Barbarosa (plāns)

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

"Barbarosas" plāns jeb operācija "Barbarossa" (vācu: Unternehmen Barbarossa) bija Vācijas stratēģiskais uzbrukuma plāns pret PSRS Otrajā pasaules karā.[1][2] Tā mērķis bija līdz 1941. gada beigām ieņemt Padomju Savienības teritoriju no valsts rietumiem līdz Urālu kalniem, sasniedzot A—A (ArhangeļskaAstrahaņa) līniju. Militārā operācija ilga no 1941. gada 22. jūnija līdz 5. decembrim, kad Vācijas bruņotie spēki — vērmahts — cieta pirmo lielo sakāvi kaujā par Maskavu. Lai gan padomju karaspēkam izdevās atsist vērmahta mēģinājumus ieņemt tās galvaspilsētu, tas ne būt nepielika punktu Vācijas militārajām darbībām PSRS teritorijā. Karadarbība starp abām totalitārajām lielvalstīm turpinājās līdz pat 1945. gada maijam, kur pieaugošās brutalitātes dēļ konflikts ieguva iznīcības kara raksturu. "Barbarosas" plāns tika nosaukts Frīdriha I Barbarosas vārdā, kas 12. gadsimtā vadīja Krusta karu uz Svēto zemi, bet noslīka tagadējās Turcijas teritorijā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zibenskara plānošana tika uzsākta 1940. gada 18. decembrī pēc slepeno sarunu pārtraukšanas par PSRS pievienošanos Ass valstīm sakarā ar principiālām domstarpībām par PSRS interešu zonu Bulgārijā un Turcijā. Šī iemesla dēļ plāna īstenošana sākotnēji tika paredzēta 1941. gada 15. maijā, tomēr tā tika uzsākta 1941. gada 22. jūnijā, kad vairāk nekā 3,9 miljoni Ass valstu karavīru iebruka Padomju Savienības teritorijā — 2900 km plašā frontes līnijā,[3] kas ir lielākais uzbrukums cilvēces vēsturē. Invāzijas brīdī vērmahts sastāvēja no 151 divīzijas (to skaitā no 19 tanku un 15 motorizētajām kājnieku divīzijām), ko paralēli papildināja 3350 tanki, 7200 artilērijas iekārtas un 2770 kaujas lidmašīnas.[4] Bez tam papildus karavīriem tika iesaistīti 600 000 mehāniskie transportlīdzekļi un 750 000 zirgi.[5]

Operācija "Barbarossa" paredzēja veikt stratēģisku uzbrukumu trijos virzienos — Ļeņingradas, Maskavas un Kijevas virzienā. Līdz ar to katram no šiem stratēģiskajiem mērķiem tika nozīmēts atsevišķs armiju grupējums — 1) armiju grupai "Ziemeļi" (vācu: Heeresgruppe Nord) tika uzticēts izlauzties cauri Baltijas valstīm un ieņemt Ļeņingradu, lai tādējādi varētu apvienoties ar Somijas karaspēka vienībām Karēlijas teritorijā un traukties tālāk Arhangeļskas virzienā; 2) armiju grupai "Centrs" (Hereesgruppe Mitte) bija paredzēts izlauzties cauri Baltkrievijas teritorijai un ieņemt Maskavu; 3) savukārt armiju grupai "Dienvidi" (Heeresgruppe Süd) vajadzēja traukties Kijevas virzienā, izlauzties cauri Ukrainas teritorijai un ieņemt ar naftas atradnēm bagāto Kaukāza reģionu, lai tādējādi nodrošinātu Vācijas kara potenciālu ar stratēģiskajām izejvielām.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Higgins, Trumbull (1966), Hitler and Russia, The Macmillan Company, pp. 11–59, 98–151
  2. Bryan I. Fugate. Strategy and tactics on the Eastern Front, 1941. Novato: Presidio Press, 1984.
  3. World War II Chronicle, 2007. Legacy/ Publications International, Ltd. Page 146.
  4. Glantz, D. M. Barbarossa: Hitler's Invasion of Russia, 1941. Tempus Publishing, 2001. p. 14.
  5. Yad vashem – Chronology of the Holocaust

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]