Nokia Bell Labs

Nokia Bell Labs
Darbības joma	telesakari, informācijas tehnoloģijas
Dibināts	1925. gadā (kā Bell Telephone Laboratories, Inc.)
Galvenais birojs	Murray Hill, Ņūdžersija, ASV
Galvenās personas	Markuss Veldons
Mātes uzņēmums	AT&T (1925–96) Western Electric (1925–83) Lucent (1996–2006) Alcatel-Lucent (2006–16) Nokia (Somija) (2016–tagad) ,
Tīmekļa vietne	www.bell-labs.com

Nokia Bell Labs jeb Bell Laboratories ir telesakaru uzņēmuma Nokia struktūrvienība, kas nodarbojas ar pētniecību un inovācijām. Galvenais birojs atrodas Murray Hill Ņūdžersijā ASV, laboratorijas atrodas gan ASV, gan arī citās valstīs.

Bell Labs zinātnieki veikuši pētījumus fizikas un informācijas tehnoloģiju jomā, kā arī devuši nozīmīgu ieguldījumu radioastronomijas attīstībā. Starp Bell Labs zinātnieku izgudrojumiem ir tranzistors, lāzers, lādiņa saites matrica, informācijas teorija, UNIX, programmēšanas valodas C, C++. Bell Labs strādājošie zinātnieki saņēmuši astoņas Nobela prēmijas un divas Tjūringa balvas.

Vēsture

1880. gadā Francijas valdība par telefona izgudrošanu Aleksandru Bellu apbalvoja ar Voltas balvu 50 000 frankiem (aptuveni 250 000 mūsdienu dolāri). Bells balvu izmantoja, Vašingtonā dibinot laboratoriju Volta Laboratory (Alexander Graham Bell Laboratory) sadarbībā ar Čārlzu Samneru Teinteru un savu brālēnu Čičesteru Bellu. Laboratorija sākotnēji nodarbojās ar skaņas analīzi, ierakstīšanu un pārraidīšanu. 1893. gadā laboratorijai tika uzcelta jauna ēka.

1884. gadā American Bell Telephone Company izveidoja Mehānikas nodaļu.

1925. gadā kopuzņēmumā Bell Telephone Laboratories, Inc. tika apvienotas Western Electric pētniecības laboratorijas un American Telephone & Telegraph company (AT&T) inženierijas nodaļa. Tā galvenais uzdevums bija plānot, projektēt un atbalstīt iekārtas, kuras Western Electric ražoja Bell System uzņēmumiem. Šīs iekārtas bija telefoni, telefonu komunikatori, pārraidīšanas iekārtas. Bell Labs arī konsultēja Bell Telephone Company un ASV valdību. Daudzi darbinieki bija nodarbināti fundamentālos zinātnes pētījumos. Līdz 1940. gadiem Bell Labs ēkas atradās Ņujorkā un Ņūdžersijā. Vēlāk laboratorijas izveidotas citur ASV un pasaulē.

1982. gadā ASV valdība pieņēma lēmumu no AT&T atdalīt vietējo telefona pakalpojumu sniedzēju Bell System un to sadalīt atsevišķos uzņēmumos. Lai nodrošinātu vietējo telefona sistēmu pētniecības un attīstības funkcijas, 1983. gadā no Bell Labs atdalīts uzņēmums Central Services Organization (vēlāk Bellcore, tagad Telcordia Technologies). Savukārt Bell Telephone Laboratories, Inc. kļuva par AT&T Technologies (bijušā Western Electric) 100 % meitas uzņēmumu.

1996. gadā AT&T lielāko daļu iekārtu izgatavošanas biznesa atdalīja atsevišķā uzņēmumā Lucent Technologies; tam tika nodots arī Bell Laboratories. AT&T atstāja nelielu daļu pētnieku, izveidojot apakšvienību AT&T Labs.

