Augusts Ģiezens

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Augusts Ģiezens (1888—1964) bija latviešu valodnieks un skolotājs, latīņu valodas speciālists un antīkās literatūras tulkotājs.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1888. gada 15. decembrī Jaunpiebalgas pagasta "Murdēnu" mājās. Mācījās Jaunpiebalgas Pētera pagastskolā un Vecpiebalgas draudzes skolā. No 1905. līdz 1910. gadam Ģiezens mācījās Baltijas skolotāju seminārā Kuldīgā, pēc kura beigšanas viņš strādāja par skolotāju Mālpils draudzes skolā un Bērzaunes ministrijas skolā.

No 1916. līdz 1918. gadam viņš studēja filoloģiju Tērbatas universitātē, pēc vācu iebrukuma Petrogradas universitātē 1919. gadā. 1920. gadā Ģiezens pabeidza Latvijas Universitāti un publicēja Sofokla un Apulēja darbu tulkojumus latviešu valodā. Strādāja par latīņu valodas skolotāju dažādās Rīgas skolās, papildinājās Berlīnes universitātē (1925-1926). Sarakstīja vairākas latīņu un latviešu valodas gramatikas mācību grāmatas.[1] Līdztekus skolotāja darbam nodevās Aristoteļa un Homēra lieldarbu tulkojumiem, kas izdoti no 1924. līdz 1943. gadam. Pēc Otrā pasaules kara strādāja par latīņu valodas skolotāju Rīgas 1. vidusskolā, no kuras bija spiests aiziet pēc tam, kad latīņu valodu svītroja no vidusskolas mācību programmas 1950. gadu sākumā. Pēc tam īslaicīgi pasniedza latīņu valodas kursu Rīgas Medicīnas institūta studentiem. Pēc aiziešanas pensijā viņš dzīvoja trūcīgos apstākļos un izdeva Apulēja "Zelta ēzeļa" (1959) un Aristofana komēdiju (1960) tulkojumus. Miris 1964. gada 23. janvārī Jaunpiebalgā, apbedīts Jaunpiebalgas Jaunajos kapos. Ģiezena veiktie Vergīlija un Hēsioda darbu tulkojumi izdoti ilgi pēc viņa nāves.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Latīņu gramatika. Sistēmisks kurss. Fonētika, morfoloģija un sintakse. J. Rozes grāmatu apgāds, 1923. - 224 lpp. (seši izdevumi, pēdējais 1939. gadā)

Tulkojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Sofokls. Antigone (1920)
  • Apulējs. Amors un Psīhe (1922)
  • Aristotelis. Poētika (1924, 1959)
  • Homērs. Īliada (1936, 1961)
  • Homērs. Odiseja (1943, 1967)
  • Apulējs. Zelta ēzelis (1959)
  • Aristofans. Komēdijas 1.-2. (1960)
  • Vergīlijs. Eneīda (1970)
  • Sengrieķu traģēdijas (1975)
  • Hēsiods. Teogonija (1995)
  • Hēsiods. Darbi un dienas (1995)

Apbalvojumi un pagodinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]