1977. gada februārī Maikls Skots (Michael Scott) kļūst par Apple prezidentu. Pēc diviem mēnešiem aprīlī — gadu pēc kompānijas dibināšanas — dzima tās logo, kuru izmanto vēl šodien. Tā autors Robs Janovs (Rob Janov) uzzīmēja iekostu ābolu, kurš bija izkrāsots 6 krāsās — zaļā, dzeltenā, oranžā, sarkanā, violetā un zilā. Uzņēmumā, kas no Apple Computer pārtapa par Apple Computer Inc., tika ieguldīti arvien lielāki naudas līdzekļi. Apple II prezentēja gadu pēc kompānijas dibināšanas. Tas bija bāzēts uz pirmās Apple versijas, tikai ar dažiem uzlabojumiem. Tas bija ietērpts plastmasas kastē, Apple II spēja attēlot krāsas, tam bija vairāk ROM un RAM atmiņas. Starp citu, Apple II bija Apple Computer Inc. produktu klāstā līdz pat astoņdesmitajiem. Daži no datora parametriem: CPU - MOS Technology 6502 ar ātrumu 1 MHz; ROM - 12 kB; Video maksimālā izšķirtspēja - 6 krāsas un 280x192 izškirtspējas, 4-bit krāsas pie 40x48 izšķirtspējas; skaļrunis — mono. Dators publiski bija pieejams tikai jūnijā un tā cena bija 1300 dolāri. Interesanti, ka pēc 4 gadiem prezentētais IBM PC būs tieši tādā pašā līmenī kā šis Apple.

1978. gadā naudas ieguldīšana kompānijā bija sākusi atmaksāties - Apple pirmo reizi izdodas sasniegt 10 miljonus lielus ieņēmumus no pārdošanas. Viņi ir strauji augoša kompānija, un drīz vien rodas vajadzība pēc jaunām, plašākām telpām, un kompānija ievācas jaunā galvenajā mītnē. Par Apple jauno adresi kļūst „10260 Bandley Drive, Cupertino”.

1979. gada jūnijā tiek prezentēta uzlabota versija Apple otrajam datoram — Apple II+. II+ atšķīrās no II ar to, ka tam bija 48K RAM atmiņa un auto-start ROM vienkāršākai startēšanai. Tas bija aprīkots arī ar jaunu Basic versiju, kura bija ar peldošo punktu — jaunās Microsoft kompānijas lolojums. Jaunās versijas cena bija 1200 dolāri un to pārdeva arī Eiropā.

1980. gadā dienasgaismu ierauga Apple III. Jau šajā gadā Džobss bija pieaicinājis dizainerus, kas veidoja produktu līnijas stilu. Maijā prezentētais Apple III dators bija konkurents IBM PC. Dizaineri Apple III izveidoja pilnīgi pēc Džobsa vēlmēm, un šā iemesla dēļ dators netika apgādāts ar dzesēšanas ventilatoru. Rezultātā tika atsaukti tūkstošiem datoru pārkaršanas dēļ. Tas jau sāka līdzināties mūsdienu datoram. Vismaz pēc izskata, jo tehnoloģiski tas bija lēnāks par gliemezi salīdzinot ar šodienas datoriem. Tam bija procesors ar 2 MHz ātrumu, 128K RAM un 4K ROM atmiņas, dators bija savietojams ar lielāko daļu Apple II programmām, kaut arī datoram bija pavisam jauna operētājsistēma. Trešās paaudzes Apple bija pirmais, kuram iebūvēta 5,25” diskešu ierīce. Cena jau bija kļuvusi nepatīkama — 4300 līdz 7800 dolāri atkarībā no konfigurācijas.

1981.-1985.: Līza un Makintošs[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jau 1981. gada janvārī Džobss pievienojas Macintosh projektam, kas, kā zinām, vēlāk ir nesis augļus un ir gana izplatīta operētājsistēma. Martā S.Džobss nomaina pašreizējo prezidentu Maiklu Skotu pret jauno - Maiku Marakulu. Pirmais prezidents Skots tiek iecelts par viceprezidentu. Septembrī tiek prezentēta datu glabāšanas ierīce — veselu piecu megabaitu cietais disks. Tā cena bija graujoša — 3500 dolāri. Vai jūs maksātu tādu naudu par kaut vai 5 terabaitu disku?

1982. gada 22. janvāris. Džobss pārliecina Bilu Geitsu rakstīt BASIC Mac videi. Tas kļūst par izbrāķēto MS BASIC. Februārī dizaineri iepriecina vadību paziņojot, ka Mac korpusa dizains ir pabeigts. Visu projekta dalībnieku paraksti tiek iekļauti korpusa veidošanas veidnē. Zinību dienā — pirmajā septembrī — Lisa projekts, kurš bija sākts jau 1978. gadā, tika prezentēts publikai. Tas bija revolucionārs personālais dators. 10000 dolārus vērtais (mūsdienās ekvivalenti būtu ~ 19 tūkstoši) dators bija paredzēts kā „Next Big Thing” (tieši — nākamā lielā lieta). Datoram bija grafiskais lietotāja interfeiss, jeb GUI. 5 MHz procesors, divas diskešu iekārtas, 12 collu iebūvēts monitors — tas viss un vēl daudz kas kopā maksāja jau minētos 10 tūkstošus. Cietais disks bija 10 MB. Gada beigās Apple ir pirmie datoru ražotāji, kas sasniedz 1 miljarda apgrozījumu.

