Augšstilba kauls
| Augšstilba kauls | |
|---|---|
 | |
| Detaļas | |
| Identifikatori | |
| Latīņu | Femur |
| MeSH | D005269 |
| TA98 | A02.5.04.001 |
| TA2 | 1360 |
| FMA | 9611 |
| Anatomiskā terminoloģija | |
Augšstilba kauls jeb ciskas kauls (latīņu: Femur) ir garais kauls, kas veido augšstilba skeletu. Tas ir pats garākais, lielākais un izturīgākais cilvēka cauruļveida kauls. Vidusmēra cilvēka augšstilba kauls ir 48 centimetrus garš, tā diametrs ir 2,4 centimetri un tas var izturēt līdz 30 reizēm lielāku pieauguša cilvēka svaru.[1] Kauls piedalās gūžas un ceļa locītavu veidošanā. Šim kaulam ir 3 daļas:
- Proksimālais gals (epiphysis proximalis)
- Kaula ķermenis (diaphysis s. corpus femoris)
- Distālais gals (epiphysis distalis)
Proksimālais gals[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kaula proksimālajā galā (epiphysis proximalis) atrodas mediāli vērsta lodveida augšstilba kaula galva (caput femoris), uz tās atrodas augšstilba kaula galvas bedrīte (fovea capitis femoris). Kaula galva pāriet augšstilba kaula kakliņā (collum femoris) kas ar kaula ķermeni veido aptuveni 125o leņķi.[2] Šo leņki sauc par gūžas kakliņa leņki, vīriešiem un sievietēm tas var atšķirties. Vietā, kur kakliņš pāriet par kaula ķermeni, ir divi grozītāji. Lielais grozītājs (trochanter major) atrodas laterālajā pusē, tā iekšējā virsmā atrodas lielā grozītāja bedrīte (fossa trochanterica). Mazais grozītājs (trochanter minor) atrodas zemāk par lielo, novietots mugurpusē un mediāli. Priekšpusē starp abiem grozītājiem ir grozītāju starplīnija (linea intertrochanterica), bet starp grozītājiem mugurpusē ir grozītāju starpšķautne (crista intertrochanterica). Reizēm zem mazā grozītāja atrodas arī trešais grozītājs (trochanter tertius).
Kaula ķermenis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kaula ķermenim (diaphysis s. corpus femoris) ir gandrīz regulāra cilindra forma, tas nedaudz izliekts uz priekšu. Mugurējā virsmā atrodas nelīdzena grubuļainā līnija (linea aspera), kurai izšķir mediālo un laterālo lūpu (labium mediale et labium laterale), pie kurām piestiprinās muskuļi. Ķermeņa augšdaļā zem lielā grozītāja atrodas gūžas nelīdzenums (tuberositas glutea), bet zem mazā grozītāja — šķieta līnija (linea pectinea) - šeit arī stiprinās muskuļi. Ķermeņa apakšējā trešdaļā grubuļainās līnijas lūpas attālinās viena no otras un norobežo paceles virsmu (facies poplitea).
Distālais gals[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Augšstilba kaula distālais gals (epiphysis distalis) ir masīvāks par augšējo un stipri paresnināts. Galviņas mugurpusē un uz sāniem atrodas divi locītavas pauguri jeb kondiļi - mediālais un laterālais (condylus medialis et condylus lateralis). Uz katra locītavas paugura ir locītavas virsma (facies articularis condyli medialis et condyli lateralis). Locītavas virsma atrodas uz apakšējās un mugurējās šo pauguru virsmas, mugurpusē tā veido divus izliekumus, bet priekšpusē locītavas virsma ir rievas veidā (facies patellaris) un uz tās novietojas ceļa kauls (patella). Starp pauguriem atrodas locītavas pauguru starpbedrīte (fossa intercondylaris), kur piestiprinās krusteniskās saites. Locītavas pauguru sānos ir virslocītavas pauguri jeb epikondiļi (epicondylus medialis et lateralis), kur piestiprinās saites. Uz kaula mugurējās virsmas, tā lejasdaļā atrodas lēzena, trīsstūraina paceles virsma (facies poplitea).
Attēli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
-
Priekšējā virsma -
Mugurējā virsma -
Proksimālais gals -
Distālais gals (no apakšas)
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «The Longest Human Bone». thelongestlistofthelongeststuffatthelongestdomainnameatlonglast.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-05-24. Skatīts: 2007-12-14.
- ↑ «Kinesiology, NTUPT». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 31. oktobrī. Skatīts: 2008. gada 18. oktobrī.
| ||||||||||||||||||||||||||||||