Bengālijas lapsa

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Bengālijas lapsa
Vulpes bengalensis (Shaw, 1800)
Bengālijas lapsa
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Plēsēji (Carnivora)
Dzimta Suņu dzimta (Canidae)
Ģints Lapsas (Vulpes)
Suga Bengālijas lapsa (Vulpes bengalensis)
Izplatība
Vulpes-bengalensis-map.png
Bengālijas lapsa Vikikrātuvē

Bengālijas lapsa (Vulpes bengalensis) jeb Indijas lapsa ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs, kas ir endēma Indijas subkontinenta lapsu suga. Tā mājo pustuksnešos un stepēs, krūmājos un mežos, dažādos kalnu biotopos, sākot ar Himalaju nogāzēm Nepālās un Pakistānas dienvidos. Sastopama visā Indijas teritorijā, izplatības areālam plešoties līdz Bangladešai dienvidaustrumos.[1]

Bengālijas lapsu medī, lai iegūtu kažokādu un arī gaļu. Dažādas tās ķermeņa daļas izmanto tradicionālajā medicīnā, kā arī ir reģioni, kuros ēd lapsas gaļu. Bengālijas lapsu populāciju apdraud lauksaimniecības attīstība, kas ietekmē un samazina piemērotu dzīves telpu lapsām.[2]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bengālijas lapsas kažoka krāsa variē no pelēkas līdz pelēkbrūnai
Pa dienas vidu Bengālijas lapsa atpūšas ēnā vai slēpjas zem zemes alā

Bengālijas lapsa ir neliela, smalka auguma lapsa ar slaidu purnu, garām, smailām ausīm un kuplu, garu asti. Ķermeņa garums bez astes 44—61 cm, aste 25—36 cm (apmēram 50—60% no ķermeņa garuma), svars 2,3—4,1 kg.[3] Kažoka krāsa var būt ļoti dažāda (no pelēkas līdz pelēkbrūnai), bet visbiežāk mugura ir pelēkbrūna, sāni un kājas brūnganas, dažreiz pat koši rudas, pavēdere gaiši pelēka. Astes gals melns. Ausu aizmugures tumši brūnas ar melnu maliņu, arī lūpas ir melnas un uz purna pie acīm ir nelieli, melni laukumiņi.[4]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bengālijas lapsa ir aktīva galvenokārt krēslas stundās un naktī. Jo karstāks, jo vēlāk vakarā vai agrāk no rīta lapsa iziet medībās. Karsto dienas vidusdaļu tā pavada, guļot pašas izraktā alā vai ēnā zem kāda krūma. Ala parasti ir samērā liela un veido sarežģītu labirinta sistēmu ar vairākiem paplašinātiem guļamkambariem un vairākām izejām.[5] Bengālijas lapsai ir plašas vokalizācijas spējas, visbiežāk to var dzirdēt čivinot, bet lapsa arī rūc, vaimanā, rej un smilkst.[5]

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tā medī grauzējus, rāpuļus, ķirzakas, krabjus, termītus, kukaiņus, mazus putnus un ēd arī augļus.[6] Mazuļi un jaunas lapsas galvenokārt barojas ar grauzējiem.[5]

Vairošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bengālijas lapsas veido monogāmus pārus, ļoti bieži uz mūžu. Pārošanās sezona notiek rudenī, parasti no oktobra līdz novembrim. Grūsnības periods ilgst 50—60 dienas, parasti piedzimst 2—4 kucēni. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Pirmos 3—4 mēnešus lapsēni pavada alā, šajā laikā māte tos zīda ar pienu. Bengālijas lapsas dzīves ilgums ir apmēram 6—8 gadi.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Bengal Fox, Bengal Fox in India, Bengal Fox in Bandipur National Park - Eco India
  2. Vulpes bengalensis (Bengal Fox, Indian Fox)
  3. 3,0 3,1 Mammalian Species: Vulpes bengalensis
  4. Menon, Vivek (2009). Mammals of India. Princeton Field Guides. Princeton University Press. ISBN 978-0-691-14067-4.
  5. 5,0 5,1 5,2 Johnsingh, A.J.T. (1978). "Some aspects of the ecology and behaviour of the Indian fox Vulpes bengalensis Shaw.". J.Bombay Nat. Hist. Soc. 75: 397–405.
  6. Vanak AT & Gompper ME (2009). "Dietary niche separation between sympatric free-ranging dogs and Indian foxes in central India". J. Mamm. 90 (5): 1058–1065. doi:10.1644/09-mamm-a-107.1

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]