Borislava

Borislava
pilsēta
Борислав
Pilsētas administrācijas ēka
Karogs Ģerbonis
Borislava Borislava
Koordinātas: 49°17′21″N 23°25′08″E
Valsts	Ukraina
Apgabals	Ļvivas apgabals
Rajons	Drohobičas rajons
Pilsētas tiesības	1933
Platība
• Kopējā	43 km2
Augstums	308−641 m
Iedzīvotāji (2020)
• kopā	33 186
• blīvums	771,8/km²
Laika josla	EET (UTC+3)
Mājaslapa	www.boryslavmvk.gov.ua
Borislava Vikikrātuvē

Borislava (ukraiņu: Борислав) ir pilsēta Ukrainas rietumos, Ļvivas apgabala Drohobičas rajonā pie Skoles Beskidu kalniem. Sens naftas ieguves centrs. Mūsdienās viena no dažām vietām pasaulē, kur iegūst naftas paveidu ozekerītu.

Vēsture

Rakstos pirmoreiz minēta 1387. gadā kā karalienei Jadvigai piederoša pilsēta Polijas kroņa zemēs. Kopš 1569. gada — Rečas Pospoļitas sastāvā. Pēc Polijas pirmās dalīšanas 1772. gadā pilsēta iekļāvās Austrijas impērijā. 1861. gadā pilsētas pievārtē tika atklāts viena no pasaulē pirmajiem naftas urbumiem. 1909. gadā Borislavas apkaimē ieguva 5% no pasaules naftas.

Pēc Pirmā pasaules kara laikā atradās jaunizveidotajā Polijas valstī. Sākoties Otrajam pasaules karam, pamatojoties uz Molotova-Ribentropa paktu, 1939. gadā pilsētu ieņēma PSRS karaspēks. Pēc Vācijas uzbrukuma PSRS Borislavu ieņēma vācu karaspēks. Pilsēta tika iekļauta Ģenerālgubernatūras sastāvā. Holokaustā tika iznīcināta pilsētas ebreju kopiena.

Pēc kara lielākā daļa poļu iedzīvotāji pārcēlās vai tika pārcelti uz dzīvi Polijā, sevišķi uz tās rietumu apgabaliem, no kuriem savukārt tika padzīti vācieši. Līdz 1991. gadam Borislava bija Ukrainas PSR sastāvā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Borislava.