1983. gada janvārī izlaistais Apple IIe kļūst par vienu no veiksmīgākajiem Apple datoriem tajā laikā. Kaut arī tam bija procesors ar tikai 1,02 MHz frekvenci, 64K RAM (papildināma līdz 128K) un 32K ROM, tas kļuva par pieprasītu produktu dēļ tā cenas — 1400 dolāri. Datoru pārtrauca ražot 1985. gadā. Novembrī dienasgaismu veikalu plauktos ieraudzīja AppeWorks — integrēta paka, kas saturēja teksta apstrādes programmu, tabulu redaktoru un datu bāzes programmu.

Pirmais Macintosh, izlaists 1984. gadā

GUI — mums pierastais grafiskais interfeiss. To pilnībā izstrādāja 70. gados, kad grupa speciālistu no Xerox Palo Alto Research Center (PARC) izveidoja Alto, GUI-bāzētu datoru. Kad Džobss bija ekskursijā uz PARC, viņš redzēja personālo datoru nākotni Alto datorā — GUI. Liela daļa no interfeisa tika izmantota Lisa un Mac datoros, pie kuru interfeisa darbs bija uzsākts jau pirms PARC apmeklējuma. Daudzi PARC inženieri pārgāja strādāt uz Apple. Kad Džobss 1984. gadā apvainoja B.Geitsu GUI zagšanā no Apple un tā izmantošanā Windows 1.0 programmā, Geits atbildēja: „Nē, Stīv, es domāju, ka mēs abi esam kaimiņos bagātniekam Xerox. Tu ielauzies tur, lai nozagtu TV, bet atklāji, ka es jau biju pirmais, tādēļ uzskatīji, ka tas nav godīgi, jo vēlies pats nozagt TV.” Ar šādu ironiju Bils atbildēja Stīvam. Tas gan nav liedzis Apple tiesāties ar Microsoft daudzus gadus vēlāk. Šā paša gada janvārī Macworld pirmais žurnāls nonāca kioskos — uz tā vāka gozējās tolaik jaunais Stīvs Džobss un žurnāla cena bija 4 dolāri. Janvārī MS izlaida arī pirmo Word versiju, kas paredzēta Mac datoriem.

Pirmās desmitgades pēdējā — 1985. gadā - Apple pārsauc Lisa datoru par Macintosh XL. Tiek arī noorganizēta pirmā Macworld konference Sanfrancisko Moskone centrā. Tā kļuvusi par vienu no galvenajiem notikumiem, kad Apple paziņo plānus, ieceres un stāsta par jaunumiem. Tāpat kā Intel Developer Forum. 29. aprīlī paziņo par Macintosh XL ražošanas pārtraukšanu. Pēdējo Lisa/MacXL izlaiž Teksasas rūpnīcā. Sun Remarketing nopērk tūkstošiem pēdējos Lisa datorus un vēlāk tos izdevīgi pārdod jau nedaudz uzlabotus. Septembris bija drūms laiks Apple kompānijai — aiziet viens no dibinātājiem Stīvs Džobss. Laikā, kad Apple pārdevuši 500 tūkstošus Macintosh modeļus, Džobs izlemj veidot jaunu kompāniju. 17. septembrī viņš iesniedz atlūgumu. Jau pēc nedēļas — 23. datumā Apple uzsāk tiesu darbus pret Stīvu, jo tiek uzskatīts, ka viņš zina pārāk daudz tehnoloģisko noslēpumu, kurus varētu izmantot jaunajā kompānijā. Neatkarīgi no iekšējiem konfliktiem, Microsoft izlaiž Excel, kas paredzēts Mac datoriem.

1986.-1993.: Pieaugums un kritums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Macintosh Portable bija pirmais Apple "portatīvais" Macintosh dators, izlaists 1989. gadā

1986. gada janvārī tiesas prāvu pret tās dibinātāju Džobsu Apple pārtrauc un Džobss piekrīt nepieņemt darbā Apple darbiniekus vismaz sešus mēnešus. Otrs nosacījums — viņam jāveido datori, kas ir jaudīgāki par jebkuru, ko Apple piedāvā tirgū. Tieši tā — Apple šādā veidā cer iznīdēt Stīva kompāniju.

Jūnijā Pauls Rands (Paul Rand), kurš ir izveidojis IBM logo, nu veido NeXT (S.Džobsa kompānija) logotipu. Tieši viņš iesaka lietot mazo „e” zīmolā.

Atgriežoties pie Apple: septembrī tiek prezentēts 2GS dators. Tas ir pēdējais mohikānis Apple II serijā. 2GS bija arī visspēcīgākais — 2,8 MHz CPU, uzlabotas grafikas un skaņas funkcijas, 256 kB RAM (palielināms līdz 8MB), 128 kB ROM (līdz 1 MB). 2GS bija pirmais, kam bija iekļauts Large Scale Integration (LSI) čips, kuru veidojis Vozņaks. Datoru pārtrauca ražot 1992. gada decembrī. Daudzas kompānijas piedāvāja dažādu perifēriju un „dzelžus” šim Apple datoram (piemēram, 18 MHz procesoru).

Kaut arī Apple izveidoja pirms 11 gadiem, viņi svin desmito dzimšanas dienu 1987. gadā. Diezgan netipiskā laikā, bet atcerēsimies, ka tieši 77. gadā Apple Computers pārtapa par Apple Computers Inc. Šajā jubilejas gadā tiek prezentēts Mac II. Uz 68020 procesora bāzētais dators ir pirmais 32 bitu Mac. Tam bija 6 Nubus paplašinājuma vietas, kas ļāva pievienot datoram paša Apple un arī trešās puses ražotas kartes. Grafiskā karte spēja attēlot līdz pat 16,7 miljoniem krāsu. Sākuma līmeņa datora cena bija 3900 dolāri. Dārgākajai versijai bija 40 MB SCSI cietais disks!

