Historia Lettica

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Historia Lettica
Historia Lettica.jpg
Historia Lettica pirmizdevuma vāks (1649.)
Autors Pauls Einhorns
Valoda vācu
Izdevējs
Izdota 1649

Historia Lettica (latviešu: Latviešu vēsture) ir 1649. gadā Kēnigsbergā publicēta vācbaltu luterāņu mācītāja Paula Einhorna vācu valodā sarakstīta grāmata par latviešiem, latviešu mitoloģiju un valodu. Tā tiek uzskatīta par vienu no senākajiem un plašākajiem vēsturiskajiem avotiem par latviešu tautas vēsturi.[1][2]

Pilns nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Historia Lettica, tas ir latviešu nācijas apraksts, kurā pamatīgi un plaši vēstīts par par latviešiem kā senajiem Līvzemes, Kurzemes un Zemgales iedzīvotājiem un īpašniekiem, par viņu vārdiem, izcelsmi vai ierašanos, viņu dievturību, viņu valstīm vai valdībām pagānu laikos, arī par viņu paražām, pagājību, paradumiem, dabu un īpatnībām u.c. Vācu nācijas un visiem vēsturiskās patiesības mīļotājiem kopā salicis un iespiešanai sagatavojis Pauls Einhorns, Kurzemes superintendants P. M. [3]

Saturs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Veltījums hercogam Jēkabam un hercogienei Luīzei Šarlotei.
  • Pirmā nodaļa. Par latviešu dzīvesvietu vai seno apmešanās vietu, un cik tālu tā plešas.
  • Otrā nodaļa. Par Līvzemes, Zemgales un Kurzemes zemju nosaukumiem, kurās kopš seniem laikiem latvieši dzīvojuši, kas tie ir par nosaukumiem un no kurienes tie ceļas, cik daudz valodu te ir bijušās pirms vāci tās pakļāvuši,, kas ir senie līvi jeb livonieši, un visbeidzot par latviešu nosaukumu, no kurienes tas cēlies, kas tā bijusi par tautiņu, no kuras tie radušies, un kā tie nonākuši šajā zemē.
  • Trešā nodaļa. Par latviešu dievturību.
  • Ceturtā nodaļa. Par viņu pagāniskajiem svētkiem.
  • Piektā nodaļa. Par viņu gadiem un mēnešiem, pēc kuriem viņi dzīvo un iekārtojas.
  • Sestā nodaļa. Par latviešu valsti vai valdību, kā un kādā veidā viņi pārvalda savu zemi.
  • Septītā nodaļa. Par viņu piedzimšanu, kādus vārdus viņi dod saviem jaundzimušajiem bērniem, un kā viņi tos uztur un audzina.
  • Astotā nodaļa. Par viņu saimniecību, mājturību un uzturu, kā un kādā veidā viņi ēd un sevi uztur.
  • Devītā nodaļa. Par viņu ēdieniem, kādi ēdieni viņiem ir un kā tiek lietoti.
  • Desmitā nodaļa. Par viņu muižām, laukiem, pļavām, mežiem.
  • Vienpadsmitā nodaļa. Par viņu laulību un kāzām.
  • Divpadsmitā nodaļa. Par latviešu dabu un īpatnībām, paražām un ierašām.
  • Trīspadsmitā nodaļa. Par viņu mirušajiem, kā viņi ar tiem rīkojas.
  • Četrpadsmitā nodaļa. Kadā stāvoklī viņi nokļuvuši pēc pakļaušanas vācu varai, kā tā viņus uztur.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Historia Lettica Archived 2013. gada 11. decembrī, at the Wayback Machine. (latviski)
  2. Latvijas nacionālo reāliju standartizēts tulkojums ES oficiālajās valodās (latviski)
  3. Historia Lettica Das ist Beschreibung der Lettischen Nation. In welcher Von der Letten als alten Einwohner und Besitzer des Lieflandes, Curlandes und Semgallen Namen, Uhrsprung oder Ankunfft, ihrem Gottes-Dienst, ihrer Republica oder Regimente so sie in der Heydenschafft gehabt, auch ihren Sitten, Geberden, Gewonheiten, Natur und Eigenschafften [et]c. gründlich und ümbständig Meldung geschicht. Der Teutschen Nation und allen der Historischen Warheit Liebhabern, zu einem nöthigen Unterricht zusammen getragen und in dem Druck verfertiget Durch Paulum Einhorn, Fürstlichen Curländischen Superintendenten P. M. no Tartu Universitātes digitālās bibliotēkas