Rīgas pilsētas mākslas skola

Rīgas pilsētas mākslas skola bija mākslas izglītības iestāde Rīgā, kas pastāvēja no 1906. līdz 1915. gadam. Pēc kara beigām Rīgas pilsētas mākslas skola veidoja pamatu Latvijas Mākslas akadēmijai.

Vēsture

1873. gadā gleznotāja Elīze Junga-Štillinga (Jung-Stilling) Rīgā atvēra privātu mākslas skolu, kurā bija trīs divgadīgas klases: elementārā, ģipšu zīmēšanas un augstākā. 1879. gadā tā saņēma oficiālu atļauju, mācībspēki bija tēlnieks Augusts Folcs, vēlāk arī gleznotāji Gerhards fon Rozens, Bernhards Borherts un Frīdrihs Morics.

Pēc Jungas-Štillingas nāves 1904. gadā skolu pārņēma Rīgas pilsēta un 1906. gadā izveidoja Rīgas pilsētas mākslas skolu Pēterburgas Mākslas akadēmijas pārziņā. Līdz 1909. gadam skolu vadīja gleznotājs Rozens, pasniedzēji bija Janis Rozentāls, Eva Borherte-Šveinfurte (Borchert-Schweinfurth), Bernhards Borherts, Teodors Krauss un Augusts Folcs.

1909. gadā Rīgas pilsētas mākslas skolas vadību pārņēma Vilhelms Purvītis, Pēterburgas Mākslas akadēmija sāka apstiprināt reflektantu kvalifikāciju. 1913. gadā Jaņa Rozentāla pienākumus pārņēma Jānis Roberts Tillbergs, tēlniecības nozarē Augustu Folcu nomainīja Konstantīns Rončevskis. Studējošo skaits pieauga no 19 audzēkņiem un 26 brīvklausītājiem 1908. gadā līdz 38 audzēkņiem un 88 brīvklausītājiem 1912. gadā.

Sākotnēji skola atradās kādā Vecrīgas namā, atsevišķas klašu nodarbības notika Rīgas pilsētas muzejā, vēlāk skola darbojās Jēkaba kazarmās. 1915. gada vasarā Rīgas mākslas skola pārtrauca darbību, tās audzēkņiem piedāvāja turpināt mācības vairākās Krievijas mākslas skolās.

Izglītības programma

Skolā uzņēma audzēkņus ar apgūtu vidējo vispārējo izglītību. Četru mācību gadu laika periods ietvēra ģeometrisko priekšmetu, ģipšu, dzīvo modeļu zīmēšanu un gleznošanu, akvareļa tehnikas apgūšanu un perspektīvas studijas. Skolas absolventi bija tiesīgi mācīt zīmēšanu vidējās mācību iestādēs, bet pirmo divu gadu studijas deva tiesības mācīt zīmēšanu zemākajās skolās.

1. kursā bija jāmāca zīmēt klusās dabas objektus, ģipšu ornamentus, galvas un figūras, tēlniecībā jākopē vienkāršākie priekšmeti, 2. kursā – jāglezno klusās dabas, interjerus, plenēra motīvus ar akvareli, eļļu, pasteli, jāzīmē ģipši un dzīvie modeļi, tēlniecībā – jāveido sarežģītākas formas, tai skaitā cilvēka galvas. 3. kursā bija jāzīmē modelis un jāstudē anatomija, jāglezno cilvēka galva, tēlniecībā – arī jāveido cilvēka galva. 4. kursā – turpinājās dzīva modeļa zīmēšana un gleznošana, tēlniecībā bija jāveido jau cilvēka figūra, kā īpašs priekšmets parādījās kompozīcija. Bez tam kā atsevišķi priekšmeti sākot ar 2. kursu, bija lietišķā māksla, pedagoģija un grafisko mākslu pasniegšana (4. kursā), rasēšana, mākslas vēsture.

Skolas audzēkņi

Latviešu audzēkņi Penzas mākslas skolā (1916). No kreisās: Kārlis Johansons, Kārlis Baltgailis, Romans Suta, Jēkabs Kazaks, nezināms, Ernests Brastiņš, Valdemārs Tone, Konrāds Ubāns.

Jēkabs Kazaks, Leonīds fon Dēns, Konrāds Ubāns, Voldemārs Tone, Romans Suta, Aleksandrs Drēviņš, Eduards Lindbergs, Erasts Šveics, Jānis Cielavs, Jānis Muncis, Jēkabs Bīne u.c.

Literatūra

• Zeļukina, T. Rīgas pilsētas mākslas skolas audzēkņi Penzā. No: Latviešu tēlotāja māksla, Rīga: Liesma, 1980. 127. – 142. lpp.
• Cielava, S. Tēlotājas mākslas dzīve Latvijā 20. gs. pirmajos gadu desmitos. No: Latvijas tēlotāja māksla. 1860 – 1940. Rīga: Zinātne, 1986. 71. – 90. lpp.