Arkādijs Suharenko
| ||||||||||||||||||
Arkādijs Suharenko (dzimis 1959. gada 30. maijā Pastavos, Baltkrievijas PSR, PSRS) ir Latvijas uzņēmējs, viens no lielākajiem Rietumu bankas akcionāriem.
Apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Ilgus gadus bijis Latvijas Ebreju kopienas vadītājs. Biznesa žurnāla "Dienas Bizness" veidotajā ikgadējā reitingā "Miljonārs" atzīts par vienu no Latvijas bagātākajiem cilvēkiem.[1]
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Arkādijs Suharenko dzimis Baltkrievijā, pēc tam ģimene pārcēlās uz Latviju. Vecāki: tēvs Īzaks Suharenko (1925—1974), militārais pilots, māte Tusja Suharenko (1928—2019), filoloģe un bibliotekāre.
1976. gadā pabeidza Rīgas 54. vidusskolu, 1981. gadā ieguva inženiera diplomu, absolvējot Rīgas Politehnisko institūtu (tagad — Rīgas Tehniskā universitāte). Strādājis par vadītāju celtniecībā, kopš 1980. gadu beigām nodarbojas ar privāto uzņēmējdarbību.[2]
Kopš 1992. gada viņš ir viens no "Rietumu Bankas" lielākajiem akcionāriem, un viņam ar Latvijas uzņēmuma SIA Suharenko Family Investments starpniecību pieder 17,34% akciju.[3]
Aktīvi iesaistījies korespondentattiecību veidošanā ar bankas ārvalstu partneriem, valūtas maiņas operāciju attīstībā un dažādos gados ieņēmis bankas viceprezidenta un prezidenta amatus. Pašlaik viņš ir "Rietumu Bankas" padomes priekšsēdētāja vietnieks.
Sociālās aktivitātes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Latvijas Ebreju kopienas līderis, kopš 1990. gadu vidus aktīvs tās atdzimšanas procesa dalībnieks. 2002. gadā ievēlēts par Rīgas Ebreju kopienas priekšsēdētāju,[4] kopš 2003. gada ir Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētājs, starptautisko ebreju organizāciju biedrs.
Arkādija Suharenko vadībā rekonstruēta Peitavas ielas sinagoga Rīgā,[nepieciešama atsauce] izveidoti memoriālie kompleksi holokausta upuriem Latvijā,[nepieciešama atsauce] Rīgā atvērts Ebreju kopienas privātais bērnudārzs,[5] Rīgas Ebreju vidusskolai[6] piešķirtas jaunas plašas telpas, atjaunota kapliča Rīgas Jaunajos ebreju kapos "Šmerļi".
Labdarība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pazīstams ar aktīvu darbību labdarības un mecenātisma jomā, viņš bija "Rietumu Bankas" dibinātā labdarības fonda "Nākotnes Atbalsta fonds" izveides iniciators un ir tā padomes priekšsēdētājs.
Kopš 2008. gada pēc Arkādija Suharenko iniciatīvas Latvijā regulāri tiek organizēts konkurss "Meklējam sirdsmāsu", kura mērķis ir celt šīs profesijas prestižu sabiedrībā, apbalvojot labākās medmāsas un piešķirot viņām Nākotnes Atbalsta fonda naudas balvas.
Ar viņa atbalstu renovētas Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas telpas, iegādāta mūsdienīga medicīniskā aparatūra, tostarp jaundzimušajiem, piešķirti nepieciešamie līdzekļi Katastrofu medicīnas centram un reģionālajām slimnīcām. 2022. gadā "Rietumu Banka" un Nākotnes Atbalsta fonds akcijas "Eņģeļi pār Latviju"[7] ietvaros ziedoja kopumā 50 tūkstošus eiro bērnu ārstēšanai.
Piedalās talantīgu bērnu un jauniešu atbalstīšanā, piešķirot mērķstipendijas profesionālajai izglītībai. Jau daudzus gadus viņš ir iniciators atbalsta sniegšanai ikgadējam konkursam "Ineses Galantes talanti",[8] kurā visi konkursa dalībnieki piedalās bez maksas.
Pēc Arkādija Suharenko ierosinājuma kopš 2012. gada Latvijā regulāri tiek rīkots konkurss "Latvijas sakrālais mantojums", ko organizē Nākotnes atbalsta fonds sadarbībā ar Latvijas Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldi. Konkursa ietvaros finansējumu no Nākotnes Atbalsta fonda saņem visas reliģiskās konfesijas Latvijā. Pēdējo gadu laikā fonds piešķīris vairāk nekā 300 000 eiro aptuveni 80 sakrālās arhitektūras un mākslas objektu restaurācijai Latvijā.
Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2002. gada 17. novembrī, Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas gadadienas priekšvakarā, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pasniedza Arkādijam Suharenko IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Privātā dzīve un intereses[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Arkādijs Suharenko precējies kopš 1982. gada, viņam ir trīs bērni un pieci mazbērni. Dzīvo Jūrmalā.
Piekopj aktīvu dzīvesveidu, jaunībā spēlējis futbolu un galda tenisu (sporta meistara kandidāts), no 1997. līdz 2002. gadam bijis Latvijas Galda tenisa federācijas vadītājs.
Kolekcionē gleznas, skulptūras, grāmatas par ebreju tautas vēsturi. Viņam pieder lielākā jūdaikas priekšmetu kolekcija Baltijas valstīs.[nepieciešama atsauce]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Nosaukti bagātākie cilvēki Latvijā».
- ↑ «Начало пути к богатству: где учились латвийские миллионеры». rus.delfi.lv (krievu). Skatīts: 2023-12-28.
- ↑ «'Rietumu bankas' peļņa deviņos mēnešos sasniegusi 21,8 miljonus eiro». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2023-12-28.
- ↑ «Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome». Latvijas Ebreju kopiena (latviešu). Skatīts: 2023-12-28.
- ↑ Sofya. «Rīgas Ebreju kopienas privātais bērnudārzs «Motek» uzņem bērnus». Latvijas Ebreju kopiena (latviešu), 2022-09-28. Skatīts: 2023-12-28.
- ↑ «Š. Dubnova Rīgas Ebreju vidusskola» (latviešu). Skatīts: 2023-12-28.
- ↑ «Rietumu Banka un tās fonds akcijai “Eņģeļi pār Latviju” ziedo ievērojamu summu – Nākotnes Atbalsta fonds» (lv-LV). 2022-12-22. Skatīts: 2023-12-28.
- ↑ «Ineses Galantes Talanti.LV Ineses Galantes Fonds Latvia». inesesgalantestalanti.lv. Skatīts: 2023-12-28.