Pāriet uz saturu

Inese Galante

Vikipēdijas lapa
Inese Galante
Inese Galante 2011. gadā
Galvenā informācija
Dzimusi 1954. gada 12. martā (70 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Žanri opermūzika
Nodarbošanās dziedātāja

Inese Galante (dzimusi 1954. gada 12. martā Rīgā) ir Latvijas operdziedātāja, soprāns. Pirms kļūšanas par operdziedātāju bijusi farmaceite.[1] Kopš 2005. gada Inese Galante Jūrmalas Dzintaru koncertzālē rīko starptautisku mūzikas festivālu Summertime.[2]

Inese Galante ir augusi muzikālā ģimenē. Viņas vecāki Ābrams un Ļubova Gordini bija ebreji, kam bija izdevies pārdzīvot Holokaustu.[3] Pēc vidusskolas beigšanas viņa iestājās Medicīnas skolas Farmācijas nodaļā, bet paralēli sāka mācības J. Mediņa mūzikas vidusskolā. Vecāki vēlējās, lai meitas darbojas medicīnas jomā, tomēr mīlestība uz mūziku guva virsroku. 1982. gadā Inese absolvēja profesores Ludmilas Braunas vokālo klasi Latvijas Mūzikas akadēmijā.[4][5]

Ineses Galantes pirmā operas loma bija Violeta Verdi operā "Traviata" Mūzikas Akadēmijas iestudējumā.[6] Kopš tā laika mākslinieces repertuārā ir tādas lomas kā Sniegbaltīte (Rimska-Korsakova "Sniegbaltīte"), Lūčija (Doniceti "Lucia di Lammermoor"), Adīna ("Mīlas dzēriens"), Margarēta (Guno "Fausts"), Rozīna (Rosīni "Seviljas Bārddzinis"), Mikaēla (Bizē "Karmena"), Magda (Pučīnī "Bezdelīga"), Mīmī ("Bohēma"), Liu ("Turandota"), Manona ("Manona Lesko"), Čo-čo-sana ("Madama Butterfly"), Aīda ("Aīda"), Violeta ("Traviata"), Džilda ("Rigoleto"), Leonora ("Trubadūrs"), Liza (Čaikovska "Pīķa dāma"), Donna Elvīra (Mocarta "Dons Žuāns"), Neda ("Pajaci"), Freija (Vāgnera "Reinas Zelts"), Najāda (Štrausa "Ariadne Naksā").

No 1991. līdz 1999. gadam Inese Galante bija Manheimas Operas un Diseldorfas Deutsche Oper am Rhein soliste. 2009./2010. sezonas pirmo pusi Inese Galante pavadīja Stokholmas Karaliskajā Operā. 2010. gadā māksliniece bija dzirdama Igaunijas Nacionālajā Operā. 2010. gada pavasarī Inese Galante uzstājās Helsinku Operā.

Inesei Galantei ir piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis un Latvijas Mūzikas Balva (1994).

  1. «Inese Galante: Dziedāšana ir hipnoze un tā ir ārstēšanas brīdis, pacelšanās virs zemes». lr1.lsm.lv. Skatīts: 2024-11-10.
  2. «Festivāls Summertime – aicina Inese Galante». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 27. jūlijā. Skatīts: 2014. gada 14. jūlijā.
  3. «Inese Galante: Dziedāšana ir hipnoze, ārstēšanas brīdis un pacelšanās virs zemes». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-11-11.
  4. «Inese Galante (soprāns)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 4. decembrī. Skatīts: 2011. gada 6. februārī.
  5. «Inese Galante». Kultura.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 2. novembrī. Skatīts: 2012. gada 29. decembrī.
  6. «Inese Galante». Opera.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 3. septembrī. Skatīts: 2012. gada 29. decembrī.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]