Engures līdzenums

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Engures līdzenums
Engures līdzenums
Ganības Engures ezera piekrastē
Kontinents Eiropa
Valstis Karogs: Latvija Latvija
Ietilpst Piejūras zemiene
Garums 75 km
Platums 2—18 km
Platība 906 km2
Augstums 23 m
Koordinātas 57°19′N 23°0′E / 57.317°N 23.000°E / 57.317; 23.000Koordinātas: 57°19′N 23°0′E / 57.317°N 23.000°E / 57.317; 23.000
Engures līdzenums (Latvija)
Engures līdzenums
Engures līdzenums

Engures līdzenums ir dabas apvidus Piejūras zemienes rietumu daļā Kurzemē. Izvietojies Rīgas jūras līča rietumu piekrastē, administratīvi ietilpst Rojas, Mērsraga, Talsu, Kandavas, Tukuma un Engures novados.[1] Stiepjas gar līča piekrasti 75 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā. Ziemeļrietumos robežojas ar Piejūras zemienes Irves līdzenumu, dienvidaustrumos — Rīgavas līdzenumu. Austrumos un dienvidaustrumos robežojas ar Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu un Vanemas pauguraini. Līdzenuma vidusdaļā izvietojies plašais Engures ezers.

Ģeoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdzenuma pamatiežu virsu veido galvenokārt vidusdevona un augšdevona smilšakmeņi un aleirolīti, nelielā teritorijā dienvidaustrumos — karbonātieži un ģipšakmeņi. Pamatiežu virsa pārsvarā atrodas zem jūras līmeņa. To sedz plāna, mazāk kā 10 m bieza kvartāra nogulumu sega, kas tikai dienvidos no Engures ezera pārsniedz 20 m.

Reljefs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdzenuma teritorijas lielāko daļu aizņem Baltijas ledus ezera un Litorīnas jūras smilšainie akumulatīvie līdzenumi, kuru virsa pakāpeniski paceļas līdz 36 m vjl. Rīgas jūras līča piekrastē paceļas mūsdienu kāpu vaļņi. Starp Mērsragu un Enguri līča krastā laukakmeņi. Kaltenes apkaimē sastopamas režģveida konfigurācijas rievotās morēnas, tā sauktās «velna kalvas». Starp Apšuciemu un Ragaciemu ir kangaru—vigu reljefs.

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Klimats mēreni silts, nedaudz mitrs. Gada vidējā temperatūra ap 6.25 °C, janvāra — –4 °C, jūlija — 16,5 °C. Bezsala periods rietumu daļā 143—160 dienas, nokrišņu daudzums — 600—700 mm gadā. Sniega sega veidojas pēc 30. decembra, nokūst marta otrajā pusē; tās biezums līdz 16—20 cm.

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Engures līdzenuma upes pieder Rīgas jūras līča baseinam. Līdzenumā teritorijā lielākoties ir tikai upju lejteces. Lielākās ir Roja, Grīva, Dzedrupe, Dursupe, Jurģupe un Melnupe.

Līdzenuma centrālajā daļā atrodas bijušās Litorīnas jūras lagūnaEngures ezers, ko no Rīgas jūras līča norobežo piekrastes kāpu josla. Otrs lielākais ir Vanadziņu ezers (3,2 ha).

Reljefa īpatnību dēļ līdzenumā ir pavājināta virszemes notece un augsts gruntsūdens līmenis, tādēļ daudz zemo purvu. Lielākie ir Puņu pļavas (1184 ha; nosusināts), Ūlu purvs (394 ha), Dzilnu purvs (382 ha), Ploču pļava (217 ha), Mazais Ūlu purvs (170 ha).

Dabas aizsardzība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Engures ezeru un tai pieguļošo teritoriju aizņem 19 992 ha lielais Engures ezera dabas parks. Līdzenuma dienvidaustrumu daļa iestiepjas Ķemeru nacionālā parka teritorijā. Dienvidu piekrastē atrodas dabas liegumi Plieņciema kāpa un Apšuciema zāļu purvs. Pie Kaltenes atrodas īpaši aizsargājams ģeoloģiskais piemineklis Kaltenes kalvas.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas daba. 2. sējums. Rīga : Preses nams. 1995. 51. lpp.