Pāriet uz saturu

Aleksandrs Bartaševičs

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par 1965. gadā dzimušo politiķi. Par citām jēdziena Bartaševičs nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Aleksandrs Bartaševičs
Aleksandrs Bartaševičs 2009. gadā
Rēzeknes domes priekšsēdētājs
Amatā
2025. gada 27. jūnijs  2026. gada 10. februāris
Vietnieks (i) Aleksejs Stecs
Jānis Tutins
Prezidents Edgars Rinkēvičs
Premjerministrs Evika Siliņa
Priekštecis Aleksejs Stecs
Pēctecis Jānis Tutins (p.i.)
Amatā
2009. gada 1. jūlijs  2023. gada 2. novembris
Prezidents Valdis Zatlers
Andris Bērziņš
Raimonds Vējonis
Egils Levits
Edgars Rinkēvičs
Premjerministrs Valdis Dombrovskis
Laimdota Straujuma
Māris Kučinskis
Arturs Krišjānis Kariņš
Evika Siliņa
Priekštecis Juris Guntis Vjakse
Pēctecis Aleksejs Stecs

Dzimšanas dati 1965. gada 31. decembrī (60 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rēzekne, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Rēzekne, Latvija
Tautība latvietis[1]
Politiskā partija
Tēvs Anatolijs Bartaševičs
Māte Gaļina Bartaševiča
Dzīvesbiedrs(-e) Olga Bartaševiča (agrāk Mitina)
Bērni Vladislavs Bartaševičs
Profesija Inženieris-celtnieks
Augstskola Rīgas Tehniskā universitāte

Aleksandrs Bartaševičs (dzimis 1965. gada 31. decembrī Rēzeknē) ir latviešu inženieris un politiķis, bijis Rēzeknes domes priekšsēdētājs (2009—2023; 2025—2026), kā arī četru Saeimas sasaukumu deputāts no partijas "Saskaņa" un Saeimas sekretāra biedrs.[2] A. Bartaševičs ir partijas "Kopā Latvijai" dibinātājs un vadītājs.

Arī viņa tēvs Anatolijs Bartaševičs bija Latvijas parlamenta deputāts, tāpat politikai bija pievērsies brālis uzņēmējs Mihails Bartaševičs un dēls Vladislavs Bartaševičs, kurš ir ievēlēts Rīgas domē.

Politiskā darbība

[rediģēt | labot pirmkodu]

1993. gadā A. Bartaševiču ievēlēja par 5. Saeimas deputātu no "Līdztiesības" saraksta. Vēlētāju atbalstu viņš guva arī 6. Saeimas vēlēšanās 1995. gadā un 6. Saeimā darbojās kā Latvijas Sociālistiskās partijas pārstāvis. 1998. gadā A. Bartaševiču ievēlēja par 7. Saeimas deputātu no Tautas Saskaņas partijas, un viņš bija Saeimas sekretāra biedrs un Saeimas prezidija loceklis. Šo amatu saglabāja arī 8. SaeimāPCTVL pārstāvis.

2004. gadā A. Bartaševičs nesekmīgi kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās no Tautas Saskaņas partijas. 2005. gadā viņš zaudēja Saeimas sekretāra biedra amatu.

2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās viņu ievēlēja par Rēzeknes domes deputātu un domes priekšsēdētāju no apvienības "Saskaņas Centrs" saraksta. Vēlētāju atbalstu viņš saņēma arī vēlākajās pašvaldību vēlēšanās: 2013. gadā, 2017. gadā un 2021. gadā, vienmēr saglabājot domes priekšsēdētāja amatu.

2023. gada sākumā viņu izslēdza no partijas "Saskaņa", kam par iemeslu bija A. Bartaševiča neviennozīmīgā pozīcija par Krievijas iebrukumu Ukrainā.[3] 2. aprīlī viņš Rēzeknē nodibināja jaunu politisko partiju "Kopā Latvijai", kļūstot par tās valdes priekšsēdētāju.[4]

2023. gadā Rēzeknes pilsētas budžetā atklājās teju 4 miljonu eiro iztrūkums, kas apdraudēja gan vietējos, gan Eiropas Savienības atbalstītos pilsētā sāktos attīstības projektus. 2. novembrī ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministres Ingas Bērziņas rīkojumu Bartaševiču atstādināja no priekšsēdētāja amata par "būtiskiem un sistemātiskiem pārkāpumiem, vadot domes darbu un atbildot par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību", [5] saistībā ar iepriekšējā ministra Māra Sprindžuka uzsākto pārbaudi.[6]

2025. gada pašvaldību vēlēšanās A. Bartaševiču no jauna ievēlēja par Rēzeknes domes deputātu kā partiju "Latvija pirmajā vietā" un "Kopā Latvijai" apvienības saraksta līderi un kandidātu domes priekšsēdētāja amatam. Pirmajā domes sēdē ievēlēts atkārtoti par Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāju. Taču 2026. gada februārī tika ziņots, ka Bartaševičs nav saņēmis domes priekšsēdētājam nepieciešamo pielaidi valsts noslēpumam, tāpēc viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars pieprasīja viņa atkāpšanos no amata[7] un pēc paskaidrojuma saņemšanas atstādināja Bartaševiču no domes priekššēdētāja amata.[8]

Apbalvojumi

[rediģēt | labot pirmkodu]
  1. «Aleksandrs Bartaševičs — ziņas par deputāta kandidātu 8. Saeimas vēlēšanās». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2004. gada 27. jūlijā. Skatīts: 2011. gada 25. janvārī.
  2. «Aleksandrs Bartaševičs — Politisko partiju apvienība "Saskaņas Centrs"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 5. oktobrī. Skatīts: 2011. gada 25. janvārī.
  3. «Rēzeknes mērs Bartaševičs pieļauj iespēju veidot jaunu reģionālo partiju; domes opozīcija gatavojas gāzt mēru». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-02-23.
  4. «Bartaševičs ar domubiedriem aiz slēgtām durvīm nodibinājis jaunu partiju «Kopā Latvijai»». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-04-03.
  5. «VARAM ministre atstādina Rēzeknes mēru Bartaševiču». www.delfi.lv (latviešu). 2023-11-02. Skatīts: 2023-11-02.
  6. «VARAM uzsāk Bartaševiča atlaišanas procesu; Sprindžuks komentē situāciju». www.tv3.lv (latviešu). 2023-9-13. Skatīts: 2023-11-02.
  7. Raivis Spalvēns. «Bartaševičs nesaņem pielaidi valsts noslēpumam; Čudars pieprasa Rēzeknes mēram atkāpties». Delfi (latviešu), 2026-02-02. Skatīts: 2026-02-03.
  8. «Ministrs atstādina pielaidi valsts noslēpumam nesaņēmušo Rēzeknes mēru Bartaševiču». Lsm (latviešu). 2026-02-10. Skatīts: 2026-02-10.
  9. Vivanta Volkova. «Pareizticīgā baznīca apbalvo mērus un uzņēmējus. Kas saņēmis svētmocekļa ordeni, kas medaļu?». LA.LV (latviešu), 2020. gada 27. septembrī. Skatīts: 2020-07-26.

Ārējās saites

[rediģēt | labot pirmkodu]


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Juris Guntis Vjakse
Aleksejs Stecs
Rēzeknes domes priekšsēdētājs
2009. gada 1. jūlijs2023. gada 2. novembris
2025. gada 27. jūnijspašlaik
Pēctecis:
Aleksejs Stecs
Jānis Tutins (p.i)