Berlīnes kauja

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Berlīnes kauja
Daļa no Otrā pasaules kara
Datums1945. gada 16. aprīlis — 2. maijs
VietaValsts karogs: Vācija Berlīne, Vācija
52°31′N 13°23′E / 52.517°N 13.383°E / 52.517; 13.383Koordinātas: 52°31′N 13°23′E / 52.517°N 13.383°E / 52.517; 13.383
IznākumsBerlīnes krišana. PSRS uzvara
Karotāji
Valsts karogs: Vācija Trešais reihs

Berlīnes kauja bija pēdējā lielā ofensīva Eiropas karadarbības laukā Otrajā pasaules karā. Tā ilga no 1945. gada 16. aprīļa līdz 2. maijam, kaujā uzvaru guva PSRS karaspēks.

1945. gada 12. janvārī padomju spēki uzsāka uzbrukumu Berlīnei. Uzbrukuma beigās viņi apstājās pie Oderas upes, apmēram 60 km uz austrumiem no Berlīnes. Aizsardzības gatavošana Berlīnes nomalē tika uzsākta 20. martā. Pirms galvenās kaujas Berlīnē padomju karaspēks spēja ielenkt pilsētu. 1945. gada 20. aprīlī tika uzsākta Berlīnes centra bombardēšana, tika veikti arī citi uzbrukumi. Vācu spēki nebija labi organizēti, aprīkoti. Nākamo dažu dienu laikā padomju spēki ātri virzījās uz priekšu un sasniedza pilsētas centru.

Pirms kaujas beigām Vācijas vadonis Ādolfs Hitlers un vairāki viņa sekotāji izdarīja pašnāvību. Pilsētas aizstāvji beigu beigās padevās 2. maijā, tomēr cīņas turpinājās līdz 8. maijam (PSRS tobrīd jau bija 9. maijs), kas arī ir Otrā pasaules kara beigas Eiropā.