Belza

Belza
pilsēta
Белз
Ariāņu tornis Belzā (17. gs sākums)
Karogs Ģerbonis
Belza Belza
Koordinātas: 50°22′48″N 24°00′06″E
Valsts	Ukraina
Apgabals	Ļvivas apgabals
Rajons	Sokaļas rajons
Pilsētas tiesības	1377
Platība
• Kopējā	5,85 km2
Iedzīvotāji (2021)
• kopā	2 229
• blīvums	403,2/km²
Laika josla	EET (UTC+3)
Belza Vikikrātuvē

Belza (ukraiņu: Белз) ir rajona nozīmes pilsēta Ukrainas rietumos, Ļvivas apgabalā Sokaļas rajonā pie robežas ar Poliju. Savulaik viena no vecākajām un svarīgākajām Rietumukrainas pilsētām, bet mūsdienās pēc iedzīvotāju skaita viena no mazākajām pilsētām valstī. No 2001. gada - vēstures un kultūras piemineklis.

Vēsture

Rakstos pirmoreiz minēta 1030. gadā kā viena no Sarkanās Krievzemes pilsētām un ietilpa Kijevas Krievzemē. No 1170. līdz 1462. gadam - Belzas kņazistes centrs. Līdz pārvietošanai uz Jasnaguras klosteri 1382. gadā Belzā atradās Čenstohovas Dievmātes ikona. Vēlāk pilsēta ietilpa Žečpospolitā. Pēc Polijas pirmās dalīšanas 1772. gadā pilsēta iekļāvās Austrijas impērijā.

Pēc Pirmā pasaules kara Belza tika iekļauta jaunizveidotajā Polijas valstī. Sākoties Otrajam pasaules karam, pamatojoties uz Molotova-Ribentropa paktu, Belza kļuva par robežpilsētu starp Ģenerālgubernatūru un PSRS. Ebreji, kas bija liela daļa no pilsētas iedzīvotājiem (pazīstams un ietekmīgs ir Belzas novirziens hasīdismā), tika iznīcināti holokaustā.

Pēc Otrā pasaules kara Belza atkal iekļāvās Polijas valstī, un pilsētas ukraiņu iedzīvotāji tika pārvietoti uz citiem Polijas rajoniem. Tomēr 1951. gadā, līguma rezultātā mainot robežas, Belza iekļāvās Ukrainas PSR, un savukārt tika pārvietoti pilsētas poļu iedzīvotāji. Šo notikumu rezultātā gandrīz visi pilsētas iedzīvotāji ir ienācēji no citiem Ukrainas novadiem. Belza ietilpa PSRS līdz Ukrainas valsts neatkarības nodibināšanai 1991. gadā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Belza.