Vitauts Ļūdēns

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Vitauts Ļūdēns
Personīgā informācija
Dzimis 1937. gada 28. janvārī
Jelgava, Karogs: Latvija Latvija
Miris 2010. gada 27. maijā (73 gadi)
Karogs: Latvija Latvija
Tautība latvietis
Dzīvesbiedre Velta Ļūdēna (dz. Freimane)
Literārā darbība
Nodarbošanās Dzejnieks
Valoda Latviešu valoda
Augstskola Latvijas Universitāte
Apbalvojumi Triju zvaigžņu ordenis

Vitauts Ļūdēns (dzimis 1937. gada 28. janvārī Jelgavā, miris 2010. gada 27. maijā) bija latviešu dzejnieks un publicists, pievērsies lirikai un liroepikai, īpašu uzmanību veltījis vēsturei un bērnu dzejai. Sakārtojis Edvarta Virzas un Elzas Stērstes darbu krājumus.

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

V. Ļūdēna māte Zelma bija Edvarta Virzas jaunākā māsa. Mācījās Bērzes septiņgadīgajā skolā un Bauskas 1. vidusskolā, strādāja Mežotnes mašīnu un traktoru stacijā par kombainieri un atslēdznieku. Studēja Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātē latviešu valodu un literatūru, pēcāk - žurnālistiku.

Strādāja par klubu darba metodiķi, kopš 1966. gada publicēja savu dzeju. No 1967. gada darbojās žurnālā „Liesma”, vēlāk laikrakstā „Literatūra un Māksla”.

Apbalvots ar Ojāra Vācieša prēmiju bērnu dzejā un ar Viļa Plūdoņa prēmiju. Ar V. Ļūdēna dzeju sarakstītas kora un estrādes dziesmas, arī Jura Pavītola 1972. gadā sarakstītā un 1982. gadā aizliegtā dziesma "Vairogi".

Miris no smadzeņu triekas 2010. gada 27. maijā, apglabāts Usmas pagasta kapos.[1][2]

Dzejoļu krājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Saules lidlauki, 1966
  • Pulksteņi, 1967
  • Trīsdesmitgadīgas acis, 1969
  • Rudzu putenī, 1971
  • Tāšu raksti, 1973
  • Usmas un Mežotnes sonetas, 1975
  • Vairogi, 1980 (Izlase)
  • Vara vārtos, 1980
  • Un meži, un meži, un meži, 1982
  • Laiva, 1984
  • Savās mājās, 1987 (Izlase un jauni dzejoļi)
  • Ziemeļzeme, 1991
  • Sudraba aplis, 1994
  • Dzīves stāsts un 33 dzejoļi, 1996
  • Zem debesu zeltainiem apiņiem, 2001

Dzeja un proza bērniem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zēni, zaķi, varavīksnes, 1966; Pāvu aste, lapsas aste, 1969; Miega dzirnas, 1971; Mārīte un vējš, 1971; Sisis Vijoļkāja, 1974; Maizes šūpulīši, 1975; Šņībīši Apelsīnijā, 1979; Meldru puikas, meldru vīri, 1981 (Izlase); Laimiņas valoda, 1983; Saulēniņi, 1986; Kalējdēls Didzis, 1986 (luga); Sudraba kalējs, tērauda kalējs. Sarunas ar Laimiņu par seniem laikiem Latvijā, 1991; Princis iet pa mākoņiem, 1993; Trešais susuriņš, 1998; Satiksimies avenēs, 1998; Pelēkās krāsas septiņi svētki, 2002; Klau, kur Vau? 2004.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]