Īvars Jēvers
| ||||||||||||
| ||||||||||||
Īvars Jēvers, pazīstams arī kā Aivers Džaijevers (norvēģu: Ivar Giæver, dzimis 1929. gada 5. aprīlī Bergenā, miris 2025. gada 20. jūnijā) bija norvēģu izcelsmes ASV fiziķis. 1973. gadā kopā ar Leo Esaki un Braienu Džozefsonu ieguvis Nobela prēmiju fizikā par eksperimentāliem atklājumiem attiecībā uz tuneļefektu.[1]
Zinātniskā darbība
[labot | labot pirmkodu]Jēvers 1952. gadā beidza Norvēģijas Tehnoloģisko institūtu mašīnbūves specialitātē. 1954. gadā pārcēlās uz Kanādu, kur sāka strādāt kompānijas General Electric Kanādas nodaļā. No 1958. gada strādāja General Electric Pētniecības laboratorijā Ņujorkā, ASV. 1960. gadā veica eksperimentus, parādot tuneļefekta darbību supravadītājos, par ko 1973. gadā saņēma Nobela prēmiju fizikā, dalot to ar Leo Esaki un Braienu Džozefsonu, kuri arī bija devuši savu ieguldījumu tuneļefekta pētījumos. No 1969. gada Jēvers pievērsās biofizikai.
Jēvers piederēja pie globālās sasilšanas teorijas kritiķiem. Paužot savus uzskatus, 2008. gadā Jēvers teicis: "Es esmu skeptisks...Globālā sasilšana ir kļuvusi par jaunu reliģiju"[2] 2011. gadā Jēvers pat izstājās no Amerikas fizikas biedrības, uzskatot, ka tā pieņēmusi šo teoriju kā neapstrīdamu patiesību.[3]
Personīga dzīve un nāve
[labot | labot pirmkodu]Jēvers bija ateists.[4]
Jēvers bija precējies ar savu bērnības draudzeni Ingeri (dzimusi Skramstada) no 1952. gada līdz pat viņas nāvei 2023. gada 12. septembrī 94 gadu vecumā.[5] Viņiem bija četri bērni.
Jēvers nomira 2025. gada 20. jūnijā 96 gadu vecumā.[6]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «The Nobel Prize in Physics 1973». Nobel Foundation.
- ↑ «U.S. Senate Minority Report Update: More Than 700 International Scientists Dissent Over Man-Made Global Warming Claims». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 26. jūnijā. Skatīts: 2009. gada 4. jūnijā.
- ↑ «Nobel Prize-Winning Physist Resigns Over Global Warming». Fox News. 2011-09-14. Skatīts: 2011-09-15.
- ↑ Ivar Giaever. "I Am The Smartest Man I Know": A Nobel Laureate's Difficult Journey. World Scientific, November 2016. ISBN 978-981-3109-17-9.
- ↑ «Inger Giaever Obituary». Legacy.com. The Daily Gazette. 2023. gada 24. septembris. Skatīts: 2024. gada 19. maijs.
- ↑ «Nobel Prize winner Ivar Giæver has died». vg.no (norvēģu). 2025. gada 3. jūlijs. Skatīts: 2025. gada 3. jūlijs.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Īvars Jēvers.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Īvara Jēvera biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā (angliski)
- Biography and Bibliographic Resources, from the Office of Scientific and Technical Information, United States Department of Energy
 | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| Apbalvojumi | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Džons Bardīns Leons Kūpers Džons Šrīfers |
Nobela prēmija fizikā 1973. kopā ar Leo Esaki un Braienu Džozefsonu |
Pēctecis: Martins Rails Entonijs Hjūišs |
|