Augšdaugavas pazeminājums

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Augšdaugavas pazeminājums
Augšdaugavas pazeminājums
Kontinents Eiropa
Valstis Karogs: Latvija Latvija
Karogs: Baltkrievija Baltkrievija
Ietilpst Latgales augstiene
Garums 80 km
Platums 4—12 km
Platība 268 km2
Koordinātas 55°53′N 27°1′E / 55.883°N 27.017°E / 55.883; 27.017Koordinātas: 55°53′N 27°1′E / 55.883°N 27.017°E / 55.883; 27.017
Augšdaugavas pazeminājums (Latvija)
Augšdaugavas pazeminājums
Augšdaugavas pazeminājums

Augšdaugavas pazeminājums ir dabas apgabals Latgales augstienes dienviddaļā Daugavpils un Krāslavas novados.[1] Stiepjas rietumu—austrumu virzienā 80 km garumā no Daugavpils līdz Baltkrievijas robežai, kur pāriet Polockas zemienē. Lielākajā daļā garuma Augšdaugavas pazeminājums ir 4 līdz 12 km plata robežjosla starp Latgales augstienes Dagdas pauguraini ziemeļos un Augšzemes augstienes Skrudalienas pauguraini. Galvenais pazeminājuma elements ir terasētā Daugavas ieleja, ko papildina arī citas ielejai pieguļošās reljefa formas.

Ģeoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augšdaugavas pazeminājuma pamatā ir senu ielejveida iegrauzumu saposmota pamatiežu virsa, kuras palikšņu un pacēlumu augstums ir 90—100 m vjl un kura iegrauzumos pazeminās līdz 35 m zjl. Vecākie pamatieži (vidusdevona) konstatēti dziļajos iegrauzumos. Palikšņus un pacēlumus veido augšdevona smilšakmeņi, māli un aleirolīti, kas atsedzas Daugavas ielejā pie Krāslavas, Ververiem un Elernes.

Pamatiežu virsu klāj nevienmērīgi bieza kvartāra noguluma sega, ko veido galvenokārt viduspleistocēna un augšpleistocēna morēna. Ielejā to biezums svārstās no 3—5 m līdz 60—80 m, bet dziļajos iegrauzumos pārsniedz 100 m. Urbumā pie Židiņupītes ietekas lejpus Krāslavas 18 m zem jūras līmeņa konstatēti paši vecākie kvartāra nogulumi Latvijā. Aluviālie nogulumi veido galvenokārt virspalu terasi un palieni. Pazeminājuma teritorijā vairākas grants, smilts un māla atradnes.

Reljefs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augšdaugavas pazeminājuma reljefu nosaka Daugavas ieleja, kuras ielejas un terasētās nogāzes bieži saposmo īsas (0,1—0,4 km), nesazarotas gravas. Komplicētāks erozijas reljefs vērojams lejpus Krāslavas, kur ielejas nogāzes saposmo daudzo pieteku lejtecē terasētās, dziļās ielejas. Īpaša Daugavas ielejas morfoloģiskā īpatnība ir 8 iegrauzto meandru loki starp Krāslavu un Naujeni, kuros ielejai ir asimetrisks šķērsprofils. Loka virsotne atduras pamatkrastā, veidojot 25—40 m augstu krauju, bet loka iekšienē pretējā pamatkrasta virzienā kāpņveidīgi cita virs citas paceļas daudzas terases. Ielejai pieguļošās joslas austrumu galā dominē limnoglaciāls līdzenums. Lejpus Piedrujas Daugavas kreisajā krastā ir viļņots fluvioglaciāls līdzenums.

Daugavas ielejai lejteces virzienā pakāpeniski padziļinoties, tās absolūtais augstums pazeminās no 100—130 m vjl austrumu daļā līdz 87—127 m vjl pie Naujenes. Ielejai pieguļošajā pazeminājuma joslā absolūtais augstums no 135—150 m vjl austrumu daļā līdz 140—165 m vjl posmā starp Krāslavu un Naujeni.

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Klimats mēreni silts, vērojamas mikroklimatiskas atšķirības Daugavas ielejā un pārējā pazeminājuma daļā. Gada vidējā temperatūra 5,1—5,2 °C, janvāra — –6,5 °C, jūlija — 17 °C. Veģetācijas periods 136—140 dienas, bezsala periods 140—150 dienas, nokrišņu daudzums — 600—700 mm gadā. Sniega segas biezums līdz 28 cm, ielejā sniegs var saglabāties 112 dienas.

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augšdaugavas pazeminājuma hidrogrāfiskā tīkla pamatā ir Daugava, kuras līdz 200 m platā gultne sākumā ir taisna, bet posmā no Piedrujas līdz Naujenei veido 10 lielus līkumus. Gultnē biežas laukakmeņu krāces, sastopamas laukakmeņu vai, retāk, smilts—grants saliņas. Daugava uzņem vairākas pietekas, lielākās no kurām ir Rosica, Indrica, Skaista, Jāņupīte, Židiņupīte, Borne, Poguļanka, Rudņa, Balta. Lielākās ūdenstilpes ir Šilovkas ezers, Varnaviču ezers un Vilnīšu ezers pazeminājuma austrumu daļā, kā arī Tartaka ūdenskrātuve.

Dabas aizsardzība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākā daļa Augšdaugavas pazeminājuma ietilpst Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, bet posms no Krāslavas līdz DaugavpilijDaugavas loku dabas parkā. Dabas parka teritorijā arī vairāki aizsargājami dabas objekti: Adamovas krauja, Daugavas vārti (Slutišķu un Ververu krauja), Mālkalnes avots, Sandarišku karengravas, Sproģu gravas, Viļušu avots.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas daba. 1. sējums. Rīga : Preses nams. 1994. 86. lpp.