Vestards Šimkus

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Vestards Šimkus
Galvenā informācija
Dzimis 1984. gada 21. augustā (35 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Jūrmala, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Nodarbošanās pianists
Instrumenti klavieres

Vestards Šimkus (dzimis 1984. gada 21. augustā Jūrmalā) ir latviešu pianists.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1984. gadā Jūrmalā rokmūziķa Gunāra Šimkus un viņa sievas Ivetas ģimenē, bērnību pavadīja vecāku mājās „Irbēs” Tukuma rajona Vecmokās.[1] Sāka apgūt klaviermākslu jau piecu gadu vecumā. Mācījās Emīla Dārziņa mūzikas skolā, kur viņa pedagogi bija Ruta Švinka, Ligita Muižarāja, Teofils Biķis un Sergejs Osokins. Studēja Dienvidkalifornijas universitātē pie Daniela Pollaka. Papildinājās meistarklasēs pie Lazara Bermana, Aleksandra Satza, Igora Žukova un Džoannas Hevilas. No 2002. līdz 2006. gadam studēja Karalienes Sofijas mūzikas augstskolā Madridē pie profesora Dmitrija Baškirova. 2003. gada vasarā pēc profesora Dmitrija Baškirova ielūguma Šimkus studēja Baškirova meistarklasēs Savonlinnā, Somijā. Piecus gadus mācījās arī kompozīciju pie Pētera Vaska un R. Štrausa konservatorijā Minhenē pie Vadima Suhanova.[1] Bija starptautiskās organizācijas "Planētas jaunie vārdi" stipendiāts.

2012. gadā apprecējās ar operdziedātāju Elīnu Volkmani, [2] ir dēls.

Koncertdarbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piedalījās vairākos starptautiskos mūzikas festivālos, kuru vidū Džinas Bakhaueres pianistu festivāls Soltleiksitijā (ASV, 1999), Stavangeres kamermūzikas festivāls (Norvēģija, 2004), Kremerata Baltica festivāls Siguldā (Latvija, 2004), Vīnes mūzikas seminārs (Austrija, 2004), Al Bustan festivāls Beirūtā (Libāna, 2005). Koncertējis Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Krievijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā, Nīderlandē, Ukrainā, Čehijā, Vācijā, Austrijā, Itālijā, Spānijā, Īrijā, ASV un Libānā. Spēlējis nozīmīgās pasaules koncertzālēs, kuru vidū Amsterdamas Concertgebow, Vīnes Konzerthaus, Stokholmas Bervaldhallen, Soltleiksitijas Temple Square, Milānas Sala Puccini, Beirūtas Bustani Auditorium u.c. Muzicējis kopā ar KREMERata Baltica, Vīnes akadēmisko orķestri, Harkovas Filharmonijas orķestri, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Lietuvas Valsts simfonisko orķestri u.c. Sadarbojies ar diriģentiem Voldemaru Nelsonu, Terji Mikelsenu, Andri Nelsonu, Rašidu Nigmatuļinu, Normundu Šnē u.c.

Balvas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

CD[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Vestards Šimkus spēlē Skrjabinu" (Artalinna, 2019),
  • "The Bells" (Odradek Records, 2016)
  • "Vestards Šimkus spēlē Rahmaņinovu" (Artalinna, 2014)
  • "Atsaukšanās" (Upe, 2014)
  • "Wagner Idyll" (ARS Produktion, 2012)
  • Soloalbums "Intervija ar Bēthovenu" (ARS Produktion, 2011)
  • "Antonio Soler. Sonatas Nos. 16-27" (Naxos, 2011)
  • "Pēteris Vasks. Gadalaiki" (Wergo, 2010)
  • "Glenn Gould. Piano Works" (Schott Music & Media, 2006)
  • Soloalbums "Fantāzijas" (Carmina Baltica, 2003)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Helēna Gintere. PIANISTS VESTARDS ŠIMKUS Jaunā Gaita nr. 276., 2014. gada pavasaris
  2. Vestards Šimkus apprecējies Kasjauns.lv
  3. «Lielā Kristapa laureāti 2016». lielaiskristaps.lv.
  4. «Paziņoti Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” laureāti». lielaiskristaps.lv. Skatīts: 2018. gada 13. novembrī.