2006. gadā Lucent Technologies apvienojās ar Francijas Alcatel uzņēmumā Alcatel-Lucent. Tas radīja bažas ASV, kur Bell Labs darbojas militārās jomas projektos. Lai uzraudzītu Bell Laboratories un Lucent slepenos ASV valdības līgumus, tika izveidots atsevišķs uzņēmums LGS Innovations ar amerikāņu padomi. 2007. gada decembrī paziņots, ka apvienoto uzņēmumu pētniecības nodaļas Lucent Bell Laboratories un Alcatel Research and Innovation apvienosies un turpmāk darbosies ar nosaukumu Bell Laboratories.

Logotips no 2016. līdz 2023. gadam

2008. gada 28. augustā Alcatel-Lucent paziņoja, ka neturpinās fundamentālās zinātnes, materiālu fizikas un pusvadītāju pētījumus, turpmāk koncentrējoties uz tūlītējas atdeves jomām, tādām kā datortīkli, ātrdarbīga elektronika, bezvadu tīkli, nanotehnoloģijas un programmatūra.

2016. gada 14. janvārī Alcatel-Lucent apvienojās ar Somijas Nokia, līdz ar to Bell Labs nonāca Nokia kontrolē.

Lielākie atklājumi

Nobela prēmijas:

• 1937. gadā Klintons Deivisons saņēma Nobela prēmiju fizikā par elektronu difrakcijas atklāšanu.
• 1956. gadā Džons Bardīns, Viljams Šoklijs un Volters Brateins saņēma Nobela prēmiju fizikā par tranzistora izgudrošanu.
• 1977. gadā Filips Andersons saņēma Nobela prēmiju fizikā par elektronu struktūras pētījumiem magnētiskās un nesakārtotās sistēmās.
• 1978. gadā Arno Penziass un Roberts Vilsons saņēma Nobela prēmiju fizikā par reliktstarojuma atklāšanu.
• 1997. gadā Stīvens Ču saņēma Nobela prēmiju fizikā par metodes izstrādāšanu, ar kuru var atdzesēt un notvert atomu ar lāzera gaismu.
• 1998. gadā Horsts Štrermers, Roberts Laflins un Daniels Cui saņēma Nobela prēmiju fizikā par frakcionāla kvantu Holla efekta atklāšanu.
• 2009. gadā Vilards Boils un Džordžs Smits saņēma Nobela prēmiju fizikā par lādiņa saites matricas izgudrošanu.
• 2014. gadā Ēriks Betcigs saņēma Nobela prēmiju ķīmijā par augstas izšķirtspējas fluoriscentās mikroskopijas attīstīšanu.

Tjūringa balvas:

• 1968. gadā Ričards Hamings par darbu ar skaitliskajam metodēm, automātiskajām kodēšanas sistēmām un kļūdas nosakošiem un labojošiem kodējumiem.
• 1983. gadā Kenets Tompsons un Deniss Ričijs par vispārīgas operētājsistēmu teorijas izstrādi un īpaši par UNIX operētājsistēmas realizāciju.

Sasniegumu hronoloģija

1920. gadi

1925. gadā Bell Labs pirmoreiz publiski demonstrēja faksimila pārraidīšanu. 1926. gadā izstrādāta kinofilmu skaņas sinhronizācijas sistēma, konkurējot ar Fox Movietone un DeForest Phonofilm sistēmām. 1927. gadā Bell darbinieku grupa Herberta Aivza vadībā veica 128 rindu televīzijas attēla pārraidi lielā attālumā no Vašingtonas uz Ņujorku.

1924. gadā Bell Labs fiziķis Volters Šūhārts piedāvāja kontroles karti kā metodi, lai pēc statistiskās kontroles noteiktu procesa stāvokli. Šūhārta metode kalpoja par pamatu statistiskajai procesu kontrolei. 1920. gados Gilberts Vernams un Joseph Mauborgne izgudroja neuzlaužamu vienas kartītes šifrēšanas metodi, kura tika izmantota telegrāfam.

1928. gadā Harijs Naikvists piedāvāja teorētisko modeli siltuma troksnim, kuru 1926. gadā pirmoreiz rezistorā izmērīja Džons Džonsons.

1930. gadi

1931. gadā Karls Janskis dibināja radioastronomiju, pētot traucējumus liela attāluma īsviļņu sakaros. Viņš atklāja pastāvīgu radioviļņu avotu Piena Ceļa centrā.

