Asari (Jūrmala)

Asari;
	Asaru dzelzceļa stacija 2021. gadā
	Asaru novietojums Jūrmalā
Pamatinformācija
Pilsēta	Jūrmala
Platība	2,1 km2
Iedzīvotāju skaits	1428 (2008)
Augstums	3 m
Ievērojamas celtnes	Asaru dzelzceļa stacija
Parki	Asaru parks
Transports
Autobuss	4.
Minibuss	5.
Cits	Vilciens (Asaru stacija)
Papildinformācija
Pasta indekss	LV-2008

Asari ir Jūrmalas pilsētas daļa starp Mellužiem un Vaivariem. No dzelzceļa Lielupes pusē Asari robežojas ar citu Jūrmalas apdzīvoto vietu — Valteriem. Taču to saplūšanu vienotā apdzīvotā teritorijā ierobežo nelielais Viņķu purvs, kuru šķērso tikai daži ceļi.

Atrodas 28 km no Rīgas un ir populāra Jūrmalas atpūtas vieta. Līdz Pirmajam pasaules karam Asari bija nozīmīga zemeņu audzēšanas vieta, kuras Asaru stacijā sapakoja kravas vagonos, kurus piekabināja tālsatiksmes vilcienam un veda pārdot pamatā uz Pēterburgu. 1927. gadā Asaru rietumu daļā atklāja jaunu dzelzceļa pieturu Asari II, kuru 1938. gadā pārdēvēja par Vaivariem, tāpat kā visu stacijai tuvumā esošo Asaru daļu.

Nosaukums

Savu nosaukumu Asari ieguvuši no šāda pat nosaukuma zemnieku mājām, kas šajā apvidū minētas jau 1713. gadā^[2] Slokas baznīcas grāmatā. Jūras kāpās atradušās Lielasaru un Mazasaru mājas,^[3] kas piederēja Biju dzimtai. Vēlāk ap tām izveidojies Saušu zvejniekciems.

Vēsture

Agrāk Asari atradās uz Nurmuižas īpašnieku Firksu zemes un to iedzīvotāji nodarbojušies ar zvejniecību. Zemes gabali vasarniekiem sākti ierādīt pēc tam, kad 1827. gadā Kārlis Firkss blakus esošajos Mellužos uzbūvēja kūrmāju, nosauca par Karlsbādi (Karlsbad).

Zemeņu audzēšanas pirmsākumi Asaros meklējami pēc Rīgas-Tukuma dzelzceļa līnijas atklāšanas 1877. gadā,^[4] kad vasarnīcas īpašnieks Kortēzi no Francijas atvedis zemeņu šķirnes "Viktorija" stādus un iedēstījis tos savā zemes gabalā starp Tālivalža un Spīdolas ielām pie dzelzceļa. Viņš zemeņu stādus iedevis Asaru stacijas priekšniekam Gailim, kas tos tālāk izplatījis saviem kaimiņiem. No Asaru stacijas zemeņu ogas sākumā ar vilcienu vai kuģīti pa Lielupi veda uz Rīgu, bet vēlāk zemeņu kastes īpašos vagonos veda arī uz Pēterburgu.

Līdz Pirmajam pasaules karam Asari saglabāja lauciniecisku raksturu un šeit bija daudz mazāk izpriecu vietu kā pārējā Jūrmalā. Arī pansiju, viesnīcu un sanatoriju nebija daudz. Tajās pa vasarām apmetās luterāņu mācītāji un citi mierīgas atpūtas mīļotāji.^[5] 1899. gadā tagadējos Vaivaros uzcēla sanatoriju, kas pēc Pirmā pasaules kara ieguva Asaru Sarkanā krusta sanatorijas vārdu. 20. gadsimta sākumā uzcēla Asaru kūrmāju (tā nodega 1934. gadā).

