Benigna Gotlībe fon Trota-Treidena
| Benigna Gotlībe fon Trota-Treidena Benigna Gottliebe von Trotta genannt Treyden | |
|---|---|
 Portrets Rundāles pilī ar hercoga kroni (ap 1780) | |
| Kurzemes un Zemgales hercogiene | |
|
Amatā 1737. gada 13. jūlijā — 1769. gada 25. novembrī | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1703. gada 15. oktobrī.svg){kind=small} Kurzemes un Zemgales hercogiste(tagad  Latvija) |
| Dzīves vieta | Jelgava, Pēterburga, Jaroslavļa |
| Miršanas dati |
1782. gada 5. novembrī (79 gadu vecumā) Jelgavas pils, Jelgava, Kurzemes un Zemgales hercogiste |
| Apglabāts |
Jelgavas pils hercogu kapenes, Jelgava, Latvija |
| Dinastija | Bīroni |
| Tēvs | Levins Trota-Treidens |
| Māte | Anna Elizabete Vildemane |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Ernests Johans Bīrons |
| Bērni | Pēteris, Hedviga Elizabete, Kārlis Ernsts |
| Reliģija | luterticība |
Benigna Gotlībe fon Trota-Treidena (vācu: Benigna Gottliebe von Trotta genannt Treyden, 1703—1782) bija Kurzemes un Zemgales hercoga Ernsta Johana Bīrona sieva. Kopā ar vīru izdzīvoja visus viņa karjeras kāpumus un kritumus.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimusi 1703. gada 15. oktobrī Zviedrijas karaspēka okupētajā Kurzemē Joguļu pusmuižas (Jogeln, tagad Dienvidkurzemes novadā) nomnieka Levina Trota, saukta Treidena, un viņa sievas Annas Elizabetes, dzimušas Vildemanes, ģimenē.[1] Ap 1720. gadu viņu pieņēma par hercogienes atraitnes Annas galma dāmu, 1722. gadā viņa saderinājās ar Vircavas muižas pārvaldnieku Ernstu Bīronu. 1723. gada 25. februārī notika viņu laulības Jelgavas pilī, bet 1724. gada 15. februārī piedzima viņu pirmais dēls Pēteris. 1725. gadā Bīronu iecēla par hercogienes Annas kambarkungu, bet 1727. gadā viņš kļuva par hercogienes galma virsmeistaru un palīgu. 1727. gada 23. jūnijā Bīronu ģimenē piedzima meita Hedviga Elizabete, bet 1728. gada 11. oktobrī dēls Kārlis Ernests.
Hercogienei Annai 1730. gadā kāpjot Krievijas impērijas tronī, Benigna Gotlībe pārcēlās uz dzīvi Pēterburgā. 1737. gadā Ernsts Johans tika ievēlēts par Kurzemes hercogu un pārvaldīja hercogisti no Pēterburgas.
1740. gada 9. novembra naktī Ernestu Johanu un Benignu Gotlībi arestēja un ieslodzīja Šliselburgas cietoksnī, visus viņu īpašumus konfiscēja. No 1741. gada novembra līdz 1742. gada martam viņa ar vīru un bērniem atradās trimdā Pelimā, Toboļskas guberņā, no 1742. līdz 1762. gadam - Jaroslavļā. 1762. gada 25. februārī, pēc Pētera III kāpšanas Krievijas tronī, Bīronam ļāva atgriezties Pēterburgā, bet 1762. gada 22. augustā Krievijas ķeizariene Katrīna II atdeva Ernstam Johanam Kurzemes hercoga tiesības, 1763. gada 22. janvārī Bīroni svinīgi ieradās Mītavā, 22. jūnijā Kurzemes muižniecība atkal zvērēja uzticību Ernstam Johanam Bīronam.
1764. gada 31. decembrī Polijas-Lietuvas valdnieks Staņislavs Poņatovskis izlēņoja Kurzemes hercogisti Ernstam Johanam, bet pēc pārciestas sirdstriekas viņš 1769. gada 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa un 1772. gada 28. decembrī mira no otra infarkta. Hercogiene atraitne Benigna Gotlībe mantoja Rundāles pili, ap pili viņas uzturēšanās laikā tika izveidoti augļu dārzi.
Par Kurzemes un Zemgales hercogu kļuva viņas vecākais dēls Pēteris. Benigna Gotlība kļuva pazīstama kā sakrālo dziesmu tekstu un dažu melodiju autore, 1777. gadā Jelgavā tika izdots viņas trimdas laika sacerētās 22 dziesmas vācu valodā Eine grosse Kreuztragerin (“Lielā krusta nesēja”).
Mirusi 1782. gada 5. novembrī Jelgavas pilī, apbedīta Jelgavas pils hercogu kapenēs vara sarkofāgā, kas līdzīgs vīra sarkofāgam. Koka zārks bijis tapsēts ar tumši brūnu samtu, rotāts ar brokāta tresēm un bārkstīm. No baltā zīda tērpa, kas bijis bagātīgi rotāts ar mežģīnēm, saglabājušies atsevišķi fragmenti.[2]
-
Krievijas ķeizarienes Annas galma dāma Benigna ap 1730. gadu (F. Lippolda glezna) -
Galminiece Benigna attēlota ar tējas glāzi pa kreisi no slimās ķeizarienes Annas gultas (V. Jakobi glezna "Jokdari ķeizarienes Annas galmā", 1872) -
Rundāles pils, kurā mitinājās hercogiene atraitne Benigna (1772—1782)
.jpg)
.jpg)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ geni.com
- ↑ Hercogiene Benigna Gotlība (1703-1782) Rundāles pils muzejs
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- hercogi Bīroni un viņu atvases (latviešu val.)
- Bīronu dzimta un Ernsta Johana Bīrona biogrāfija (krievu val.)
- K. Manšteina kritiskās piezīmes par Bīronu dzimtu (krievu val.)
Bīronu dzimtas valdnieks .jpg){kind=small}
| ||||
|---|---|---|---|---|
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||||
| Priekštecis: Johanna Magdalēna no Saksijas-Veisenfelsas |
Kurzemes un Zemgales hercogiene 1737 — 1741; 1763 — 1769 |
Pēctecis: Karolīna Luīze no Valdekas un Pīrmontas | ||
|