Mušķērāju dzimta

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Mušķērāju dzimta
Muscicapidae (Vigors, 1825)
Melnais mušķērājs (Ficedula hypoleuca)
Melnais mušķērājs (Ficedula hypoleuca)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Zvirbuļveidīgie (Passeriformes)
Apakškārta Dziedātājputni (Passeri)
Dzimta Mušķērāju dzimta (Muscicapidae)
Iedalījums
Mušķērāju dzimta Vikikrātuvē


Mušķērāju dzimta (Muscicapidae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes). Mušķērāju dzimtas sugas izplatītas Eiropā, Āzijā un Āfrikā.[1] Mušķērāju dzimtas sistemātika joprojām ir neskaidra un ļoti mainīga, un zinātnieki ik pa laikam kādu ģinti pievieno vai kādu pārvieto uz citu dzimtu.[2] Dzimta ir liela un mūsdienās apvieno 324 sugas 51 ģintī,[3] kas tiek iedalītas 4 apakšdzimtās.[4]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā sastopamas 16 mušķērāju dzimtas sugas: sarkanrīklīte (Erithacus rubecula), baltkakla mušķērājs (Ficedula albicollis), melnais mušķērājs (Ficedula hypoleuca), mazais mušķērājs (Ficedula parva), lakstīgala (Luscinia luscinia), rietumu lakstīgala (Luscinia megarhynchos), zilrīklīte (Luscinia svecica), pelēkais mušķērājs (Muscicapa striata), tuksneša čakstīte (Oenanthe deserti), akmeņčakstīte (Oenanthe oenanthe), daglā čakstīte (Oenanthe pleschanka), smiltāju čakstīte (Oenanthe isabellina), melnais erickiņš (Phoenicurus ochruros), erickiņš (Phoenicurus phoenicurus), lukstu čakstīte (Saxicola rubetra) un tumšā čakstīte (Saxicola rubicola).[3][5]

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mušķērāju dzimtas putni ir ļoti mazi, mazi vai vidēji lieli putniņi. To ķermeņi ir 10—22 cm gari, bet svars 4—42 g.[2] Tiem ir īsi, nedaudz saplacināti knābji, kas pie pamata ir platāki. Šādi knābji ir piemēroti, lai kukaiņus ķertu lidojumā. Tomēr dažām ģintīm, kuru sugas kukaiņus meklē uz zemes, knābji ir smalkāki.[6] Spārni mušķērāju dzimtas sugām ir samērā gari un smaili. Daudzām sugām apspalvojums ir pelēkbrūns, pelēks vai melns, bet ir arī daudzas sugas, kuru tēviņiem ir košs apspalvojums.[7] Košās sugas pamatā dzīvo Āzijā.[2]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mušķērāju dzimtas sugas mājo mežos, krūmājos, savannā un atklātās ainavās ar nelielām koku grupām.[1] Šīs dzimtas sugas parasti medī no koka zara, kurā tie sēž un vēro apkārtni. Pamanot kukaini, seko straujš lidojums. Mušķērāju dzimtas putni atkarībā no sugas gan dzenas pakaļ lidojošiem kukaiņiem, gan medī kukaiņus uz zemes, gan zaros, gan starp koku lapām.[2] Ziemeļu populācijas ziemas periodā migrē uz dienvidiem.

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apkakles zilastīte (Tarsiger johnstoniae)
Rūsrīklīte (Larvivora akahige)
Baltgalvas erickiņš (Phoenicurus leucocephalus)
Akvamarīna mušķērājs (Eumyias thalassinus)
Pelēkais mušķērājs (Muscicapa striata)
Sudrabputns (Empidornis semipartitus)
Sarkanrīklīte (Erithacus rubecula)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 IBC: Old World Flycatchers (Muscicapidae)
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 Oiseaux-Birds: Family Muscicapidae
  3. 3,0 3,1 3,2 World Bird List: Chats, Old World flycatchers
  4. Multi-locus phylogenetic analysis of Old World chats and flycatchers reveals extensive paraphyly at family, subfamily and genus level (Aves: Muscicapidae)
  5. Latvijas Daba: Mušķērāju dzimta
  6. Perrins, C. (1991). Forshaw, Joseph. ed. Encyclopaedia of Animals: Birds. London: Merehurst Press. pp. 194–195. ISBN 1-85391-186-0.
  7. Old World Flycatchers Muscicapidae
  8. Sangster, G.; Alström, P.; Forsmark, E.; Olsson, U. (2010). "Multi-locus phylogenetic analysis of Old World chats and flycatchers reveals extensive paraphyly at family, subfamily and genus level (Aves: Muscicapidae)". Molecular Phylogenetics and Evolution. 57 (1): 380–392. PMID 20656044. doi:10.1016/j.ympev.2010.07.008
  9. Niltavinae, a new taxon of Old World flycatchers (Aves: Muscicapidae)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]