16 MHz CPU, 256 kB ROM, 30pin RAM atmiņa (maksimāli 128 megabaiti), 40-80 MB cietais disks, 1 vai 2 1,4Mb SuperDrive diskešierīces, divi seriālie porti, 8 bitu stereo skaņa, iebūvēts mono skaļrunis. Tāds bija Macintosh 2x, kuru izlaida 1988. gadā. Būtībā tas pats Mac 2 vien bija, tikai procesors bija uzlabots pamatīgi, kā arī vēl daži uzlabojumi. Cena gan auga pamatīgi — 7800 dolāri. 12. oktobrī Džobsa NeXT izlaiž 6500 dolāru vērto datoru. Tas, kā jau paredzēts, ir jaudīgāks par Apple datoriem — 25 MHz procesors, 8 MB RAM, 250 MB optiskais disks un digitālais procesors real-time skaņai.

Turpmākie 3 gadi — 1989., 1990., 1991. bija veiksmīgi ne tikai Latvijai, bet arī Apple. Viņiem šie trīs gadi bija zelta laiks numur 1 (jā, ir arī numur 2). Pēc smagas “aplaušanās” ar Mac Portable, „ābolkompānija” kļuva par vienu no lieliskākajiem industriālā dizaina paraugiem.

Septembrī prezentētais Mac Portable bija pirmais Apple mēģinājums iekarot portatīvo lauciņu. Diemžēl atsaucība bija maza. Dators bija lēns, tam nebija uzlabošanas iespēju un tā ekrāns bija ļoti dārgs, tādēļ arī pati prece sanāca dārga. Vēlāk gan Apple mācījās no šīs kļūdas un nākamo klēpjdatoru izlaida ar Sony palīdzību.

Džobsa kompānija NeXT izlaiž uzlabotu datoru, kam jau ir 16 collu 4096 krāsu monitors. Jautāsiet — kāpēc visu laiku tiek pieminēts Stīvs Džobs, kaut arī viņš ir aizgājis?! Džobs, kaut arī apvainojies, tomēr vēlāk atgriežas savā kompānijā.

1990. gada februārī Adobe kompānija iepazīstināja mūs ar Photoshop. Mēnesi vēlāk debitē Mac 2FX (10000-12000 dolāri). Kārtējais „ātrākais Mac” jau bija ļoti līdzīgs mūsu datoriem. Vairāk vai mazāk tas līdzinās galddatoriem. Datoram bija 2 SuperDrive dziņi un iekšējs SCSI cietais disks. Bija uzraksīta programmatūra speciāli 2FX datoram, kas nodrošināja tā ātru darbību. Šajā gadā nomainās arī Apple prezidents un par jauno tiek iecets Maikls Spindlers (Michael Spindler).

1991. gada maijā Apple prezentē QuickTime. Tā ir tolaik jauna sistēmas programmatūra, kas ļauj atskaņot mēdiju failus. Tajā pat gadā sākās pirmā sadarbība ar IBM — 3. jūlijā IBM sūta vēstuli Apple, kurā saka, ka piedāvā palīdzību lai pabeigtu Pink un licenzētu tā RISC procesoru. Otrajā oktobrī Apple un IBM aliance kļūst oficiāla. Apple kopā ar IBM ražos PowerPC-bāzētus datorus. Pirmais patiesi portatīvais Apple dators — PowerBook 100 ir pamatā tāds pats kā vecais Mac Portable. Atšķirībā no Mac Portable, PowerBook 100 uzņēma labi, jo tā cena bija stipri mazāka — 2500 dolāri. PowerBook 100 vēlāk tika uzlabots un atklātībā nāca 140 un 170 modelis. Tieši 100. modelis bija tas, ko Apple izstrādāja kopā ar Sony.

CES izstādē 1992. gadā Apple priekšsēdētājs Džons Skallijs (John Sculley) paziņo par Apple plāniem radīt pirmos PDA (personal digital assistant jeb personālais ciparasistents). Tobrīd tas viss vēl ir tikai plānu līmenī, bet mums ir jāpateicas tieši Apple par šīs visnotaļ ērtās un praktiskās ierīces attīstības virzīšanu. Tiek piedāvāti pirmie Macintosh ar CD-ROM iekārtu un parādās pirmie Apple Workgroup Serveri (60, 80, 95). Šajā gadā arī pirmo reizi rodas iespēja izmantot QuickTime atskaņotāju lietojot Windows.

Džordžs Krovs (George Crow), kurš ir pēdējais no NeXT līdzīpašniekiem, neskaitot Džobsu, atkāpjas no amata 1993. gadā, līdz ar to NeXT ir gandrīz pilnībā izjukusi.

Aprīlī Motorola Apple piegādā pirmos 50 un 66 MHz procesrus. Pirmās paaudzes PowerPC ražošana ir sākusies. Šis gads bija ļoti ražīgs ar izlaistajiem datoriem. Tie bija: Macintosh Centris 610, Macintosh Centris 650, Macintosh Color Classic, Macintosh LC III, Macintosh Quadra 800, PowerBook 165c, Workgroup Server 80, Workgroup Server 95, Macintosh LC 520, PowerBook 180c, Macintosh Quadra 660av, Macintosh Quadra 840av, PowerBook 145B, Workgroup Server 60, Newton Message Pad (OMP), PowerBook 165, Macintosh Centris 660av, Macintosh Color Classic II, Macintosh LC 475, Macintosh LC III+, Macintosh Quadra 605, Macintosh Quadra 610, Macintosh Quadra 650, Macintosh TV un PowerBook Duo 250.

