Zoločiva

Zoločiva
pilsēta
Золочів
Zoločivas pils
Karogs Ģerbonis
Zoločiva Zoločiva
Koordinātas: 49°48′22″N 24°53′47″E
Valsts	Ukraina
Apgabals	Ļvivas apgabals
Rajons	Zoločivas rajons
Pilsētas tiesības	1523
Platība
• Kopējā	11,64 km2
Iedzīvotāji (2021)
• kopā	23 986
• blīvums	2 053,3/km²
Laika josla	EET (UTC+3)
Mājaslapa	zolochiv-rada.org.ua
Zoločiva Vikikrātuvē

Zoločiva (ukraiņu: Золочів) ir rajona nozīmes pilsēta Ukrainas rietumos, Ļvivas apgabalā Zoločivas rajona centrs.

Pilsētā labi saglabājusies 17. gadsimtā celtā Sobesku dzimtas pils (no 1872. līdz 1953. gadam pils izmantota kā cietums).

5,5 kilometrus uz ziemeļiem no pilsētas atrodas kosmisko sakaru centrs.

Vēsture

Rakstos pirmoreiz minēta 1424. gadā. Ietilpa Žečpospolitā. Pēc Polijas pirmās dalīšanas 1772. gadā pilsēta iekļāvās Austrijas impērijā.

Pēc Pirmā pasaules kara tika iekļauta jaunizveidotajā Polijas valstī. Sākoties Otrajam pasaules karam, pamatojoties uz Molotova-Ribentropa paktu, pilsētā ienāca padomju karaspēks. Pēc Vācijas uzbrukuma PSRS Zoločivu ieņēma vācieši. Pilsētas ebreju iedzīvotāji tika iznīcināti holokaustā.

Pēc Otrā pasaules kara Zoločiva iekļāvās PSRS un ietilpa tajā līdz Ukrainas valsts neatkarības nodibināšanai 1991. gadā. 1985. gada 3. maijā debesīs pie pilsētas sadūrās pasažieru lidmašīna Tallina - Kišiņeva un kara transporta lidmašīna no Ļvivas uz Maskavu. Gāja bojā 94 cilvēki.

Cilvēki

Zoločivā dzimuši:

• Roalds Hofmans (Roald Hoffmann, 1937) - amerikāņu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts
• Andrijs Husins (Андрій Леонідович Гусін, 1972) - futbolists
• Naftali Hercs Imbers (נפתלי הרץ אימבר, 1856-1909) - ebreju dzejnieks, Izraēlas himnas vārdu autors
• Vīdžī (Weegee, 1899-1968) - amerikāņu fotogrāfs
• Ihors Vovčančins (Ігор Ярославович Вовчанчин, 1973) - MMA sportists

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Zoločiva.

• Ukrainas Interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)