Ļaudonas draudzes novads

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Bērzaunes (Bersohn), Lazdonas (Lasdohn) un Ļaudonas (Laudohn) draudzes novadi (1798).
Ļaudonas draudzes novada muižas 1903. gadā (no Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen, 1904).
Ļaudonas luterāņu baznīca.
Ļaudonas pareizticīgo baznīca (2001).

Ļaudonas draudzes novads (vācu: Kirchspiel Laudohn) bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz Livonijas karam atradies Rīgas arhibīskapijas Ļaudonas pilsnovada sastāvā, 1457. gadā Ļaudonas pils minēta to piļu sarakstā, kam bija savs pilsnovads un draudze. Zviedru Vidzemes laikā apvienots ar Lubānas draudzes novadu. 1696. gadā Ļaudonā tika uzcelta krustveida luterāņu baznīca, pie tās dibināta draudzes skola zemnieku bērniem. Lielā Ziemeļu kara laikā 1703. gadā krievu karaspēks nopostīja Ļaudonas luterāņu baznīcu un muižu. 1710. gada mēra epidēmijā Lubānas un Ļaudonas draudzes novadā no 2213 iedzīvotājiem nomira 914 (41,3%).[1]

1818.—1820. gadā tika uzcelta jauna luterāņu baznīca. 1846. gadā krievu pareizticībā pārgājušais brāļu draudzes priesteris Dāvis Balodis Ļaudonā nodibināja pirmo latviešu pareizticīgo draudzi, 1863. gadā tika iesvētīta jauna mūra pareizticīgo baznīca, kas saglabājusies līdz mūsdienām.

Muižas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ļaudonas draudzes novadā 1826. gadā bija šādas muižas:[2], [3]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]