Īpašu uzmanību varētu pievērst Mac TV — Tam bija TV uztvērējs un CD-ROM. Tika saražoti tikai desmit tūkstoši šo datoru, kaut gan tas varēja kļūt par vienu no ienesīgākajiem modeļiem. Jebkurā gadījumā, šī TV karte ir kļuvusi populāra un nu to var sastapt ļoti daudzos datoros, ne tikai Mac.

1994.-1997.: Atjaunošanas mēģinājumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Newton - pirmais Apple PDA

Ap 1994. gadu Apple saprata, ka ir jāpārtaisa Macintosh, ja viņi grib palikt tirgū. Tad arī Apple pārsteidza daudzus, kad tika parakstīts līgums ar IBM par jaunas platformas procesoru piegādi. Tika izveidota AIM alliance — Apple, IBM, Motorola. Viņi cerēja, ka Apple programatūra un IBM/Motorola risinājumi atstās PC un Microsoft tālu aizmugurē.

Tika sākta Power Macintosh sērija, kurā tika izmantoti PowerPC procesori. Procesoros izmantoja pavisam jaunu arhitektūru, kā dēļ vajadzēja pārrakstīt gandrīz visu Apple programmatūru — sākot no OS, beidzot ar utilītām

Pašā 1995. gada sākumā Apple paziņo, ka tam laikā ir izdevies pārdot vienu miljonu Power Mac. Ņemot vērā, ka Power Mac tika pirmo reizi iepazīstināts nepilnu gadu agrāk, pārdošanas rezultāti ir lieliski. Apple savos datoros aizstāj novecojušo 10 MHz, 32-bit NuBus slotu, ar, nu jau nemirstīgo PCI slotu, un pavisam drīz jau parādās Power Mac 9500/120, kuram ir pavisam seši PCI sloti.

Trešās Apple desmitgades sākumā tiek iecelts jauns kompānijas priekšsēdētājs — Gils Amelio (Gil Amelio), kurš aizstāj Maiklu Spindleru (Michael Spindler). Uzreiz seko Apple mēģinājums iekļūt lieljaudas serveru tirgū ar Network Server 500 un 700, kurš tomēr neizrādās pārāk veiksmīgs. 1996. gada svarīgākais notikums iekrīt pašā gada nogalē, kad Apple nopērk sava līdzdibinātāja Stīva Džobsa kompāniju NeXT, un arī tiesības uz tās izstrādāto operētājsistēmu Nextstep.

Pēc ilgas prombūtnes, 1997. gadā Apple atgriežas tās līdzdibinātājs Stīvs Džobss, un viņš sākotnēji ieņem konsultanta amatu, bet, kad jūlijā Apple priekšsēdētājs Gils Amelio iesniedz atlūgumu, viņa vietu ieņem Džobss, tiesa, pagaidām tikai kā pagaidu aizstājējs. Neskatoties uz visnotaļ augsto amatu, viņa mēneša alga ir tikai 1 dolārs. Par godu kompānijas 20 gadu pastāvēšanas jubilejai tiek izlaists jubilejas Macintosh, kura cena ir 10000 ASV dolāru. Tiek arī izlaista Mac OS 8-tā versija.

1998.-2005.: Atgriešanās pie rentabilitātes[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gadu pēc Stīva atgriešanās, Apple paziņo par savu nākamās paaudzes operētājsistēmas izstrādi Mac OS X. Apple izlaiž arī pirmo iMac galddatoru (tā cena — 1,299 $), un iespējams tieši tā ietekmē kompānija piedzīvo reti veiksmīgu gadu — visos gada tā ceturkšņos ir guvusi peļņu. Pēdējoreiz tas izdevās 1985. gadā. Katrā gadījumā iMac ir ļoti veiksmīgs jaunievedums, kurš savu attīstību turpina vēl šodien.

1999. gadā Macintosh nosvin savu 15 gadu jubileju, un tirgū parādās Power Mac G3, kurš ir pieejams sākot no 1599 līdz pat 4999 ASV dolāriem atkarībā no konfigurācijas. Gada beigās Power Mac ir pieejami jau ar G4 procesoru.

1999. gads visādā ziņā ir krāsains priekš iMac, jo tas iegūst daudz dažādas papildus krāsas, sākot no indigo, līdz vīnogu toņiem. Pašās gada beigās debitē Macintosh operētājsistēmas 9. versija.

Nākot jaunai tūkstošgadei, respektīvi, 2000. gadam, Stīvs Džobs no pagaidu priekšēdētāja kļūst par pastāvīgo, bet patiesībā vienīgās izmaiņas ir amata nosaukumā, un, cik zināms, algas pielikumu viņš tā arī nesaņem, un vēl aizvien pelna tikai vienu dolāru mēnesī. Bet tā kā viņš savās rokās tur lielu daudzumu Apple akciju, algai ir maza nozīme. Tiek arī publiskota pirmā OS X beta versija.

Tieši 2001. gadā Apple aizsāk revolūciju mūzikas atskaņotāju nozarē prezentējot pašu pirmo iPod, vienlaicīgi arī ienākot sev pavisam jaunā un nepazīstamā nozarē.

Debitē pirmā Macinstosh operētājsistēma ar „maģisko” burtu X nosaukumā un pusgadu vēlāk tā tiek pie ļoti vajadzīga versijas atjauninājuma (OS X 10.1).

Apple veikalos ir iespējams izmēģināt Apple produktus tos neiegādājoties.

