Baldriānu dzimta
| Baldriānu dzimta | |
|---|---|
 Ārstnieciskais baldriāns (Valeriana officinalis) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Dipsaku rinda (Dipsacales) |
| Dzimta | Baldriānu dzimta (Valerianaceae) |
| Iedalījums | |
 Baldriānu dzimta Vikikrātuvē | |
Baldriānu dzimta (Valerianaceae) sastāv no 17 ģintīm ar vairāk nekā 400 sugām. Baldriānu ģints (Valeriana) aptver ap 200 sugu, kuras izplatītas aukstajos un mērenajos Eirāzijas, Ziemeļamerikas un Dienvidāfrikas apgabalos. Īpaši liela šīs ģints daudzveidība ir Andu kalnos Dienvidamerikā (ap 40% no kopējā sugu skaita). Vidusjūras apgabals un Tuvie Austrumi ir baldriņu ģints (Valerianella) izplatības centrs. Šajā ģintī ir ap 80 sugām. Vidusjūras apgabalā sasopamas arī Kentrantu (Centranthus) un Fediju jeb Āfrikas baldriānu (Fedia) ģintis.
Mūsdienu taksanomiskās sistēmas, piemēram, segsēkļu klasifikācijas taksonomiskā sistēma (APG) baldriānu dzimtu neizdala kā atsevišķu taksonu, un tās ģintis ir klasificētas Kaprifoliju dzimtā (Caprifoliaceae).[1]
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Baldriānu dzimtas pārstāvji pielāgojas dzīvei visdažādākajās vidēs: no augstkalnu un tundru aukstajiem apgabaliem līdz svelmainiem tuksnešiem, no kailām klintīm līdz mitrajiem purviem. Baldriāni var būt viengadīgi vai daudzgadīgi. Tie ir gan lakstaugi, gan puskrūmi un krūmi. Andu kalnu ziemeļu daļā baldriāni veido krūmus līdz 2,5 m augstumam. Baldriānu lapām ir visdažādākās formas. Parasti tās ir bez kātiņiem un pie stublāja piestiprinās ar savu pamatni. Baldriāni ir gan viendzimuma, gan divdzimumu augi. Ziedi parasti ir sīki un veido ziedkopas. Augļi — sausi, riekstveidīgi, viegli izsējas ar vēju.
Gandrīz visi daudzgadīgie baldriānu dzimtas pārstāvji izdala specifisku smaržu un tiem ir rūgtena piegarša. Tas izskaidrojams ar to, ka augu ēteriskās eļļas satur baldriānskābi, kamparu, vanerolu, kā arī specifiskus alkaloīdus un hatinīnu. Tāpēc šiem augiem ir nomierinoša, tonizējoša un stimulējoša iedarbība, kas ļauj tos plaši pielietot medicīnā. Ārstniecisko baldriānu kā ārstniecisku līdzekli pazina jau senajā Grieķijā (Dioskorīds), un Romā (Plīnijs). Kopš seniem laikiem no baldriānu dzimtas augiem gatavoja arī dažādas smēres un smaržas. Īpaši pazīstamas bija nardes, kas tika gatavotas no šīs dzimtas augiem. Īpaši pazīstama bija Indijas (īstā) narde, kuru gatavoja no Himalajos augošā Nardostaha (Nardostachys), kurš kā augstvērtīgs augs tika arī kultivēts. Eiropā bija izplatīta ķeltu narde. To gatavoja no Alpos augošā Ķeltu baldriāna (Valeriana celtica). Šo augu herbāriji smaržoja arī pēc 100 gadiem. Dienvideiropā un Centrālamerikā baldriānu dzimtas augus lieto arī pārtikā. Eiropā uzturā lieto auga lapas, bet Amerikā — saknes. Šīs dzimtas augi plaši tiek kultivēti arī dekoratīvos nolūkos.
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Aplūkojot baldriānu dzimtu, kā atsevišķu taksonu, tajā ir klasificētas šādas ģintis:
- ģints Aligera
- ģints Aretiastrum
- ģints Astrephia
- ģints Belonanthus
- ģints Centranthus
- ģints Fedia
- ģints Nardostachys
- ģints Patrinia
- ģints Phuodendron
- ģints Phyllactis
- ģints Plectritis
- ģints Pseudobetckea
- ģints Siphonella
- ģints Stangea
- ģints Triplostegia
- Baldriāni (Valeriana)
- Baldriņi (Valerianella)
Latvijā baldriānu dzimta ir pārstāvēta ar 2 ģintīm un 4 sugām:
- Ārstnieciskais baldriāns (Valeriana officinalis)
- Salātu baldriņš (Valerianella locusta)
- Zobainais baldriņš (Valerianella dentata)
- Uzpūstais baldriņš (Valerianella rimosa)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ THE ANGIOSPERM PHYLOGENY GROUP (2009-10). "An update of the Angiosperm Phylogeny Group classification for the orders and families of flowering plants: APG III: APG III" (en). Botanical Journal of the Linnean Society 161 (2): 105–121. doi:10.1111/j.1095-8339.2009.00996.x.
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Valerianaceae |