Bernhards Borherts
| Bernhards Borherts | |
|---|---|
 | |
| Dzimis |
1862. gada 1. decembrī Rīga, Vidzemes guberņa (tagad  Latvija) |
| Miris |
1945. gada 31. decembrī (83 gadu vecumā) Berlīne, PSRS okupācijas zona (tagad  Vācija) |
| Tautība | vācbaltietis |
| Nozares | glezniecība |
Bernhards Kristians Kārlis Borherts (vācu: Bernhard Christian Carl Borchert; 1862—1945) bija vācbaltiešu gleznotājs un ilustrators, Rīgas pilsētas mākslas skolas docētājs.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1862. gada 1. decembrī Rīgā arhitekta Bernharda Borherta un viņa sievas Matildes, dzimušas Šimnickas, ģimenē. Mācījās Rīgas pilsētas ģimnāzijā un studēja glezniecību Pēterburgas Mākslas akadēmijā (1885—1887). 1889. gadā atgriezās Rīgā, dzīvoja savā Pārdaugavas mājā Kalnciema ielā, mācīja zīmēšanu Rīgas Amatnieku biedrības skolā un Elīzes Jungas-Štillingas privātajā zīmēšanas un gleznošanas skolā, vēlākajā Rīgas pilsētas mākslas skolā. Līdztekus no 1896. gada docēja Rīgas Politehniskajā institūtā un darbojās kā zīmētājs un ilustrators joku izdevumos Gnom un Pipifax. 1902. gadā apprecējās ar mākslinieci Evu Šveinfurti (1878—1964).
Pēc Pirmā pasaules kara sākuma 1915. gadā kopā ar ģimeni pārvietots uz Maskavu. 1918. gadā atgriezās Latvijā, bet Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gadā pācēlās uz dzīvi Vācijā, dzīvoja Berlīnē un Golnovā.
Miris 1945. gada 31. decembrī Berlīnē.[1]
2010. gadā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Mazajā zālē bija aplūkojama izstāde “Borherti: starp realitāti un fantāziju pasauli”.[2]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Baltische Historische Kommission
- ↑ Izstādē iepazīstinās ar Borhertu ģimenes radošo mantojumu diena.lv 2010. gada 24. maijā
Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Neumann, W. Baltische Maler und Bildhauer des XIX. Jahrhunderts. Riga: Grosset, 1902, S. 172.