1933. gadā tiešraidē pārraidīts stereo skaņas signāls. 1937. gadā izgudrots pirmais runas sintezators vokoders.

1940. gadi

1940. gadu sākumā Rasels Ols izgudroja saules baterijas. 1943. gadā Bell Labs izstrādāja pirmo ciparu balss kodēšanas un pārraides sistēmu SIGSALY, kuru Sabiedrotie izmantoja Otrajā pasaules karā. 1940. gados Bell Labs izstrādāja elektroniskos kalkulatorus artilērijai.

1947. gadā Džons Bardīns, Viljams Šoklijs un Volters Brateins izgudroja tranzistoru. 1947. gadā Ričards Hemmings izgudroja kļūdu noteikšanas un labošanas metodi, kuru nosauca par Hemminga kodu. 1948. gadā Klods Šenons vienu no fundamentālākajiem darbiem informācijas teorijā "Sakaru matemātikas teorija" (A Mathematical Theory of Communication). 1949. gadā Šenons publicēja darbu "Slepeno sistēmu sakaru teorija" (Communication Theory of Secrecy Systems), kas kalpoja par pamatu mūsdienu kriptogrāfijai.

1950. gadi

1952. gadā Viljams Gardners Pfanns atklāja zonālās kausēšanas metodi, kas ļāva uzlabot pusvadītāju attīrīšanu.

1950. gados lielas aktivitātes notika informācijas teorijā. Tika attīstīta datu pārraidīšana ar mikroviļņiem, tālsarunu tieša savienošana, retranslatori, 5XB komutators. 1953. gadā Moriss Karno izstrādāja Karno karti, kas uzlaboja Būla algebras izteiksmju uztveri. 1954. gadā izstrādātas pirmās mūsdienu saules baterijas. 1956. gadā Bell Labs sadarbojoties ar AT&T un Apvienotās Karalistes un Kanādas telefona uzņēmumiem, ieklāts pirmais Transatlantijas telefona kabelis TAT-1. 1957. gadā Makss Metjūss izveidoja pirmo datorprogrammu MUSIC, kas spēlē elektronisko mūziku. Roberts Praims un Džozefs Kraskels izstrādāja jaunus alkatīgos algoritmus, tādējādi revolucionējot datortīklu konstruēšanu. 1958. gadā Artūrs Šavlovs un Čārlzs Taunss pirmoreiz aprakstīja lāzeru.

1960. gadi

1960. gadā Ali Džavans, Viljams Benets un Donalds Heriots veiksmīgi iedarbināja pirmo gāzes lāzeru. 1960. gadā Davons Kāngs un Martin Atalla izgudroja metāla oksīda pusvadītāju lauka efekta tranzistoru (MOSFET). 1962. gadā Gerhards Sesslers un Džeimss Vests izgudroja elektreta mikrofonu. 1962. gadā palaists Džona Pīrsa vadībā izgatavotais sakaru pavadonis Telstar 1. 1964. gadā Kumars Patels izgudroja oglekļa dioksīda lāzeru. 1965. gadā Arno Penziass un Roberts Vilsons atklāja reliktstarojumu. 1960. gadu vidū Bell Labs izveidotas pirmās datora animētās filmas. Kens Knovltons izveidoja datoranimācijas valodu BEFLIX. 1966. gadā R. Čangs izstrādāja kompleksu modulācijas shēmu datu pārraidei OFDM. 1968. gadā Dž. Arturs un A. Čo izstrādāja molekulārā kūļa epitaksiju, kas pusvadītāju mikroshēmas un lāzera matricas ļāva izgatavot pa vienam atomu līmenim vienā reizē. 1969. gadā Kenets Tompsons un Deniss Ričijs izveidoja operētājsistēmu UNIX. 1969. gadā Vilards Boils un Džordžs Smits izgudroja lādiņa saites matricu.

