Vaidelotis Apsītis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Vaidelotis Apsītis
Dzimis 1921. gada 12. novembrī
Miris 2007. gada 26. maijā (85 gadu vecumā)
Tautība latvietis
Nozares arhitektūra
Mācījies Latvijas Universitāte
Slavenākie darbi Zinātņu akadēmijas augstceltne (1958)

Vaidelotis Apsītis (1921—2007) bija latviešu arhitekts, Rīgas pilsētas arhitekts (1960—1964). Latvijas Zinātņu akadēmijas goda biedrs, Rīgas Latviešu biedrības un Brāļu kapu komitejas loceklis.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1921. gada 12. novembrī Rīgā agronoma Jāņa Apsīša ģimenē. Mācījās Rīgas Franču licejā un Šampoleonas licejā Francijā (1939). Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā Apsīti iesauca Latviešu leģiona 19. divīzijā, kara beigas viņš sagaidīja Liepājā.

Neraugoties uz padomju varai nepatīkamo biogrāfiju, ar tēva drauga Latvijas PSR Augstākās padomes priekšsēdētāja Augusta Kirhenšteina palīdzību[1] viņam atļāva studēt arhitektūru Latvijas Universitātē, 1949. gadā Apsītis sāka strādāt par arhitektu. 1957. gadā viņu uzņēma LPSR Arhitektu savienībā.

Nacionālkomunistu ietekmes laikā no 1958. līdz 1960. gadam Apsītis bija Rīgas galvenais arhitekts un RPI docents. Piedalījās Maskavas metro stacijas "Rižskaja" ("Rīgas stacija", kopā ar A. Reinfeldu, 1958) projektēšanā, Latvijas Zinātņu akadēmijas augstceltnes un tās konferenču zāles (kopā ar O. Tīlmani, 1958) projektēšanā, vadīja Rīgas ģenerālā plāna izstrādāšanu (1959).

1960. gadā "nepiemērotās biogrāfijas dēļ" atbrīvots no Rīgas galvenā arhitekta amata, bet turpināja vadīt Rīgas pilsētas Ģenerālplāna biroju (1960 – 1964) un strādāt Latvijas PSR Ministru padomes Arhitektūras pārvaldes pilsētprojektēšanas institūtā ("Pilsētprojekts", Латгипрогорстрой). Projektēja LLU studentu kopmītnes Jelgavā, arī tirdzniecības namus Slokā, Pļaviņās, Balvos u.c. (kopā ar P. Saulīti), daudzas dzīvojamās mājas un vasarnīcas.

Apsīša vadībā tika izstrādāta pilsētbūvniecības dokumentācija Rīgas piepilsētas zonas plānojumam, atpūtas objektu izvietojumam Rīgas līča piekrastē, kā arī Jelgavas, Rēzeknes, Daugavpils plānojumam, priekšlikumi mazstāvu dzīvojamās apbūves, vasarnīcu un atpūtas iestāžu izvietošanai Rīgas apkārtnē. Vadījis projektēšanas darbus daudziem Rīgas dzīvojamiem rajoniem (Jugla, Purvciems, Pļavnieki, Zolitūde u.c.).

Miris 2007. gada 26. maijā.[2]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Kārlis Zāle. Rīga: Liesma, 1988,
  • Brāļu kapi. Rīga: Zinātne, 1982, 1995
  • Brīvības piemineklis. Rīga: Zinātne, 1993

Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]