Bārtavas līdzenums

Vikipēdijas lapa
Bārtavas līdzenums
Bārtavas līdzenums
Bārtavas līdzenums pie Baidzeles
Novietojums Kurzeme
Valstis Karogs: Latvija Latvija
Ietilpst Piejūras zemienē
Garums 70 km
Platums 5—20 km
Platība 859 km2
Augstākais kalns Pūsēnu kalns
Augstums 36,8 m
Pilsētas Liepāja
Koordinātas 56°20′N 21°10′E / 56.333°N 21.167°E / 56.333; 21.167Koordinātas: 56°20′N 21°10′E / 56.333°N 21.167°E / 56.333; 21.167
Bārtavas līdzenums (Latvija)
Bārtavas līdzenums
Bārtavas līdzenums

Bārtavas līdzenums ir dabas apvidus Piejūras zemienē Kurzemes dienvidrietumos.[1] Stiepjas vairāk kā 70 km garumā ziemeļu—dienvidu virzienā no Medzes līdz Lietuvas robežai gar Baltijas jūras piekrasti. Ziemeļos robežojas ar Piemares līdzenumu, austrumos pa kādreizējo Baltijas ledus ezera krastu — ar Vārtājas viļņoto līdzenumu. Augstākais punkts ir Pūsēnu kalna kāpa 36,8 m vjl ziemeļos no Jūrmalciema.

Ģeoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdzenuma pamatiežu virsu ziemeļdaļā veido galvenokārt augšdevona nogulumi — dolomīti, dolomītmerģeļi, smilšakmeņi, kas atsedzas pie Kapsēdes. Uz dienvidiem no Liepājas izplatīti karbona, triasa un juras karbonātieži, smilts, smilšakmeņi, aleirolīti, māls.

Pamatiežus klāj līdz 30 m bieza kvartāra nogulumu sega — galvenokārt glacigēnie un starpleduslaikmeta smilšainie un aleirītiskie nogulumi, ko lielā līdzenuma daļā sedz dažādo Baltijas jūras attīstības stadiju limnoglaciālie nogulumi (smilts, grants, aleirīti, sapropelis, oļi un laukakmeņi).

Reljefs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reljefs veidojies pēcleduslaikmetā Baltijas ledus ezera un Baltijas jūras abrāzijas un akumulācijas procesu ietekmē. Virsa līdzena vai nedaudz viļņota, lēzeni pazeminās no 10—20 m vjl austrumdaļā līdz 0—8 m vjl vidusdaļā. Gar piekrasti stiepjas kāpu zona; augstākās kāpas atrodas pie JūrmalciemaLatvijas augstākā kāpa Pūsēnu kalns (36,8 m vjl), Pāļu kalns (36,4 m vjl) un Ķupu kāpa (34,1 m vjl).

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Klimats mēreni silts un mitrs ar izteiktu Baltijas jūras ietekmi, ko nosaka valdošie rietumu un dienvidrietumu vēji. Ziemas vēsas, mākoņainas, ar atkušņiem. Gada vidējā temperatūra ir 6,75 °C; janvārī — –3,0 °C, jūlijā — 16,5 °C. Bezsala periods 173 dienas — visgarākais Latvijā. Nokrišņi 700—800 mm. Sniega sega nepastāvīga; izveidojas pēc decembra beigās un janvāra sākumā, saglabājas līdz marta vidum, tās biezums ap 10—20 cm.

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Upju tīklu veido Baltijas jūras piekrastes upes — Bārta ar Jēčupi un Toseli, Otaņķe, Ālande, Dorupe. Upēm raksturīgs mazs kritums un rāms plūdums.

Ezeri aizņem 9 % līdzenuma teritorijas. Pēc izcelsmes tie ir Litorīnas jūras relikti, lagūnu ezeri — lieli un sekli. Lielākie ir Liepājas ezers, Papes ezers un Tosmares ezers. Daudz purvu, kas aizņem 11 % teritorijas.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas daba. 1. sējums. Rīga : Preses nams. 1994. 135. lpp.