Sākot ar 2002. gadu OS X kļūst par standarta operētājsistēmu visiem jaunajiem Mac datoriem. Apple arī atkārtoti cenšas iekļūt serveru tirgū ar Xserve, kas ir pirmais mēģinājums kopš Network server līnijas laikiem. Xserve ir pirmais Apple dators, kuram ir DDR atmiņa, un tā cena svārstās no 2999 līdz 3999 ASV dolāriem atkarībā no konfigurācijas.

Šajā gadā Apple pirmo reizi pārkāpj viena gigaherca barjeru ar Power Mac G4 un paspēj arī nosvinēt bēres Mac OS 9. Turpmāk tiek attīstīta tikai OS X operētājsistēma, kas drīz vien tiek pie otrā versijas atjauninājuma ar segvārdu „Jaguārs” (OS X 10.2).

Divus gadus pēc iPod laišanas apgrozībā Apple atver savu iTunes interneta mūzikas veikalu, no kura jebkurš var lejupielādēt aptuveni 200 000 dziesmu katru par nieka 99 centiem, bez tam, šo dziesmu skaits nepārtraukti tupina augt. To pat varētu nodēvēt par sava veida revolūciju mūzikas tirgū, jo šis veikals tiešām kļūst ļoti populārs iPod lietotāju vidū. Gada beigās Apple izlaiž arī iTunes versiju, kas paredzēta Windows, un no šī milzīgā auditorijas pieplūduma iTunes mūzikas veikals tikai iegūst.

Debitē arī G5 procesori, kuru takts frekvences sasniedz 2 GHz. Tie nokļūst Power Mac G5 datoros un to sākotnējā cena ir 2 999 ASV dolāri. Pavisam drīz seko OS X jaunākā versija ar segvārdu „Pantēra”, kas sev līdzi nes 150 jaunas iespējas un uzlabojumus.

2004. gads paiet galvenokārt zem iPod zīmes. Jau pašā tā sākumā Apple paplašina pieejamo iPod klāstu, iekļaujot mazāku un daudz kolorītāku versiju — iPod mini, kura sākotnēja cena ir 249 ASV dolāri. Vēlāk debitē arī pirmais iPod ar krāsaino ekrānu (iPod photo). iPod lielie panākumi piesaista arī tādu datortehnikas milzi kā HP, kurš tagad apvieno spēkus ar Apple un sāk tirgot iPod pleijerus, kas nes HP zīmolu. Vienlacīgi iTunes mūzikas veikals paplašinās, piedāvājot savus pakalpojumus arī Francijā, Vācija un Lielbritānijā. Vienīgais nozīmīgais gada NE-iPod notikums bija G5 procesoru nokļūšana iMac datoros.

2005. gadā Mac OS X tiek pie kārtējās jaunās versijas, kurai šoreiz tiek dots segvārds „tīģeris” (OS X 10.4). Tā sevī nes pirmās nopietnās pārmaiņas kopš 2003. gada.

S. Džobs paziņo par Apple plāniem turpmāk izmantot Intel, nevis IBM procesorus, un pavisam drīz pēc tam Apple pirmo reizi izlaiž peli, kurai ir vairāki taustinji.

Septembrī pasauli satricina vēl mazāks iPod pleijeris par iPod mini — iPod nano. Un parādoties 5 iPod paaudzei parādās iespēja atskaņot video klipus, kurus nekavējoties sāk tirgot iTunes mūzikas veikali.

2005.-2007.: INTEL pāreja[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

MacBook Pro (15.4" platekrāns) bija pirmais Apple portatīvais dators ar Intel mikroprocesoru. Tas tika atklāts 2006. gada janvārī

2005. gada 6. jūnija WWDC konferencē Stīvs Džobss paziņoja, ka Apple sāks ražot uz Intel bāzes veidotus Mac datorus 2006. gadā. 10. janvārī jaunais MacBook Pro un iMac kļuva par pirmajiem Apple datoriem, kuri izmantoja Intel Core Duo procesorus. Līdz 7. augustam Apple pilnībā bija pārveidojusi Mac ražošanu uz Intel čipiem, pat vienu gadu agrāk nekā paziņots. Pārmaiņu laikā vairs netika ražoti tādi produkti kā Power Mac, iBook un PowerBook, bet Mac Pro, MacBook un Mac Book Pro kļuva par veiksmīgiem to aizstājējiem. 2009. gada 29. aprīļa The Wall Street Journal numurā tika ziņots, ka Apple veidoja pati savu inženieru grupu, kas strādātu pie jaunu mikročipu izstrādes.

Apple arī izveidoja Boot Camp, kas ļāva uz Mac datoriem instalēt arī Windows XP vai Windows Vista kopā ar Mac OS X.

Apple panākumus šajā laika posmā pierādija viņu akciju cenu celšanās. Starp 2003. un 2006. gadu Apple akciju vērtība pieauga gandrīz desmitkārt, no aptuveni $6 par akciju līdz vairāk par $80. 2006. gada janvārī Apple apsteidza Dell. Pirms deviņiem gadiem Dell direktors Maikls Dells (Michael Dell) teica, ja viņam piederētu Apple viņš velti netērētu savu laiku un visas akcijas adotu atpakaļ akciju tirgum.

Lai gan Apple akcijas strauji auga, Apple tomēr vēl daudz atpalika no konkurenta Microsoft Windows, ar tikai 8% galddatoru un laptopu Amerikas Savienotajās valstīs.

