Bergena

Šis raksts ir par Norvēģijas pilsētu. Par citām jēdziena Bergena nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Bergena Bergen
pilsēta
Bergenas vecpilsēta
Karogs Ģerbonis
Bergena Bergena
Koordinātas: 60°23′22″N 5°19′48″E
Valsts	Norvēģija
Filke	Vestlanne
Komūna	Bergenas komūna
Dibināta	pirms 1070. gadā
Administrācija
• Mērs	Marita Varnke (H)
Platība
• Kopējā	87,17 km2
Iedzīvotāji (2023)
• kopā	291 189
• blīvums	2 916,5/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Bergena Vikikrātuvē

Bergena (norvēģu: Bergen) ir pilsēta Norvēģijas dienvidrietumos, osta Ziemeļjūras krastā. Tā ir otrā lielākā Norvēģijas pilsēta pēc iedzīvotāju skaita. Bergenu sauc par pilsētu starp septiņiem kalniem (de syv fjell). Par kalnu skaitu gan varot diskutēt, jo šis skaits ņemts iedvesmojoties no Romas septiņiem kalniem. Augstākais kalns ir Ulrikens (642 metri) un tajā var nokļūt ar trošu vagoniņu. Otrs populārākais kalns ir Fleijens (320 metri), kurā var uzbraukt ar funikuleru, kas atiet netālu no pilsētas centrā esošā zivju tirgus. Bergenu dažkārt sauc par lietus pilsētu, jo tur līst ap 280 dienām gadā. Esot pat joks šajā sakarā, — tūrists vaicā zēnam, vai te kādreiz nelīst arī, uz ko zēns atbild, ka viņš nezina, jo viņam ir tikai divpadsmit gadu.

Vēsture

Bergenai pilsētas tiesības 1070. gadā piešķīra Norvēģijas karalis Ūlavs Hjire (Miermīlīgais), jeb Olafs III, kad tā jau bija lielākā pilsēta valstī. 1217. gadā tā kā galvaspilsēta nomainīja Tronheimu (tajā laikā Nīdarūsu), bet 1299. gadā šajā statusā to nomainīja Oslo. No 13. gadsimta beigām Bergenā dominēja Hanzas savienības tirgotāji pamatā no Lībekas. Bergenas vācu kvartālos dzīve ritēja kā savā valstī ar saviem likumiem un tajā varēja dzirdēt galvenokārt lejasvācu valodu. Pilsēta uzplauka, pateicoties žāvētu zivju, mencu tirdzniecībai. 1349. gadā jūrnieki pilsētā ievazāja mēri. Tomēr Bergena saglabāja vislielāko iedzīvotāju skaitu visā Skandināvijā — 6000, kas gan salīdzinot ar citām Eiropas pilsētām bija ļoti maz.

15. gadsimtā pilsētu vairākkārt aplenca vitālieši (Vitalienbrüder), un 1429. gadā tiem izdevās izpostīt pilsētu un karaļa pili. 1536. gadā karalim izdevās padzīt vai naturalizēt pilsētas vācu tirgoņus. 1665. gadā pie Bergenas notika Vogenas kauja (Battle of Vågen) starp Nīderlandes un Anglijas floti. Gan 15., gan 16. gadsimtā Bergena bija lielākā pilsēta Ziemeļvalstīs, bet Norvēģijā tā bija lielākā pilsēta līdz 1850. gadam, kad to apsteidza Oslo. 1813. gadā pilsētā izveidota birža.

Norvēģijai esot neitrālai valstij, 1. Pasaules karš Bergenu neskāra, bet 1916. gadā pilsētas centru plaši izpostīja ugunsgrēks, nodegot vairāk kā 300 ēkām.

Otrā pasaules kara laikā, 1940. gada 9. aprīlī Bergenu okupēja vācu karaspēks, pirmajā kara ar Norvēģiju, dienā. 1944. gada 20. aprīlī Bergenas ostā tika uzspridzināts nīderlandiešu kravas kuģis, kurā atradās ap 120 tonnām sprāgstvielu, nogalinot vismaz 150 cilvēkus, kā arī nodarot postījumus vēsturiskām ēkām. Sabiedroto karaspēks kara laikā bombardēja pilsētu, jo tā bija vācu flotes atbalsta bāze.

Vietvārds

Pastāv uzskats, ka Bergenas vārds cēlies no vārda Bergvin vai Bjorgvin, kas aptuveni nozīmē kalnu ganības. Tomēr jāpiezīmē, ka kalns norvēģiski ir fjell. Bjorg Norvēģijā ir sieviešu vārds, kas cēlies no senās norvēģu valodas un nozīmē palīdzība. Toties dāņu valodā kalns ir bjerg un vācu berg, daudzskaitlī berge, arī vārda izrunā uzsvars ir uz pirmās zilbes, kas neesot raksturīgi norvēģu valodai.

