Azur (pavadonis)

	Azur
	;
KA veids	zemes zinātnes
Operators	Federālā Zinātnisko pētījumu ministrija, Vācija; NASA, ASV
Izgatavotāji	Bölkow GmbH, Gesellschaft für Weltraumforschung mbH
Starts	08.11.1969. 01:52 UTC
Starta vieta	Vandenberga SLC-5 ASV
Nesējraķete	Scout B, ASV
Aktivitātes beigas	29.05.1970.
NSSDC ID	1969-097A
SCN	04221
Masa	72 kg
Enerģija	saules baterijas
Orbītas elementi
Centr. ķermenis	Zeme
Orbītas veids	LEO
Slīpums	102,70°
Apogejs	1445 km
Perigejs	368 km

Azur bija Rietumvācijas pirmais pavadonis. Tas orbītā tika palaists 1969. gada novembrī un tika izmantots radiācijas joslu, Saules daļiņu un ziemeļblāzmu pētījumiem. Pavadonis darbojās līdz 1970. gada jūnijam.

Zinātniskā aparatūra

Kosmiskā aparāta zinātniskie uzdevumi bija šādi:

skenēt iekšējās zonas protonu un elektronu enerģijas spektru,
izmērīt elektronu plūsmas enerģijas, kas lielākas par 40 keV, kas ir paralēlas, antiparalēlas un perpendikulāras spēka magnētiskajām līnijām virs ziemeļblāzmu zonas, un izmērīt saistīto optisko emisiju,
fiksēt saules protonus.

Azur bija 7 instrumenti ar masu 17 kg:

plūsmas vārtu magnetometrs
protonu alfa teleskops
protonu teleskops
protonu elektronu detektors
Geigera caurulīšu elektronu skaitītāji
Geigera—Millera skaitītājs
ziemeļblāzmas fotometri

Pirmsstarta vēsture

1965. gada 17. jūlijā Vācijas Federālā Zinātnisko pētījumu ministrija (Bundesministerium für wissenschaftliche Forschung, BMwF) noslēdza sadarbības līgumu ar ASV NASA ar mērķi, lai orbītā palaistu Vācijas zinātnisko pavadoni Zemes iekšējo radiācijas joslu pētīšanai. ASV nodrošinātu nesējraķeti, pavadoņa palaišanu, sekošanu kosmiskajam aparātam un datu uztveršanu, kā arī BMwF personāla apmācību.

1966. gada jūnijā NASA kosmiskajam aparātam deva nosaukumu GRS-A (German Research Satellite-A). 1968. gada sākumā BMwF pavadonim izvēlējās nosaukumu Azur, kas nozīmē "zilās debesis". Oficiāli pavadonis ieguva nosaukumu Azur pēc palaišanas.

Lidojuma gaita

Azur tika palaists 1969. gada 8. novembrī 01:52 UTC ar nesējraķeti Scout B no Vandenberga Gaisa spēku bāzes starta kompleksa SLC-5.

Aptuveni 24 stundas pēc starta orbītā izveidojās vadības sistēmas nestabilitāte, kas periodiski saglabājās visā lidojuma laikā. Lentes ierakstītājs sabojājās 8. decembrī. Pirms šīs kļūmes Vācijas projekta birojs bija aprēķinājis, ka 85 — 90 % Saules fizikas instrumentu darbojās normāli.

1970. gada jūlija sākumā sabojājās kosmiskā aparāta telemetrijas sistēma. 29. jūlijā sakari ar pavadoni pārtrūka, un tos neizdevās atjaunot.

Ārējās saites

35 Jahre AZUR - Am 08. November 1969 startete Deutschlands erster Forschungssatellit DLR, 2004-11-05 (vāciski)
Azur (GRS 1) Gunter Dirk Krebs (angliski)
Azur David Darling Encyclopedia