2007.-mūsdienas: pēc PC-ēra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Veicot uzrunu Macworld Expo 2007. gada 9. janvārī S. Džobss paziņoja, ka Apple Computer, Inc. pieslēgsies tam punktam, lai tiktu dēvēti par Apple Inc., jo datori vairs nebija galvenais kompānijas produkts, bet gan koncentrēšanās uz mobilajām ierīcēm. Šajā konferencē tika paziņots arī par iPhone un Apple TV. Nākamajā dienā Apple akcijas uzkāpa līdz visu laiku augstākajam punktam $97.80. Maijā Apple akcijas pārsniedza 100 dolāru robežu.

Rakstā, kas tika publicēts Apple mājas lapā 2007. gada 6. februārī, Stīvs Džobss uzrakstīja, ka Apple būtu gatavi pārdot mūziku iTunes veikalā bez DRM (kas ļautu atskaņot mūziku uz trešās personas ierīcēm), ja to atļautu ierakstu kompānijas. 2007. gada 2. aprīlī Apple kopā ar EMI paziņoja par DRM tehnoloģijas atcelšanu no EMI iTunes kataloga. Vēlāk tam sekoja arī citas ierakstu kompānijas.

2008. gada jūlijā Apple izveidoja App Store, lai pārdotu trešās personas aplikācijas priekš iPhone un iPod Touch. Mēneša laikā veikals pārdeva 60 miljonu aplikāciju un ienesa 1 miljonu dolāru dienā, Džobss spekulēja, ka App Store varētu kļūta par Apple miljardu dolāru kompāniju. Trīs mēnešus vēlāk tika paziņots, ka Apple ir kļuvusi par trešo lielāko mobilo ierīču ražotāju pasaulē iPhone popularitātes dēļ.

2008. gada 16. decembrī Apple paziņoja, ka pēc 20 gadu ilgas Macworld apmeklēšanas 2009. būtu pēdējais gads, kad viņi rīkotu Macworld Expo un ka Fils Šillers(Phil Schiller]] būs tas, kurš vadīs konferenci Stīva Džobsa vietā. Aptuveni tieši mēnesi vēlāk 2009. gada 14. janvārī Džobss internetā paziņoja, ka viņš uz sešiem mēnešiem aizies no kompānijas līdz 2009. gada jūnijam, lai viņš labāk varētu koncentrēties uz savu veselības stāvokli un atļautu kompānijai labāk koncentrēties uz produktu izstrādi. Neskatoties uz Džobsa prombūtni Apple 2009. gada 1. ceturksnī guva 1.21 miljardu dolāru peļņu.

Pēc vairāku gadu spekulācijas un baumām Apple paziņoja liela ekrāna, planšetdatoru, ko sauca par iPad. iPad darbojas uz tādas pašas operētājsistēmas kā iPhone un tam ir daudzas tādas pašas aplikācijas kā iPhone. Tas iPad deva lielu aplikāciju katalogu pat pirms iPad izlaišanas. 2010. gada 3. aprīlī iPad tika izlaists ASV un pārdeva gandrīz 300,000 vienību tajā pašā dienā un sasniedza 500,000 vienību tās nedēļas beigās. Tā paša gada maijā Apple beidzot apsteidza Microsoft, pirmo reizi kopš 1989. gada.

Apple izlaida 4. Paaudzes iPhone(iPhone 4), kurā bija pieejams video zvans, vairāku uzdevumu veikšana vienlaicīgi un jauns dizains, kurā ietilpa nerūsošais tērauds, kas kalpo kā telefona antena. Dēļ šī antenas vairāki klienti sūdzējās, ka zūd zona, kad telefons tiek turēts īpašos veidos. Preses konferencē Apple paziņoja, ka viņi palīdzēs iPhone lietotājiem un katram piedāvāja gumijas maciņu, kas netraucēja signāla kvalitāti un neļāva to traucēt pašiem lietotājiem. Vēlāk tajā gadā Apple atsvaidzināja iPod līniju, kur tika ieviesti jauni iPod Nano, iPod Touch ar FaceTime un iPod Shuffle ar pogām, kas tika ieviestas no agrākām ierīcēm.

2010. gada oktobrī Apple akcijas uzkāpa līdz 300 ASV dolāriem. 20. oktobrī Apple uzlaboja MacBook Air, iLife un paziņoja par jaunu operētājsistēmu Mac OS X Lion. 2011. gada 6. janvārī atvēra Mac App Store, kas ir ļoti līdzīgs iOS App Store.

2011. gada 17. janvārī Džobss atkal paziņoja, ka viņš aizies veselības dēļ. Un Timotijs Kuks(Timothy D. Cook]] aizstās viņu, lai gan Džobss vēl atbildēs par visiem kompānijas lēmumiem.

Pēc tam, kad Apple apsteidza Microsoft tā kļuva arī par vērtīgāko patērētāju preču kompāniju pasaulē ar 246 procentu pieaugumu līdz 19.1 miljardam dolāru.

2011. gada jūnijā Apple paziņoja par savu jauno sinhronizācijas sistēmu priekš mūzikas, fotogrāfijām, dokumentiem un programmām – iCloud.

Produkti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mac un piederumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šiem datoriem tiek pārdoti arī atsevišķi aksesuāri, piemēram, datora pele, akumulatora lādētāji u.c.

iPad[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: iPad

iPad ir Apple Inc izstrādātais planšetdators. Par tā izstrādi tika paziņots 2010. gada 27. janvārī. Tas ietilpst kategorijā starp viedtelefoniem un klēpjdatoriem.

Funkcionalitātes ziņā iPad ir salīdzināms ar mazāk jaudīgajiem iPhone un iPod touch, un tajā tiek lietota tā pati operētājsistēma iOS, modificēta. Tam ir 25 cm vairākpieskārienu (Multi-touch) displejs ar gaismas diožu fona izgaismojumu, no 16 līdz 64 GB pieejamā zibatmiņa, Bluetooth, un 30 kontaktu pieslēgvieta, lai sinhronizētu ar iTunes un pieslēgtu aksesuārus.

