Borislava
| Borislava |
|||
|---|---|---|---|
Pilsētas administrācijas ēka
|
|||
|
|||
 Borislava
|
|||
| Koordinātas: 49°17′21″N 23°25′08″E / 49.28917°N 23.41889°EKoordinātas: 49°17′21″N 23°25′08″E / 49.28917°N 23.41889°E | |||
| Valsts |  Ukraina |
||
| Apgabals | Ļvovas apgabals | ||
| Rajons | Apgabala nozīmes pilsēta | ||
| Pilsētas tiesības | 1933 | ||
| Augstums | 308-641 m | ||
| Iedzīvotāji (2011) | |||
| • kopā | 35 040 | ||
| Laika josla | EET (UTC+3) | ||
| Mājaslapa | http://www.boryslavmvk.gov.ua/ | ||
 Borislava Vikikrātuvē |
|||
Borislava (ukraiņu: Борислав) ir apgabala nozīmes pilsēta Ukrainas rietumos, Ļvovas apgabalā pie Skoles Beskidu kalniem. Sens naftas ieguves centrs. Mūsdienās viena no dažām vietām pasaulē, kur iegūst naftas paveidu ozekerītu.
Rakstos pirmoreiz minēta 1387. gadā, ka karalienei Jadvigai piederoša pilsēta Polijas kroņa zemēs. Kopš 1569. gada - Rečas Pospoļitas sastāvā. Pēc Polijas pirmās dalīšanas 1772. gadā pilsēta iekļāvās Austrijas impērijā. 1861. gadā pilsētas pievārtē tika atklāts viena no pasaulē pirmajiem naftas urbumiem. 1909. gadā Borislavas apkaimē ieguva 5% no pasaules naftas.
Pēc Pirmā pasaules kara laikā atradās jaunizveidotajā Polijas valstī. Sākoties Otrajam pasaules karam, pamatojoties uz Molotova-Ribentropa paktu, 1939. gadā pilsētu ieņēma PSRS karaspēks. Pēc Vācijas uzbrukuma PSRS Borislavu ieņēma vācu karaspēks. Pilsēta tika iekļauta Ģenerālgubernatūras sastāvā. Holokaustā tika iznīcināta pilsētas ebreju kopiena.
Pēc kara lielākā daļa poļu iedzīvotāji pārcēlās vai tika pārcelti uz dzīvi Polijā, sevišķi uz tās rietumu apgabaliem, no kuriem savukārt tika padzīti vācieši. Līdz 1991. gadam Borislava bija Ukrainas PSR sastāvā.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Borislava.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|
