Latgales vēstniecība "Gors"
| Latgales vēstniecība "Gors" Austrumlatvijas reģionālais daudzfunkcionālais centrs | |
|---|---|
| |
| Koordinātas: 56°30′11″N 27°20′00″E / 56.50306°N 27.33333°EKoordinātas: 56°30′11″N 27°20′00″E / 56.50306°N 27.33333°E | |
| Pamatinformācija | |
| Valsts |  Latvija
|
| Adrese | Pils iela 4, Rēzekne |
| Statuss | pabeigts |
| Celtniecība | 2010—2013 |
| Pamatakmens | 2011. gada 14. maijā [1] |
| Pabeigts | 2013. gada maijā |
| Atvērts | 2013. gada 19. maijā |
| Ekspluatācijā no: | 2013. gada |
| Pielietojums | Kultūras centrs, koncertzāle, kino |
| Tehniskais raksturojums | |
| Stāvu skaits | 6 |
| Platība | 13 000 m² |
| Liftu skaits | 5 |
| Izmaksas | 12,84 miljoni Ls[2] |
| Celtniecība | |
| Arhitekts (i) | Uldis Balodis, Daiga Bikše, 6 arhitekti
3 arhitekti tehniķi
|
| Arhitektu birojs (i) | SIA „Vizuālās modelēšanas studija” |
| Inženieris (i) | 9 projektētāji
|
| Būvnieks (i) | SIA „Arčers” 2 būvnieki
|
| Īpašnieks (i) | Rēzeknes dome |
| Ārējā saite | http://www.latgalesgors.lv |
Latgales vēstniecība GORS (Austrumlatvijas reģionālais daudzfunkcionālais centrs) ir kultūras iestāde Rēzeknē.
Šī ir pirmā augstas kvalitātes akustiskā koncertzāle Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas. Ēkas kopējā platība ir 11 166 m2, tai ir seši stāvi un nav pagrabstāva (neskaitot orķestra bedri un liftus). Daudzfunkcionālā centra galvenā sastāvdaļa ir lielā zāle ar 1000 skatītāju sēdvietām, kuras iespējams transformēt, palielinot ietilpību līdz 2500 stāvvietām. Mazajā zālē ir 250 skatītāju vietas.
Projekta sākotnējās izmaksas bija paredzētas 9,68 miljonu latu apmērā[3], taču pēc nodošanas ekspluatācijā kopējā summa sastādīja 12,84 miljonus latu (bez PVN).
"Gors" logotipu un vizuālo identitāti, tostarp ēkas grafisko iekšējo un ārējo noformējumu, veidojusi dizaina studija Asketic. 2014. gada Adwards konkursā tā izcīnīja Zelta Ordeni vizuālo identitāšu kategorijā.[4]
Projekts un būvniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sākotnējais projekta mērķis bija nodrošināt augstas kvalitātes profesionālās un amatiermākslas kultūras pieejamību Austrumlatvijas reģionā. Līdz šim iespēja klātienē vērot šādas kategorijas kultūras pasākumus Latgales reģiona iedzīvotājiem bija tikai dodoties uz kādu no Rīgas kultūras iestādēm. Lai risinātu šo problēmu projekta mērķis paredzēja uzbūvēt Austrumlatvijas Reģionālo daudzfunkcionālo centru Rēzeknes pilsētas teritorijā. Projekta īstenošanas laiks tika noteikts robežās no 2009. gada novembra līdz 2013. gada maijam - šos termiņus būvniekiem izdevās ievērot, nododot būvi ekspluatācijā paredzētajā termiņā. Sākotnēji projekta kopējas izmaksas tika lēstas 9 680 976,81 LVL apmērā, no kuriem 5 400 355,72 LVL bija Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums, 580 858,61 LVL - valsts budžeta dotācija, bet 3 699 762,48 LVL finansēja pati Rēzeknes pilsētas dome.