Pašreizējā iPod ģimene.iPod Shuffle, iPod Nano, iPod Classic, un iPod Touch

2011. gada 2. martā Apple prezentēja uzlabotu iPad modeli, kam bija ātrāks procesors un divas kameras, respektīvi, priekšā un aizmugurē. Tomēr iPad 2 pieejamība ir ierobežota sakarā ar 2011. gada martā notikušo cunami un zemestrīci Japānā.

iPod[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

iPod ir pārnēsājamais mūzikas atskaņotājs, kuru radījusi firma Apple. Pirmais iPod tirdzniecībā iznāca 2001. gada 23. oktobrī. Tas bija iPod Classic ar 5 un 10 GB atmiņu. Šobrīd tirdzniecībā ir četri dažādi iPod modeļi - iPod Classic ar 80, 120 un 160 Gb atmiņu, iPod Nano ar 8 un 16 GB atmiņu, iPod Shuffle ar 2 un 4 GB atmiņu un iPod Touch ar 32 un 64 GB atmiņu.

iPhone[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: iPhone

2007. gada janvāra konferencē Stīvs Džobss iepazīstināja ar ilgi gaidīto iPhone, kas sevī ietvēra internetu un iPod. Tā sistēmu darbināja pārveidota Mac OS X operētājsistēma ar dažām tās funkcijām, piemēram ar Safari interneta pārlūkprogrammu un e-pastu. Tajā ietilpa arī tādas aplikācijas kā Google kartes (Google Maps) un laika ziņas. iPhone bija ar 3.5 collu (89mm) skārienjūtīgu ekrānu, ar 4,8 vai 16 GB atmiņu, Bluetooth un Wi-Fi. Pirmo reizi iPhone bija pieejams 2007. gada 29. jūnijā par 499 dolāriem(4 GB) un 599 dolāriem(8 GB) ar AT&T līgumu. 2008. gada 5. februārī Apple papildināja oriģinālo iPhone ar 16 GB versiju. 2008. gada 9. jūnijā San Francisko izstrādātāju konferencē (WWDC) Stīvs Džobss paziņoja, ka iPhone 3G būs pieejams 2008. gada 11. jūlijā. Šī versija atbalstīja 3G tīkla darbību, tajā bija iebūvēta GPS navigācija un cenas tika nolaistas, 8 GB versija maksāja tikai 199 dolārus un 16 GB versija maksāja 299 dolārus un abi modeļi bija pieejami melnā un baltā krāsā. Jaunā versija vizuāli atšķīrās no sava priekšgājēja, tam bija sudraba aizmugure . Mainījās arī programmatūras iespējas, jaunais iPhone bija pieejams ar App Store; šis veikals piedāvā iespēju lejupielādēt aplikācijas, kuras ir saderīgas ar iPhone. 2009. gada 24. aprīlī šis veikals pārvarēja 1 miljarda lejupielāžu skaitu. 2009. gada 8. jūnijā tika paziņots, ka tiks izlaists jaunais iPhone 3GS, kas bija uzlabotāks un bija daudz ātrāks par iPhone 3G, iespēja ierakstīt video un balss kontrole. 2010. gada 7. jūnijā tika atklāts iPhone 4 par kuru Apple saka: "lielākais solis, ko esam spēruši", kopš pirmā iPhone. Telefons bija pilnīgi jaunā dizainā, 960x640 displejs, Apple A4 procesors, kuru izmanto arī iPad, žiroskops labākai spēļu baudīšanai, 5 megapikseļu kamera ar zibspuldzi, priekšējā VGA kamera priekš video zvaniem, ko Apple dēvē par 'FaceTime. Drīz pēc iPhone 4 izlaišanas klienti sūdzējās, ka ir problēmas ar zonas uztveršanu. Tas ir dēļ nerūsošā tērauda plāksnes, kas aptver visu iPhone 4 , kas kalpo arī par šī telefona antenu.

Apple TV[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apple TV, jaunākais dizains

2007. gada konferencē Džobss nodemonstrēja Apple TV(no sākuma bija zināms kā iTV). Ierīce tiek pieslēgta pie lietotāja televizora un sinhronizē iTunes saturu no kāda datora, caur Wi-Fi vai vienkārši caur kabeli. Apple TV oriģināli tika veidots ar 40 GB cieto disku, kurā ietilpa HDMI izeja, un spēja atskaņot video 720p kvalitātē. 2007. gada 31. maijā tika izgatavota 160 GB versija, kura aizstāja 40 GB versiju un 2008. gada 15. janvārī tika izlaists atjauninājums, kas ļāva failus lejupielādēt tieši no Apple TV. 2009. gada septembrī Apple pilnībā pārtrauca ražot 40 GB versiju un turpināja ražot tikai 160 GB versiju. 2010. gada 1. septembrī tikai izlaists jaunais iPod un arī tad tika izlaists pilnīgi pārveidots Apple TV. Jaunā ierīce ir par 1/4 mazāka, strādā klusāk. Apple savai A4 procesoru līnijai bija pievienojusi vēl vienu ierīci, līdz tam uz A4 procesoru strādāja iPad un iPhone. Vienīgā video izeja tam ir HDMI. Ir iespēja iTunes veikalā nomāt vai pirkt filmas, TV šovus, skatīties interneta video, piemēram, YouTube un Netflix. Apple arī samazināja ierīces cenu līdz 99 ASV dolāru.

Kultūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Korporatīva[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apple bija viena no visveiksmīgākajām kompānijām, kas tika atrasta 1970. gados, kas pilnībā mainīja cilvēku uzskatus par to, kādai būtu jābūt korporatīva kultūrai organizāciju hierarhijā. Citas šāda veida līdzīgās veiksmīgas firmas no tā paša laika perioda ir Southwest Airlines un Microsoft.

Līdz ar kompānijas augšanu un kuru ir vadījuši daudzi direktori, katrs pats ar savu ideju, kādam būtu jābūt Apple, daži no īstajiem mērķiem ir zaudēti, bet Apple vēl joprojām savai kompānijai piesaista talantīgus darbiniekus, it īpaši pēc atkārtotas Stīva Džobsa atgriešanās. Lai atpazītu savus labākos darbiniekus, Apple izveidoja Darbinieku programmu, kas apbalvoja darbiniekus, kas kompānijā paši brīvprātīgi bija veikuši nozīmīgus darbus. Daži no šiem darbiniekiem ir Bils Atkinsons(Bill Atkinson), Stīvs Kaps(Steve Capps), Rods Holts(Rod Holt), Alans Kejs(Alan Kay), Gajs Kavasaki(Guy Kawasaki), Alans Alkorns(Al Alcorn), Ričš Peidžš(Rich Page) un Stīvs Vozņiaks(Steve Wozniak).

Daudzi Apple darbinieki ir teikuši, ka projekti bez Džobsa palīdzības tiek izstrādāti ilgāk nekā ar viņa palīdzību.

Apple reklāmas saukļi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apple runasvīrs Stīvs Džobs vienmēr uzskatījis, ka ir nozīme gan stilam, gan reklāmai. Tā, piemēram, pokera spēlē laimētās Austrālijas sāls raktuves viņš pārvērta par pasaulē vienīgo reklāmu, kuru var redzēt no kosmosa (attēlā redzams iPod atskaņotājs).

Interesantākie saukļi 30 gadu gaitā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Byte into an Apple" (Iekodies ābolā. Septiņdesmitie gadi.)
  • "Soon there will be 2 kinds of people. Those who use computers, and those who use Apples." (Drīz būs divi cilvēku veidi. Tie, kas lieto datorus un tie, kas lieto Apple. Astoņdesmitie.)
  • "The power to be your best" (Spēks tavam vislabākajam sniegumam. 1980 - 1990)
  • "Think different" (Domā citādāk. 1997 - ....(tiek lietots vēl arvien)) Kaut arī sauklis ir gramatiski nepareizs, tas ir viens no zināmākajiem. Varbūt šī gramatiskā kļūda arī ir popularitātes iemesls.

iMac, iBook un Mac Mini reklāmas saukļi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Insanely great!" (1984)
  • "The iMac to Go." (1999)
  • "Where did the computer go?" (2004)
  • "From the creators of iPod." (2004)
  • "The most affordable Mac ever." (Vispieejamākais Mac jebkad. 2005. gads. Mac Mini prezentēšanai)
  • "Small is Beautiful" (Mazs ir brīnišķīgs. 2006. gads. Lai prezentētu Intel bāzēto Mac Mini).

PowerMac un PowerBook saukļi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Two Brains are better than one" (Divas smadzenes ir labāk kā viena. 2000. gads. Šādi iepazīstināja ar divu procesoru PowerMac)
  • "Less is more" (Mazāk ir vairāk. 2003. gads.)
  • "Sends other UNIX boxes to /dev/null" (Pasūta citas UNIX bāzētās sistēmas uz /dev/null (miskasti). 2003. gads. Izmantoja Mac OS X popularizēšanai)

iPod un iTunes[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "1,000 songs in your pocket." (1000 dziesmas tavā kabatā. 2001. gads. Šādi reklamēja pirmās paaudzes lielas ietilpības iPod atskaņotāju.)
  • "The best keeps getting better" (Labākais kļūst labāks. 2004. gads. Ceturtās paaudzes iPod reklamēšana.)
  • "Life is random." (Dzīve ir nejauša (random — dažādā secībā atskaņo skaņdarbus). 2005. gads. iPod Shuffle reklāma.)
  • "1,000 songs. Impossibly small." (1000 dziesmas. Neticami mazs. 2005. gads. iPod nano popularizēšana.)
  • "One more thing..." (Vēl viena lietiņa... 2005. gads. Piektā paaudze — iPod ar video atskaņotāju.)
  • "The best Windows app ever." (Labākā Win programma jebkad. 2003. gads. iTunes reklamēšana Windows videi.)
  • "Drink. Win. Play." (Dzer. Uzvari. Spēlē. 2005. gads. Pepsi-iTunes akcija.)

Intel makintoši[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "What's an Intel chip doing in a Mac? A whole lot more than it's ever done in a PC." (Ko Intel procesors dara Makintošā? Daudz vairāk kā tas jebkad ir darījis PC. 2006. gads.)

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Linzmayer, Ronald W. (1999). Apple Confidential: The Real Story of Apple Computer, Inc.. No Starch Press.
  2. Waymarking: Apple Inc. Waymarking.com: GEO*Trailblazer 1. Atjaunināts: January 6, 2013.
  3. Press Info – Apple Leadership. Apple. Atjaunināts: February 22, 2012.
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 2012 Apple Form 10-K (October 31, 2012). Atjaunināts: November 4, 2012.
  5. Apple's 2012 Annual Report: More Employees, More Office Space, More Sales. Macrumors.com (2012-10-31). Atjaunināts: 2012-11-11.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]