Artūrs Reinfelds
| Artūrs Reinfelds | |
|---|---|
| Dzimis |
1911. gada 1. februārī Viļķenes pagasts, Vidzemes guberņa (tagad  Latvija) |
| Miris |
2003. gada 5. novembrī Rīga |
| Tautība | latvietis |
| Nozares | arhitektūra |
| Mācījies | Latvijas Universitāte |
| Mākslas virziens | modernisms |
| Skolotāji | Ernests Štālbergs |
Artūrs Reinfelds (1911—2003) bija latviešu modernisma arhitekts.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1911. gada 1. februārī Viļķenes pagasta “Veclemšās” zemnieka ģimenē. Studēja Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultātē (1928–1937), līdztekus strādāja arhitektu E. Štālberga un K. Bikšes birojos, piedalījās Pieminekļu valdes rīkotajās ekspedīcijās. 1937. gadā sāka strādāt Rīgas pilsētas būvvaldē. Kā arhitekta Štālberga asistents piedalījās Brīvības pieminekļa celšanas darbos un Latvijas Universitātes aulas izbūvē. Obligātā karadienesta laikā strādāja Kara būvniecības pārvaldē (1938–1939).
Pēc Latvijas okupācijas turpināja studijas LVU Arhitektūras fakultātes aspirantūrā (1940–1941), bija Arhitektūras fakultātes asistents E. Štālberga arhitektūras darbnīcā (1940–1945), tad docenta vietas izpildītājs, vecākais pasniedzējs (1945–1949). 1949. gadā atbrīvots no darba LVU. Vēlāk strādāja institūtā “Pilsētprojekts”, bija projektu galvenais arhitekts (1950–1979).[1]
1980. gadā pensionējās, miris 2003. gada 5. novembrī.[2]
Projekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Reinbergs izstrādāja projektus daudzām sabiedriskām, ražošanas un dzīvojamām ēkām:
- sanatoriju komplekss Jaunķemeros (1963–1968),
- viesnīcas “Daugava” (1964–1970), “Latvija” (1979),
- Lauksaimniecības ministrijas ēka Citadelē (1986, tagad - Zemkopības ministrija),
- administratīvās ēkas Jūrmalā, Rēzeknē, Limbažos u.c.