Zemgales ielā kopš 1920. gada darbojās Rīgas Jūrmalas 4. pamatskola, pastāvēja līdz 1981. gadam. 1983. gadā bijušajā Asaru pamatskolā atklāja Dabas aizsardzības muzeju. Asaru Sarkanā krusta sanatorijas vietā pēc Otrā pasaules kara nodibināja bērnu sanatoriju "Vaivari".

Pēc Otrā pasaules kara Asaros ierīkoja Atpūtas parku ar estrādi, nomas punktu, slidotavu (ziemā), lielo skatu riteni, ķēžu karuseli un citiem karuseļiem. Atpūtas parka estrādē notika dažādi pasākumi, tai skaitā arī latviešu rokgrupas "Katedrāle" koncerti. Skatu ritenis tika demontēts 1980. gadu beigās, estrāde darbojās līdz 1990. gadu vidum, bet pārējie karuseļi darbojās līdz 21. gadsimta sākumam. Vēlāk agrākais Atpūtas parks tika apbūvēts.

Pēc Otrā pasaules kara Mirdzas ielā 5/7 darbojās Asaru kultūras nams, kurā notika dažādi kultūras un izklaides pasākumi, kā arī dažādu bērnu pulciņu nodarbības. 1960. gadu beigās Asaru kultūras namā sāka uzstāties latviešu rokgrupa "Menuets".

1980. gadu beigās Asaru pludmalē (Dzimtenes ielā 1) atvēra pirmās ūdens atrakcijas Latvijā, kuras sastāvēja no diviem slidkalniņiem un diviem baseiniem. Ūdens atrakcijas darbojās vasaras sezonā un tajās notika arī dažādi izklaides pasākumi. Atrakcijas darbojās līdz 21. gadsimta sākumam, kad tika nojauktas.

Asaru kūrmāja (nodega 1934. gadā)
Asaru pludmale ar zvejas ostu pirms Pirmā pasaules kara
Grabes pansija
Tattera pansija
Nobaha pansija

Asaru kapi

Asaru kapi atrodas jūras malā Kāpu ielā 85. Tajos ir Mārtiņa Šmalca veidots piemineklis (1939). Pirmā pasaules kara un Latvijas brīvības cīņu laikā 1915.-1919. gadā te apglabāti Jūrmalas teritorijā un tās apkārtnē kritušie 247 latviešu un krievu karavīri.

Ievērojami cilvēki

Volferts Gerhards fon Rādens (1893-1943), vācbaltiešu muižnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks
Alfrēds Kalniņš, komponists, no 1938. gada līdz savai nāvei 1951. gadā dzīvoja Kāpu ielā 71
Juris Bebris (1859–1951), skolotājs, publicists un rakstnieks, no 1933. gada līdz savai nāvei 1951. gadā dzīvoja Asaros, nodarbojās ar tulkošanu un atmiņu rakstīšanu

Atsauces

↑ «Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2013. gada 30. jūnijā. Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē.
↑ Apinis K. Latvijas pilsētu vēsture. Rīgā, 1931. g., 51.lpp
↑ Plaudis Arvīds. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, Jumava, 1998., 245.lpp.
↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 1. maijā. Skatīts: 2010. gada 1. maijā.
↑ P. Belte. Rīgas Jūrmalas, Slokas un Ķemeru pilsētas ar apkārtni. Vēsturisks apskats ar 204 ilustrācijām. 1935. 124 lpp.

[1] «Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2013. gada 30. jūnijā. Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē.

[2] Apinis K. Latvijas pilsētu vēsture. Rīgā, 1931. g., 51.lpp

[3] Plaudis Arvīds. Ceļvedis pa Latviju. Rīga, Jumava, 1998., 245.lpp.

[4] «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 1. maijā. Skatīts: 2010. gada 1. maijā.

[5] P. Belte. Rīgas Jūrmalas, Slokas un Ķemeru pilsētas ar apkārtni. Vēsturisks apskats ar 204 ilustrācijām. 1935. 124 lpp.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]