1970. gadi

1970. gados Bell Labs aizvien vairāk izgudrojumu veica datoru un informācijas tehnoloģiju jomā. 1972. gadā Deniss Ričijs izstrādāja kompilējamu programmēšanas valodu C, lai aizstātu interpretējamo valodu B un pārrakstītu operētājsistēmu UNIX. Alfreds Aho, Pīters Veinbergers un Braiens Kernigens izstrādāja valodu AWK teksta apstrādei. 1970. gados A. Maikls Nolls izstrādāja 3 dimensiju ievades ierīci ar taustes spēju, apgādātu ar stereoskopisku datora displeju. 1970. gados Bell Labs izstrādāja sakaru sistēmas, kas balstītas uz tranzistoriem un atmiņā glabātām kontroles programmām, lai aizvietotu elektromehāniskās sistēmas. 1970. gados izstrādāta analogā pirmās paaudzes mobilā telefona sistēma AMPS. 1971. gadā Erna Šneiders Hūvers uzlaboja uzdevumu prioritāšu sistēmu datorizētām telefona centrālēm. 1976. gadā Džordžijā pirmoreiz izmēģināta optiskās šķiedras datu pārraides sistēma. Izstrādāts tīkla komutators 4ESS.

1980. gadi

1980. gadā demonstrēts pirmais 32 bitu viena kristāla mikroprocesors Bellmac 32. 1980. gadā patentētas ciparu mobilo telefonu tehnoloģijas TDMA un CDMA. 1982. gadā Horsts Štrermers, Roberts Laflins un Daniels Cui atklāja frakcionālo kvantu Holla efektu. 1983. gadā Bjarne Stroustrups izstrādāja C valodas paplašinājumu C++. 1984. gadā demonstrēta pirmā fotokonduktīvā antena pikosekunžu elektromagnētiskajam starojumam, kas kļuva par pamatu terahercu laika domēna spektroskopijai. 1984. gadā Narendra Karmarkars izstrādāja lineārās programmēšanas Karmarkara algoritmu. 1980. gados izstrādāts tīkla komutators 5ESS. 1985. gadā Stīvena Ču vadībā veikta lāzera atdzesēšana, lai palēninātu un manipulētu atomus. 1985. gadā Roberts Fourers, Deivids Gejs un Braien Kernigens izstrādāja algebriskās modelēšanas valodu AMPL. 1980. gados izstrādāta operētājsistēma Plan 9, lai ar to aizstātu Unix. 1980. gados izstrādāts elektroniskais instruments radiobungas ar trīs dimensiju manipulatoru. 1988. gadā darbu sāka pirmais transatlantiskais optiskās šķiedras kabelis TAT-8.

1990. gadi

1991. gadā patentēta 56K modema tehnoloģija. 1994. gadā Federiko Kampasso, Alfreds Čo, Džeroms Feists izgudroja kvantu kaskādes lāzeru, vēlāk to uzlaboja Klaira Gmahla. 1994. gadā Pīters Šors izstrādāja kvantu faktorizācijas algoritmu. 1995. gadā izlaists augstražīgs datubāzes dzinis Dali (vēlāk kā produkts pārdēvēts par DataBlitz). 1996. gadā Loida Heriota vadībā izstrādāta elektronu litogrāfija SCALPEL, ar kuru mikroshēmās varēja uzklāt izvēlētus atomus. 1996. gadā izlaista operētājsistēma Inferno, kuru izstrādāja Denis Ričija vadībā, izmantojot paralēlās skaitļošanas programmēšanas valodu Limbo. 1997. gadā izlaists mazākais tranzistors (60 nanometri, 182 atomu platumā).

2000. gadi

2000. gados Bell Labs izstrādāja DNS mašīnu; praksē 3D sakaros plaši tika ieviests progresīvais ģeometriskās saspiešanas algoritms; izgudrots elektriski darbināms organiskais lāzers; izveidota kosmiskās tumšās matērijas plaša mēroga karte; iegūts organiskais materiāls F-15, kas ļāva izgatavot organiskos tranzistorus.

2010. gadi

2014. gadā izmēģināta tehnoloģija XG-FAST, kas nodrošina datu pārraides ātrumu 10 Gb/s.

Ārējās saites

• Bell Labs Arhivēts 2007. gada 7. augustā, Wayback Machine vietnē.