Pāriet uz saturu

Arvīds Pfeifers

Vikipēdijas lapa
Arvīds Pfeifers (1903).
Piemiņas akmens Daugavpils luterāņu kapos

Arvīds Kārlis Jēkabs Pfeifers (vācu: Karl Jacob Arvid Pfeiffer, krievu: Арвид Яковлевич Пфейффер; 1847-1918) bija vācbaltiešu sabiedriskais darbinieks. Daugavpils pilsētas galva no 1899. līdz 1915. gadam.

Dzimis 1847. gadā Rīgā Jēkaba Pfeifera ģimenē. 1866. gadā nokārtoja eksāmenu Kurzemes guberņas rasēšanas mērnieku skolā. 1869. gadā sāka strādāt Rīgas pašvaldībā, tad pārgāja darbā Rīgas policijā, kā kvartāluzraugs.

Kopš 1880. gada 18. oktobra bija Dinaburgas pilsētas policijmeistars. 1881. gadā viņam piešķīra Vitebskas guberņas sekretāra statusu, 1899. gada 17 februārī ievēlēja par pilsētas galvu, martā apstiprināja amatā. 1903. gadā viņu pārvēlēja šajā amatā. Kopš 1913. gada bija titulārpadomnieks.

Pēc Pirmā pasaules kara sākuma 1915. gada vasarā viņu ievēlēja Vitebskas kara apgādes rajona pilsoņu komitejā, tomēr vēlāk arestēja un izsūtīja uz Sibīriju. Vācu okupācijas laikā atgriezās Daugavpilī un mira 1918. gada 5. oktobrī.

Sabiedriskie amati

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Glābēju uz ūdeņiem biedrības priekšsēdētājs, Ebreju amatniecības skolas aizgādības komitejas priekšsēdētājs, ebreju slimnīcas aizgādības komitejas priekšsēdētājs, Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības valdes loceklis un goda biedrs, Labdarības biedrības biedrs, Cietuma komitejas direktors, sabiedriskā nosodījuma departamenta slimnīcas padomes loceklis, nabagmājas komitejas loceklis.[1]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Augusts Hāgens
Daugavpils pašvaldības vadītājs
1899. gada februāris — 1915. gada oktobris
Pēctecis:
Jakovs Molčanovs