Čārlzs Taunss

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Čārlzs Taunss
Charles Townes
Čārlzs Taunss 2007. gadā
Čārlzs Taunss 2007. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1915. gada 28. jūlijā
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Grīnvila, Dienvidkarolīna, ASV
Miris 2015. gada 27. janvārī (99 gadi)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Oklenda, Kalifornija, ASV
Zinātniskā darbība
Zinātne Fizika
Apbalvojumi Nobela prēmija fizikā (1964)

Čārlzs Hārds Taunss (angļu: Charles Hard Townes; dzimis 1915. gada 28. jūlijā, miris 2015. gada 27. janvārī)[1] bija amerikāņu fiziķis un pedagogs. Viens no kvantu elektrodinamikas pamatlicējiem.[2]

Izglītību ieguvis Fērmena universitātē, Djūka Universitātē un Kalifornijas Tehnoloģiju institūtā. Pēc Kalifornijas Tehnoloģiju institūta pabeigšanas sācis strādāt Bell Telephone Laboratories, Inc., pēc gandrīz desmit gadus ilgas strādāšanas tur kļuva par Kolumbijas Universitātes pasniedzēju. Bijis profesors arī Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā, Kalifornijas Universitātē Bērkli.

1953. gada decembrī kopā ar diviem saviem studentiem izgatavojis pirmo māzeru.[2] 1958. gadā Taunss un Artūrs Šavlovs parādīja, ka ir iespējams izgatavot līdzīgu ierīci, izmantojot gaismu — lāzeru.[2] Zinātniskie darbi mikroviļņu spektroskopijā, nelineārajā optikā, astrofizikā.[2]

1964. gadā kopā ar padomju fiziķiem Nikolaju Basovu un Aleksandru Prohorovu saņēmis Nobela prēmiju fizikā "par fundamentālu darbu kvantu elektronikas jomā, kas ļāva konstruēt oscilatorus un pastiprinātājus, kas darbojas saskaņā ar māzeralāzera principu".[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Apbalvojumi
Priekštecis:
Jūdžins Vīgners
Marija Geperta-Maiera
Hanss Jensens
Nobela prēmija fizikā
1964
kopā ar Nikolaju Basovu un Aleksandru Prohorovu
Pēctecis:
Ričards Fainmens, Džulians Švingers, Sinitiro Tomonaga