[3] Gala rezultātā kopējās projekta izmaksas pārsniedza sākotnēji iecerētos izdevumus gandrīz par 3 milj. latu (kopējās izmaksas 12,84. milj. LVL). Pēc Rēzeknes pilsētas domes iniciatīvas 2008. gada 25. februārī Rēzeknē notika plenērs metu konkursam. Par būvniecības vietu tika izraudzīta neapbūvēta teritorija Rēzeknes upes palieņu pļavā, ko no austrumu puses norobežo upes meandrs, ziemeļos - pils iela, bet no dienvidiem un rietumiem Brīvības ielas apbūve. Plenērā piedalījās arī pārstāvji no kultūras ministrijas un citi sadarbības partneri. Lai projekts tiktu īstenots bija nepieciešams kultūras ministrijas atbalsts, kura savukārt cerēja uz ES struktūrfondu finansiālo atbalstu. ES nostāja šajā jautājumā bija tāda, ka tiks atbalstītas tikai tādas būves, kas kalpos ne tikai mūzikas vajadzībām, bet arī citām funkcijām — mūžizglītībai, konferencēm un semināriem. Līdzīgi kā Rēzekne, uz ES struktūrfondu atbalstu šādas akustiskās koncertzāles būvniecībai cer arī Liepāja un Ventspils.[5]
2008. gada 10. martā koncertzālei tika izsludināts konkurss. Darbu iesniegšanas termiņš tika noteikts līdz 28. maijam. Kopējais konkursa balvu fonds bija 7000 latu un trīs godalgas pēc lēmuma ko noteica žūrija (tās sastāvā bija toreizējais domes priekšsēdētājs Juris Guntis Vjakse, pilsētas būvvaldes vadītāja Ilvija Pastare, Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis, Rēzeknes domes Attīstības pārvaldes nodaļas vadītāja Ināra Groce, Rēzeknes domes deputāts Gunārs Spradzenko, Rēzeknes galvenā arhitekte Lolita Čudare, un arhitekti - Oskars Redbergs, Juris Poga, Andrejs Ģelzis, Ainārs Mangulsons un muzikologs Orests Silabriedis).
Konkursam tika iesniegti 12 darbi. Par labākajiem tika atzīti trīs: "Zīdaste" - autori - Vizuālās modelēšanas studija (VMS), "Mara Muza" - autori - Arhis un "Citā līmenī" - autori - Treimanis un sabiedrotie, sadarbībā ar Armands Bisenieks arhitekti. Projekts "Citā līmenī" tika slavēts ar perfekti risināto skatītāju zāli, pēc žūrijas vērtējuma saņēmot 3. vietu (kā galvenais mīnuss tika uzsvērta projekta dārdzība, jo tajā tika paredzēts ar balstu palīdzību pacelt ēku virs zemes līmeņa, kas neatbilda pilsētas urbānajai situācijai). Otrās vietas ieguvējs - projekts "Mara Muza" pēc žūrijas vērtējuma tika raksturots līdzīgi - daudz neracionālas platības, kaut gan kopumā darbs tika vērtēts kā skaits un vizuāli efektīgs. Pēc žūrijas balsojuma par konkursa uzvarētājiem kļuva - VMS (arhitekti: Uldis Balodis, Daiga Bikše un citi[6]) ar projektu "Zīdaste". Eksperti šo projektu atzina kā vienu no ekonomiski reālistiskākajiem ar skaidrām, lakoniskām līnijām, racionālu telpu un plakņu izmantojamību, kā arī veiksmīgu orientāciju teritorijā.[7] Ar Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu 2009. gadā tika uzsākta koncertzāles celtniecība.
Atklāšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kultūras centra kompleksa ieskandināšana notika Vasarsvētku dienā, 2013. gada 19. maijā. Iesvētīšanu veica vietējās diecēzes bīskaps Jānis Bulis. Tajā piedalījās Latvijas Republikas kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs, kā arī arhitekti - Uldis Balodis un Daiga Bikše. Pasākumu vadīja koncertzāles direktore Diāna Zirniņa. Bet tā oficiālā atklāšana notika 29. maijā ar divdaļīgu koncertu, kura atkārtotu uzvedumu 30. maijā translēja arī Latvijas televīzijā. Koncerta pirmajā daļā tika izspēlēts muzikāli teatrāls iestudējums "Ķēniņmeita. Latgales pasaka". Tajā piedalījās Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas un mūzikas skolas audzēkņi, deju un folkloras kopas, un citi vietējie mākslinieki. Koncerta otrajā daļā tika ieskandināta koncertzāle, parādot tās iespējas, izpildot dažādus mūzikas žanrus. Pasākumā piedalījās Latvijā un pasaulē zināmi mūziķi - Rēzeknē dzimusī ērģelniece Iveta Apkalna, pianists Vestards Šimkus, solisti Guntra Kuzmina, Krišjānis Norvelis, Liepājas Simfoniskais orķestris diriģenta Atvara Lakstīgalas vadībā, kori no Rēzeknes, Daugavpils un Cēsīm, un citi mūziķi.[8] Tās atklāšanas brīdī "Latgales vēstniecība Gors" kļuva par pirmo augsta līmeņa akustisko koncertzāli Latvijā, kas uzcelta pēc valsts neatkarības atjaunošanas. 2013. gadā celtniecības stadijā atradās Cēsu koncertzāle un Liepājas koncertzāle.
Telpas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Lielā zāle: 1000 skatītāju sēdvietas (2500 stāvvietas)
- Mazā zāle: 220 skatītāju sēdvietas
- Laulību reģistrācijas zāle
- orķestra mēģinājumu zāle: akustiski izolēta no pārējām telpām
- horeogrāfijas zāle
- kora mēģinājumu zāle
- mākslinieku grimmētavas
- mākslinieku ģērbtuves
- mūzikas ierakstu veikals
- restorāns
- foajē: piemērots izstāžu rīkošanai
- tualetes: 18
- lifti: 5
- kāpņu telpas: 7
- citas palīgtelpas[9]
Arhitektūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ēkas eksterjers un tās apkārtne
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ēka veidota no trim apjomiem, kas savstarpēji kontrastē ar atšķirīgiem fasāžu risinājumiem materiālu un krāsu ziņā.[9]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Rēzeknes Vēstis - Vēstījums nākamajām paaudzēm». Lat.rv.lv. Skatīts: 2014-05-28.[novecojusi saite]
- ↑ «Apollo». «Rēzeknē pabeigta Austrumlatvijas reģionālā daudzfunkcionālā centra būvniecība | Apollo». Apollo.lv. Skatīts: 2014-05-28.
- ↑ 3,0 3,1 «Austrumlatvijas reģionālais daudzfunkcionālais centrs Rēzeknē». Rezekne.Lv. 2013-10-16. Skatīts: 2014-05-28.
- ↑ ««Adwards» 2014 Grand Prix — «Asketic»». Fold.lv. Skatīts: 2014-05-28.
- ↑ Kirils Kirasirovs, Ernests Karlsons. «Rēzeknē gatavo koncertzāles konkursu». A4d.lv. Skatīts: 2014-05-28.[novecojusi saite]
- ↑ «Koncertzāle GORS, Rēzekne». Arhitekti.lv. Skatīts: 2014-05-28.
- ↑ Kirils Kirasirovs, Ernests Karlsons. «Rēzeknes koncertzāles konkursa vērtējumi». A4d.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-05. Skatīts: 2014-05-28.
- ↑ 2013. gada 31. maijs 15:00. «Latgales vēstniecības Gors atklāšana». Diena.lv. Skatīts: 2014-05-28.
- ↑ 9,0 9,1 Kirils Kirasirovs, Ernests Karlsons. «Rēzeknes koncertzāle». A4d.lv. Skatīts: 2014-05-28.[novecojusi saite]
 | Šis ar Rēzekni saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||