Apskates objekti

Brigene

Bergenas pazīšanās zime ir vāciešu būvētā Brigene ar savām divslīpju jumtu mājiņām, kuras vērstas pret Vogenas līci. To sākotnēji dēvēja par Tyskebryggen (vācu piestātni), jo vācieši Bergenā dominēja 400 gadus, līdz 1754. gadam, bet pirmie tirgotāji no Lībekas ieradās vēl simt gadus iepriekš.

Brigene ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Brigene

Zivju tirgus

Zivju tirgus

Visos ceļvežos vienmēr ir ieteikts apmeklēt Bergenas zivju tirgu. Jāsaka, ka šis tirgus nav lielāks par ikvienu Latvijas pilsētu tirdziņu, toties zivju cenas tajā ir ļoti augstas. Kilograms laša maksā ap 15 latiem, kaut gan Bergenai piekļaujas fjords, kurā ir 15 lašu audzētavas. Pie zivju tirgus ir piestātne, no kuras ar nelielu kuģīti (līdzīgs "Hercogam Jēkabam" Ventsplī) par palielu samaksu var apskatīt tuvējo fjordu. Brauciens ilgst aptuveni 3 stundas, tomēr to ir vērts darīt, jo kuģa kapteinis labā angļu valodā ļoti interesanti stāsta par Bergenu un tās apkārtni.

Hokona zāle

Hokona zāle

Hokona zāle, tāpat kā zivju tirgus, atrodas netālu no Brigenes. Hokona zāle ir ceremoniju telpa, kuru Norvēģijas karalis Hokons Hokonsons 1261. gadā uzbūvēja sava dēla Magnusa Lāgabētera (Magnuss IV, Likumu Labotājs) kronēšanai un kāzām. Tā tiek uzskatīta par lielāko viduslaiku celtni, kas saglabājusies Norvēģijā (patiesībā tā nav sevišķi liela). Rozenkranca tornis, tāpat kā Hokona zāle, ir seno nocietinājumu daļa. Torni 1560. gadā uzbūvēja Bergenas pils pārvaldnieks, dānis Rozenkrancs.

Klimats

Bergenas klimatu ietekmē siltās Golfa straumes Ziemeļatlantijas atzars un kalni, kas ieskauj pilsētiņu un aiztur no Atlantijas nākošo mitrumu. Bergenas klimats ir mēreni okeānisks, ar lielu nokrišņu daudzumu visos gadalaikos, arī ziemā. Vidējais nokrišņu daudzums Bergenā ir 2250 mm gadā, apmēram 3 reizes augstāks nekā Rīgā, taču tas pakāpeniski palielinās, pēdējos gados tuvojoties 2500 mm robežai.Okeāniskā klimata ietekmē liels karstums un aukstums Bergenā nav bieži. Vidējā temperatūra ziemā Bergenā ir ap 2 — 3° C, vasarā — ap 13 — 16° C.

No 2006. gada 29. oktobra līdz 2007. gada 21. janvārim lija bez mitas 85 dienas. Lietus un 10 °C temperatūra var būt kā jūnijā, tā janvārī. Pēdējos gados nokrišņu daudzums un vēju stiprums ir palielinājies un tas ir izraisījis gan applūšanas, gan zemes noslīdējumus, kas apdraud gan neskaitāmās mājiņas, ka celtas stāvajās nogāzēs, gan vēsturisko Brigeni, kas atrodas nedaudz virs ūdens līmeņa.

Sports

Pilsētas apkārtnē norisinājies 2017. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā. Pazīstamākā sporta spēļu komanda no Bergenas ir futbola klubs SK Brann.

Cilvēki

Bergenā dzimuši:

• Ūle Bulls (Ole Bull) (1810—1880) — vijolnieks
• Īvars Jēvers (Ivar Giaever) (1929-) — fiziķis
• Edvards Grīgs (Edvard Grieg) (1843—1907) — komponists
• Gerhards Armauers Hansens (Gerhard Armauer Hansen) (1841—1912) — ārsts
• Ludvigs Holbergs (Ludvig Holberg) (1684—1754) — rakstnieks
• Kurts Nilsens (Kurt Nilsen) (1978-) — mūziķis
• Līva Grēte Šelbreida-Puarē (Liv Grete Poirée) (1974-) — biatloniste
• Geirs Tveits (Geirr Tveitt) (1908—1981) — komponists
• Vargs Vikerness (Varg Vikernes) (1973-) — mūziķis, neonacists

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bergena.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)