Vestards Šimkus
| Vestards Šimkus | |
|---|---|
| Galvenā informācija | |
| Dzimis |
1984. gada 21. augustā Jūrmala, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Žanri | klasiskā mūzika, filmu mūzika |
| Nodarbošanās | pianists, komponists |
| Instrumenti | klavieres |
Vestards Šimkus (dzimis 1984. gada 21. augustā Jūrmalā) ir latviešu pianists un komponists. Kā pianists ieguvis balvas vairākos starptautiskos mūzikas konkursos, kā arī divas reizes saņēmis Latvijas Lielo Mūzikas balvu. Komponējis filmu mūziku, kas divas reizes novērtēta ar Lielā Kristapa balvu kā labākajam komponistam.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1984. gadā Jūrmalā rokmūziķa Gunāra Šimkus un dzejnieces Ivetas Šimkus ģimenē, bērnību pavadīja vecāku mājās „Irbēs” Tukuma rajona Vecmokās.[1] Sāka apgūt klaviermākslu jau piecu gadu vecumā. Mācījās Emīla Dārziņa mūzikas skolā, kur viņa pedagogi bija Ruta Švinka, Ligita Muižarāja, Teofils Biķis un Sergejs Osokins. Studēja Dienvidkalifornijas Universitātē pie Daniela Pollaka. Papildinājās meistarklasēs pie Lazara Bermana, Aleksandra Satza, Igora Žukova un Džoannas Hevilas. No 2002. līdz 2006. gadam studēja Karalienes Sofijas mūzikas augstskolā Madridē pie profesora Dmitrija Baškirova. 2003. gada vasarā pēc profesora Dmitrija Baškirova ielūguma Šimkus studēja Baškirova meistarklasēs Savonlinnā, Somijā. Piecus gadus mācījās arī kompozīciju pie Pētera Vaska un R. Štrausa konservatorijā Minhenē pie Vadima Suhanova.[1] Bija starptautiskās organizācijas "Planētas jaunie vārdi" stipendiāts.
2012. gadā apprecējās ar operdziedātāju Elīnu Volkmani,[2] ir dēls.
2021. gada aprīlī apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru.[3]
Koncertdarbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Piedalījās vairākos starptautiskos mūzikas festivālos, kuru vidū Džinas Bakhaueres pianistu festivāls Soltleiksitijā (ASV, 1999), Stavangeres kamermūzikas festivāls (Norvēģija, 2004), Kremerata Baltica festivāls Siguldā (Latvija, 2004), Vīnes mūzikas seminārs (Austrija, 2004), Al Bustan festivāls Beirūtā (Libāna, 2005). Koncertējis Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Krievijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā, Nīderlandē, Ukrainā, Čehijā, Vācijā, Austrijā, Itālijā, Spānijā, Īrijā, ASV un Libānā. Spēlējis nozīmīgās pasaules koncertzālēs, kuru vidū Amsterdamas Concertgebouw, Vīnes Konzerthaus, Stokholmas Bervaldhallen, Soltleiksitijas Temple Square, Milānas Sala Puccini, Beirūtas Bustani Auditorium u.c. Muzicējis kopā ar KREMERata Baltica, Vīnes akadēmisko orķestri, Harkivas Filharmonijas orķestri, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Lietuvas Valsts simfonisko orķestri u.c. Sadarbojies ar diriģentiem Voldemaru Nelsonu, Terji Mikelsenu, Andri Nelsonu, Rašidu Nigmatuļinu, Normundu Šnē u.c.
Balvas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1994 — 1. vieta B. Dvariona Starptautiskajā jauno pianistu konkursā Viļņā
- 1995 — 1. vieta Latvijas jauno komponistu konkursā Rīgā
- 1995 — 1. vieta Starptautiskajā jauno pianistu konkursā Jūrmalā
- 1996 — 1. vieta un Grand Prix F. Šopēna Starptautiskajā jauno pianistu konkursā Polijā
- 1997 — 1. vieta V. A. Mocarta Starptautiskajā jauno pianistu konkursā Rīgā
- 1998 — 1. vieta Latvijas jauno atskaņotājmākslinieku konkursā NOVA NOMINA Rīgā
- 2001 — 1. vieta un Grand Prix Starptautiskajā atskaņotājmākslinieku konkursā Stokholmā
- 2002 — 1. vieta F. Lista Starptautiskajā pianistu konkursā Losandželosā
- 2002 — Latvijas Lielā Mūzikas Balva
- 2007 — 1. vieta 5. Pasaules klavieru olimpiādē Badkisingenā (Vācija)
- 2009 — Latvijas Lielā Mūzikas Balva
- 2009 — 1. vieta Marijas Kanalsas pianistu konkursā Barselonā (Spānija)
- 2014 — Reingavas mūzikas festivāla balva Förderpreis des Rheingau Musik Festival
- 2016 — Lielā Kristapa balva par mūziku Lailas Pakalniņas filmai "Ausma"[4]
- 2018 — Lielā Kristapa balva nominācijā "Labākais komponists" (filma "Elpa marmorā")[5]
- "Vestards Šimkus spēlē Skrjabinu" (Artalinna, 2019),
- "The Bells" (Odradek Records, 2016)
- "Vestards Šimkus spēlē Rahmaņinovu" (Artalinna, 2014)
- "Atsaukšanās" (Upe, 2014)
- "Wagner Idyll" (ARS Produktion, 2012)
- Soloalbums "Intervija ar Bēthovenu" (ARS Produktion, 2011)
- "Antonio Soler. Sonatas Nos. 16-27" (Naxos, 2011)
- "Pēteris Vasks. Gadalaiki" (Wergo, 2010)
- "Glenn Gould. Piano Works" (Schott Music & Media, 2006)
- Soloalbums "Fantāzijas" (Carmina Baltica, 2003)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Helēna Gintere. PIANISTS VESTARDS ŠIMKUS Arhivēts 2016. gada 26. augustā, Wayback Machine vietnē. Jaunā Gaita nr. 276., 2014. gada pavasaris
- ↑ Vestards Šimkus apprecējies Arhivēts 2014. gada 23. jūnijā, Wayback Machine vietnē. Kasjauns.lv
- ↑ «Par apbalvošanu ar Triju Zvaigžņu ordeni - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv (latviešu). 2021-04-30. Skatīts: 2021-05-06.
- ↑ «Lielā Kristapa laureāti 2016». lielaiskristaps.lv.
- ↑ «Paziņoti Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” laureāti». lielaiskristaps.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 16. novembrī. Skatīts: 2018. gada 13. novembrī.
 | Šī mūziķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|