Barklaji de Tolli

Barklaji de Tolli (vācu: Barclay de Tolly) ir vācbaltiešu dzimta, kas 17. gadsimtā ieradās no Skotijas. 18. gadsimtā Barklaji piederēja Rīgas patriciešu kārtai, Augusts Vilhelms Barklajs de Tolli (1752—1826) bija Rīgas birģermeistars. Krievijas Impērijas ģenerālfeldmaršals Mihaels Andreass Barklajs de Tolli 1813. gadā ieguva grāfa titulu, bet 1815. gadā firsta (kņaza) titulu.

Vēsture

Dzimta atzarojusies no Aberdīnas Tuī (Towie, Tolly) Barklaju klana, tomēr tiešā senču līnija izsekojama līdz tirgotājam Pīteram Barklajam (miris 1661), kurš Trīsdesmitgadu kara laikā pārcēlās uz Rostoku.

Viņa dēls Johans Stefans (1638—1694) pārcēlās uz dzīvi Zviedru Vidzemē, ieguva Rīgas namnieka tiesības, bija Rīgas rātskungs, bet mazdēls Vilhelms Stefans (1675—1735) ieguva savā īpašumā Tolkas muižu (Tolkenhof). Viņam bija divi dēli, no kuriem vecākais Johans Vilhelms Barklajs de Tolli (1720—1762) nodarbojās ar koku eksportu Septiņgadu kara laikā un kļuva par Rīgas Lielās ģildes eltermani (viņa dēls Augusts Vilhelms kļuva par Rīgas birģermeistaru), bet jaunākais dēls Veinholds Gothards (1726—1781) dienēja Krievijas Impērijas armijā, pēc atvaļināšanās no dienesta viņš apprecējās ar Margaretu Elizabeti fon Smitenu (1733—1771) un dzīvoja Liellugažu muižā (vācu: Luhde-Großhof, igauņu: Paju mõis) pie tagadējās Latvijas-Igaunijas robežas, vēlāk nomāja Laiksāres muižu (igauņu: Laiksaare mõis). Viņiem bija trīs dēli Akels Heinrihs (dzimis 1758), Ēriks Johans (1759—1819) un Mihaels Andreass Barklajs de Tolli (1761—1818), kas visi kļuva par Krievijas Impērijas armijas augsta ranga virsniekiem, un viena meita Kristīne Ģertrūde Anna, precējusies fon Līdere (von Lüder, 1770—1865).

Kristīnes Ģertrūdes fon Līderes meita Kristīne Auguste (1803—1887) apprecējās ar ģenerāli Vilhelmu fon Veimarnu (Weymarn). 1859. gadā viņu dēlam pulkvedim Aleksandram Veimarnam (1825—1905) un viņa pēcnācējiem atļāva pieņemt Barklaja de Tolli uzvārdu un titulu.