Baltais amūrs
| Baltais amūrs Ctenopharyngodon idella (Valenciennes, 1844) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Starspures (Actinopteri) |
| Kohorta | Kaulpūšļu kohorta (Otomorpha) |
| Kārta | Karpveidīgās (Cypriniformes) |
| Dzimta | Karpu dzimta (Cyprinidae) |
| Apakšdzimta | Amūru apakšdzimta (Squaliobarbinae) |
| Ģints | Baltie amūri (Ctenopharyngodon) |
| Suga | Baltais amūrs (Ctenopharyngodon idella) |
| Sinonīmi | |
| |
 Baltais amūrs Vikikrātuvē | |
Baltais amūrs (Ctenopharyngodon idella) ir liela auguma karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kas ir vienīgā suga balto amūru ģintī (Ctenopharyngodon).[1] Tā dabīgais izplatības areāls aptver Āzijas austrumus, sākot ar Vjetnamu dienvidos un beidzot ar Amūras upi Austrumsibīrijā.[2] Baltais amūrs ir vispopulārākā zivsaimniecībās audzētā zivju suga pasaulē, un katru gadu tiek iegūtas vairāk kā 5 milj. tonnas balto amūru.[3]
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Baltā amūra dabīgais izplatības areāls dienvidos aptver Honas upes baseinu Vjetnamā, turpinās pāri Ķīnai, sākoties ar Pērļu upes baseinu Dienvidķīnā un beidzoties ar Amūras baseinu Ziemeļķīnā un Sibīrijā.[1][2] Tas mājo arī ezeros un mākslīgajās ūdenstilpēs. Vēsturiski baltos amūrus kā pārtikas zivis audzēja Ķīnā, bet Eiropā un ASV tos iesākumā introducēja, lai varētu kontolēt dīķu veģetāciju. Baltais amūrs kopumā introducēts vairāk kā 40 valstīs.[2] Daudzos reģionos baltais amūrs negatīvi ietekmējis dabisko vidi, konkurējot ar vietējām zivju sugām, kā arī daudzviet ūdenstilpēs ievazājis Āzijas lenteni (Bothriocephalus opsarichthydis).[1][4]
Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijā baltais amūrs ievests ap 1960. gadu. 1970. gados ielaists Lubezerā, bet 1980. gadā Valdemārpils ezerā. Savvaļas populācijas izveidošanās Latvijā baltajam amūram nav zināma.[5]
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Baltais amūrs ir liela saldūdens zivs, kas turklāt ļoti ātri aug. Tā garums var sasniegt 125—150 cm, svars 45—50 kg,[1][5] bet parasti garums ir 60—100 cm Ķermenis baltajam amūram slaids, šķērsgriezumā ieapaļš.[5] Galva plata, ar ļoti īsu purna daļu.[4] Mute vērsta nedaudz uz leju, lūpas stingras (bez miesas) un bez taustekļiem.[1] Mugura zaļganbrūna, zaļgani vai dzeltenīgi pelēka, sāni un vēders zeltaini. Zvīņas lielas un platas ar tumšu maliņu, uz viduslīnijas 40—42 zvīņas. Rīkles zobi divās rindās, plati un ar rievotām malām.[1][4][5] Anālā spura atrodas tuvāk astei kā jebkurai citai karpu dzimtas zivij. Salīdzinot ar līdzīgo melno amūru, baltā amūra sāni ir gaiši, sudraboti.[1]
Uzvedība un barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Baltā amūra dabīgā vide ir subtropu un mērenās joslas ūdenstilpes, kas ir samērā seklas: lēnas, lielas upes, ezeri un dīķi ar bagātīgu veģetāciju. Spēj piemēroties samērā lielām ūdens temperatūras izmaiņām (0—38°C), izdzīvot vietās ar ļoti zemu skābekļa līmeni (līdz 0,5 ppm) un spēj dzīvot viegli sāļā ūdenī (līdz 10 ppt).[1][4] Uzturas nelielos baros, bet lielākas koncentrācijas veido, izvietojoties ziemošanas bedrēs. Pavasarī novērota līdz 500 km tāla migrācija, nārstošanai meklējot pietiekami straujus upju posmus.[4][5]
Barojas ar dažādiem ūdensaugiem un bentosu.[5] Dienā baltais amūrs, atkarībā no vecuma un lieluma, apēd 40—300% barības, salīdzinot ar paša ķermeņa svaru. Mazuļi barojas ar zooplanktonu un kukaiņiem, bet pieaugušie īpatņi barojas tikai ar augiem, priekšroku dodot mīkstākiem un maigākiem augiem. Novērojumos pierādījies, ka baltais amūrs dīķsaimniecībās ļoti efektīvi kontrolē šādus augus: vārpaino daudzlapi (Myriophyllum spicatum), mieturu hidrillu (Hydrilla verticillata), ūdens hiacinti (Eichhornia crassipes), mieturaļģes (Chara), Kanādas elodeju (Elodea canadensis), Brazīlijas elodeju (Egeria densa), ūdensziedus (Lemna) un citus augus.[4] Jo augstāka ūdens temperatūra, jo baltais amūrs vairāk ēd.[4]
Vairošanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimumgatavību baltais amūrs sasniedz 2—12 gadu vecumā, sasniedzot 33—90 cm garumu.[5] Tēviņi parasti dzimumgatavību sasniedz 2 gadu vecumā, mātītes 3 gados.[4] Nārsto no aprīļa līdz augustam plūdu laikā, kad ūdens temperatūra ir 17—30°C.[5] Ūdens līmenim tilpnē ir jāpaceļas vismaz par 20 cm.[4] Auglība no 29 000 līdz 2,5 milj. ikru. Baltajam amūram raksturīgs porciju (2—3 piegājienos) vai vienlaicīgs nārsts, kas ilgst 20—25 dienas. Ikri pelaģiski vai puspelaģiski un pēc iznēršanas peld lejup pa straumi. To attīstība ilgst 1—4 dienas, atkarībā no ūdens siltuma. Ikru attīstības dienās ļoti svarīgs ir arī augsts skābekļa līmenis. Kāpuri pelaģiski un uzreiz pēc izšķilšanās slēpjas starp augiem.[4][5] Baltais amūrs var sasniegt 21—22 gadu vecumu.[1][5]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 1,8 FishBase: Subfamily: Squaliobarbinae
- ↑ 2,0 2,1 2,2 FAO: Ctenopharyngodon idellus (Valenciennes, 1844)
- ↑ «World aquaculture production of fish, crustaceans, molluscs, etc., by principal species in 2013». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 18. maijā. Skatīts: 2017. gada 12. februārī.
- ↑ 4,00 4,01 4,02 4,03 4,04 4,05 4,06 4,07 4,08 4,09 Global Invasive Species Database: Ctenopharyngodon idella
- ↑ 5,00 5,01 5,02 5,03 5,04 5,05 5,06 5,07 5,08 5,09 Latvijas Daba: Baltais amūrs